Latvijas Televīzija, foto no arhīva

"Reāli kaitniecība": LTV raidījumam pārmet vakcinācijas sabotāžu

87
(atjaunots 22:18 30.03.2021)
Sabiedriskā sašutuma vilni raisījis raidījums "Aizliegtais paņēmiens" LTV, kurā žurnālisti pūlējās tikt skaidrībā par koronavīrusa antiķermenīšu veidošanās mehānismu, taču nekas neizdevās.

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti mēģināja tikt skaidrībā par koronavīrusa antiķermenīšu veidošanās mehānismu pēc pārciestas slimības un vakcinācijas, salīdzināja antiķermenīšu skaitu un noskaidroja, cik ilgu laiku antiķermenīši saglabājas organismā un kad cilvēkiem varētu būt nepieciešama atkārtota vakcinācija.

Nekādi sensacionāli slēdzieni raidījumā nav izdarīti, tomēr žurnālists pievērsa ekspertu uzmanību tam, cik efektīva ir AstraZeneca vakcīna pacientiem noteiktā vecuma grupā, kuru testi uzrādījuši mazāko skaitu antiķermenīšu. Eksperti atzīmēja, ka antiķermenīšu skaits nebūt nav vienīgais rādītājs tam, cik labi organisms ir aizsargāts no koronavīrusa. Raidījuma vadītājs Guntis Bojārs konstatēja, ka nav nozīmes pievērsties antiķermenīšu skaitam, jo imunitātes veidošanās process ir daudz sarežģītāks, un aicināja visus vakcinēties.

Tomēr žurnālista jautājumi par AstraZeneca vakcīnas efektivitāti gados vecāku pacientu grupā radīja sociālo tīklu lasītāju sašutumu – žurnālistam jau pārmet neprofesionalitāti un kaitniecību, pieprasa slēgt raidījumu, sabiedrisko TV – sodīt. Vārdu sakot, totalitāro režīmu labākajās tradīcijās.

"Wow. #AizliegtaisPaņēmiens šodien pacentās sabotēt mūsu COVID vakcināciju. 2 nedēļas pēc potes mēra antivielas, secina, ka tās tur nav un apšauba AZ efektivitāti. Pat nepieminēja vakcīnu acīmredzamo iedarbību visās vecuma grupās UK. Tas ir fenomenāli. Paldies. Vecāki jau šaubās," bija sašutis bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

​"Priekš PEH TV portfolio derēs," par LTV ziņu dienesta attēlu ar antiķermenīšu testiem pasmējās Kristaps.

​"Tas, ko šovakar izdarīja #AizliegtaisPaņemiens, ir reāli kaitniecība. Tur nebija nekā no izmeklējošās žurnālistikas. Tā bija neprofesionalitātes, nespējas iedziļināties un nespējas ieklausīties attiecīgās nozares ekspertos paraugstunda. Šis ir tik slikti," secināja lasītāja ar lietotājvārdu katrinapriede.

​Interesanti, ka žurnālista vajāšanā iesaistījušies pat viņa kolēģi un mediķi.

""Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek", nodomāja Guntis Bojārs un uztaisīja savu sižetu par vakcīnām. Video ar līdzīgu argumentāciju un "secinājumiem" jau ir daudz, bet tie ir pamatā youtube un fb tos bano," raksta mediķe Kristīne Pitkeviča.

​"Vakardienas #AizliegtaisPaņēmiens ir idiotisms. Viņi salīdzina antivielas īsu brīdi pēc pirmās AstraZeneca vakcīnas ar pasen saņemtām 2 Pfizer vakcīnām. Par šo būtu jāprasa atbildība / jāsoda par ķirsīša uzlikšanu uz demoralizētas sabiedrības tortes," sašutusi raksta blogere Ksenija.

​Arī odiozā žurnāliste Iveta Buiķe nesēž, rokas klēpī salikusi – "kaitnieciskajai" pārraidei veltīta jau otrā publikācija Facebook. Viņa uzskata, ka ar atvainošanos vien nepietiek.

Viņa ir neizpratnē, ko žurnālists Bojārs gribējis panākt – radīt sabiedrībā vēl lielāku apjukumu? Autors apšauba žurnālista "eksperta" prasmes un tiesības izdarīt kaut kādus slēdzienus. Tiesa, viņa gan pati atzīmēja, ka žurnālists atzinis – skaidrības jautājumā nav.

"Jūs to tā nopietni - 40 min. "izmeklējošā žurnālistika" un nekas nav skaidrs? Vai tiešām šajā valstī nav neviena paša kontrolmehānisma, ar kura palīdzību varētu liegt izniekot nodokļu maksātāju naudu tik nekvalitatīviem, diletantisma un iedomības cauraustiem nežurnālistikas produktiem sabiedriskā medija ekrānā. Tā ir kaitniecība!" sašutusi Iveta Buiķe.

Kritiķu taisnajās rindās daži gan centās iebilst – iespējams, problēma nav meklējama žurnālistā, bet gan vietējo ekspertu kompetences līmenī.

"Mani satrauca, ka žurnālista pieaicinātās divas speciālistes no Valsts zāļu aģentūras un no tās super Vakcinācijas padomes vai komitejas, bija pilnīgi nespējīgas jebko paskaidrot vai atbildēt. Lūk tas, ka augstos amatos ar vairāku tūkstošu lielām algām ir cilvēki, kuri, pat tad, kad ir zināms, kas būs intervijas tēma, uzrāda pilnīgu nezināšanu un nevēlēšanos zināt! Vai te nav jājautā Bojāram un visiem mums - Kas, pie joda, ir tie cilvēki, kuri ieņem šos amatus, kā viņi tajos ir nonākuši un kā viņi tur var palikt, ja ir tik nepiemēroti?!" žurnālistei iebilda Valdis Lācis.

"#aizliegtaispaņēmiens Ierēdne, kura baidās atzīt, ka nav nekādu ziņu par Astra Zeneca efektivitāti senioriem un LV neko nedara, lai to noskaidrotu, bet gudru seju runā tukšu tekstu. Bet ko ta darīt, nekā cita nav un vakcinācijā tāpat atpaliekam. Galvenais - valdība stabila," viedokli pauda advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

​Pārraidi aizstāv žurnāliste no projekta "Re:Check" Sabīne Bērziņa.

"Piekrītu kritikai par Aizliegto paņēmienu, bet varbūt atteiksimies no tā refleksīvā "varbūt viņiem kāds samaksāja" katru reizi, kad kaut kam nepiekrītam? Tā ir tieši tāda pati ne ar ko nepamatotā sazvērestības teorija kā tās, ka visi ārsti ir nopirkti un nepauž savas domas," raksta Sabīne Bērziņa. Viņa uzskata, ka notikumu slēpšana nepalīdz risināt problēmas.

​Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) speciālisti, kuri modri seko medijiem un to saturam, arī reaģēja uz raidījumu un apsolīja tikt skaidrībā.

"Ņemot vērā sabiedrībā izskanējušās bažas par raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējušo informāciju saistībā ar vakcīnu "AstraZeneca" efektivitāti, mūsu monitoringa speciālisti pārbaudīs, vai nav pieļauti kādi likuma pārkāpumi," ziņoja NEPLP.

​Atgādināsim, ka marta sākumā Latvija uz laiku apturēja AstraZeneca ražotās vakcīnas ar sērijas numuru ABV5300 lietošanu, ņemot vērā konstatētās pacientu veselības problēmas pēc vakcīnas. Taču pēc trīs dienas ilga pārtraukuma Latvijā atsāka lietot AstraZeneca vakcīnu Covid-19 profilaksei, kad EMA paziņoja, ka preparāts ir "drošs uin efektīvs".

Iepriekš Latviju satricināja skandāls ar AstraZeneca vakcīnas iepirkumiem – izrādījās, ka ieplānoto 800 tūkstošu Pfizer/BioNTech vakcīnas devu vietā Latvija saņēmusi tikai 97 tūkstošus un pievērsusies AstraZeneca. Paklīda baumas par interešu lobēšanu.

Tomēr Re:Baltica izmeklēšana parādīja, ka sākotnējā izvēle par labu AstraZeneca drīzāk ir apstākļu sakritības rezultāts. AstraZeneca pirmā noslēdza pārrunas ar Eiropas Komisiju un pie tam solīja, ka vakcīnas būs lētas (1,78 eiro par devu, pie tam BioNTech/Pfizer maksā 12 eiro), būs vienkārši lietojama un piegādes sāksies jau decembrī. Decembrī piegādes nesākās, tomēr līguma

87
Tagi:
Latvijas Televīzija, vakcīna, vakcinācija, Latvija
Pēc temata
Rezervistu soliņš: kā vakcinēties pret Covid-19 ārpus kārtas
"Visiem nepietiks": ārste Liepājā godīgi pastāstīja par hronisko slimnieku vakcināciju
Eiropas Savienībā atskaitījās par vakcinēto skaitu trīs mēnešos
Viens procents Latvijas iedzīvotāju ir vakcinēts pret Covid-19

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

9
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata
Eiro

Klients ir šokēts, bet "mums nav jābrīdina": bankas bloķē kontus 2018. gada reformas dēļ

31
(atjaunots 15:35 14.04.2021)
Vidējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda apmērs ir ap 75 eiro, taču ir arī tūkstošiem lieli parādi.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk piedzīt parādus no iedzīvotājiem, kuri pilnībā nav samaksājuši ienākuma nodokli, informē Latvijas Radio 4. Runa ir par 2017. -2018. gada nodokļu reformas rezultātā izveidojušos parādu.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā stājusies spēkā nodokļu reforma. Vērienīgas izmaiņas skārušas tāpat likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Grozījumi paredz diferencēta ienākuma nodokļa ieviešanu, kas ir atkarīgs no ienākumu apmēra: gadījumā ja ienākumi nepārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā, nodokļa likme ir 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, ja tie pārsniedz 55 tūkstošus eiro – 31,4%. Vienotā IIN likme 20% apmērā tika noteikta arī ieņēmumiem no kapitāla, tai skaitā no tā pieauguma. Agrāk šīs likmes bija attiecīgi 10% un 15%.

Šā nodokļa maksāšanas termiņš pēc tam, kad reforma ir stājusies spēkā, tika noteikts līdz 2020. gada 20. decembrim. "Tomēr ne visi iesnieguši deklarācijas un ne visi, kas iesnieguši deklarācijas, šo nodokli samaksājuši," paziņoja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Pēc viņas vārdiem, vēl novembrī caur elektroniskās deklarēšanas sistēmu VID nosūtījusi iedzīvotājiem vairāk nekā 40 000 atgādinājumu par to, ka tuvojas nodokļa maksāšanas termiņš.

"Pēc tam vairāk nekā 12 000 cilvēku samaksājuši nodokli vai griezušies pie mums pēc parādu dzēšanas grafika. Bet visi pārējie to nav izdarījuši," sacīja Garanča.

Pēc viņas vārdiem vidējais parāda apmērs ir aptuveni 75 eiro, taču bija arī tūkstošiem lielās summas.

VID atsevišķi izpētīja situāciju ar tiem parādniekiem, kuri martā saņēma vienreizēju pabalstu. "Mēs atbloķējām viņu rēķinus un ļāvām saņemt pabalstu. Bet šāda iespēja būs spēkā vien divu mēnešu laikā," brīdināja Garanča.

Tie, kuri nav samaksājuši parādu, saskārās ar naudas norakstīšanu no bankas konta. Komercbankas ir izpildījušas VID rīkojumu, turklāt bankām klienti par to nav jābrīdina.

"Konts netiek bloķēts, konts paliek. Klients var to izmantot. Taču, ja naudas nepietiek, tad kaut kāda daļa tiek ņemta. Kad kontā tiek ieskaitīta pāreja nauda, saskaņā ar likumā noteikto kārtību mēs ņemam pārējo parāda daļu. Mēs saprotam, ka klients ir šokēts par šo situāciju un gaida no bankas paskaidrojumus. Banka var tikai parādīt, kā dēļ tika pieņemts šāds lēmums, bet nevar izskaidrot, kāpēc, ja šis lēmums tika pieņemts nodokļu dienestā," skaidro Swedbank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Krops.

31
Tagi:
nodokļi, parādi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Nodokļu deklarāciju par pensionāru vai invalīdu var iesniegt cita persona
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas