Zemessardze

Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem

62
(atjaunots 13:48 29.03.2021)
Aizvadītajā nedēļā ļoti populāra tēma Latvijas medijos bija zemessargu gatavība aizsargāt valsti briesmu gadījumā.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Aizvadītajā nedēļā avīzē Latvijas Avīze pati populārākā tēma bija zemessargu gatavība aizsargāt valsti briesmu gadījumā. Piemēram, žurnālists Aivars Madris nes smago zemessarga nastu 19. kaujas nodrošinājuma bataljonā, stāsta par to lasītājiem un sarunājas ar savu pulka biedru - Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāju Valtu Ernštreitu.

Ernštreits stāsta, ka Zemessardzē iestāties viņu "pamudinājuši notikumi Ukrainā".

"Man pašam tā pārdomu taciņa bija tāda – es sapratu, ka tad, kad kaut kāda krīzes situācija Latvijā iestāsies, par kuru ceru, ka tā nenotiks, un, ja kaut kādas brīnumainas sagadīšanās dēļ man rokās nonāks ierocis, tad es taču nepratīšu to izmantot. Krīzes situācijā nebūs laika skaidrot pretiniekam – mazliet pagaidi, es sapratīšu, kas te notiek, un tad mēs parunāsim."

Tagad viss ir citādāk, viņš stāsta: "Tas viss kļūst reālāks un dzīvei tuvāks. Mēs tagad ļoti daudz trenējamies pilsētā, kas ir svarīgi, jo apgūstam ļoti praktiskas lietas. Piemēram, pilsētu slēpņus, tā ir pavisam cita specifika. Ilgu laiku Zemessardze bija orientēta uz mežu, tāda vecā mežabrāļu partizānu taktika, bet mūsdienu situācija mainās, tā ir pāreja no meža uz pilsētu, pilsētā pavisam citādi jāstrādā."

Valts Ernštreits atceras, kā reiz braucis caur "vizuāli absolūtu Latviju ar latviskām mājām", taču "redzot uzrakstu "Baltezers", iedomājos par to, kāda izskatās Somijas bijusī daļa vai bijusī Austrumprūsija, kas tagad atrodas citas valsts sastāvā. Un nāca atziņa – iedomājos, ka nekad negribētu, lai es brauktu cauri šai vietai un tur būtu sašķiebušies betona žogi gar malām, baznīcu drupas un uzraksti citā valodā ar pilnīgi citiem vietu nosaukumiem. Man tas bija ļoti spēcīgs atgādinājums, ka lēmums iestāties Zemessardzē bijis pareizs, un es saprotu, kāpēc to daru," stāsta Valts.

Pēc Valta domām, Latvijā vienkārši vairāk jāpaļaujas uz sevi. Un ne tikai zemessargiem, bet visai sabiedrībai kopumā jāzina, ka krīzes situācijā Latvija tiks aizsargāta. Un tieši Zemessardze ir nozīmīgākais Latvijas militārais spēks.

Mēs paši neesam vietējie

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Aivars Krjukovs uzskata, ka viņa zemessargiem biežāk jāpiedalās mācībās Rīgas ielās, labāk jāiepazīst galvaspilsēta, tās iedzīvotāji un jāstiprina sevī pilsētas saimnieku apziņa.

Viņš atklāja, ka šogad vienības mācību galvenais mērķis ir apgūt hibrīdkara iemaņas, spēt sadarboties ar pašvaldības institūcijām, valsts un pašvaldības policiju, citām institūcijām Rīgā. Lai spētu sadarboties, ja izveidotos hibrīdkonfliktam līdzīgi apstākļi.

Tomēr hibrīdscenārijs ir ļoti plašs termins – tajā no maza konflikta, kur kaut kādos noteiktos brīžos nākam palīgā policijai, kā labi redzams ar Covid pandēmiju, var nonākt līdz nopietnam scenārijam. Un mēs esam spējīgi no palīdzības policijai, šajā gadījumā pašvaldības institūcijām, pāriet uz konvenciālu scenāriju. Tas arī būs šī gada mācību mērķis.

Zemessargu komandieris interesējas arī par bezpilota aparātiem, kas varētu nonākt brigādes rīcībā. Tie ir vajadzīgi, lai varētu identificēt vai neitralizēt pretiniekus. Vai videonovērošanas kameras Rīgas ielās – kā zemessargi var tās izmantot sev par labu informācijas iegūšanai, kā mēs varam izmantot informāciju?

Tomēr bruņotajos spēkos tehnoloģiskais risinājums nav visam pamats, jābūt arī sabiedrības saliedētībai un informētībai. Ir svarīgi izmantot gudras tehnoloģijas, un tikpat svarīgi skaidrot cilvēkiem, kas notiek, kāpēc notiek un kas viņiem būtu jādara kā iedzīvotājiem un iestādes vadītājiem vai zemessargiem un karavīriem, lai mēs izmantotu tehnoloģijas savā labā un spētu pretoties.

62
Tagi:
aizsardzība, Zemessardze
Pēc temata
Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā
Nerunā latviski, tādēļ apjuka: NBS komandieris izvērtēja rīdzinieku reakciju uz manevriem
Cauru februāri Daugavpils novadā ritēs zemessargu mācības
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Maize, foto no arhīva

Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei

2
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.

2
Tagi:
maize, Latvija, nauda
Pēc temata
Kā bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Uzskrūvēs cenas un piebeigs mazo biznesu: eksperts par "tīklu" triumfu Latvijā
Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība
Rinda pie second-hand veikala 10. aprīlī

Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu

9
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.

Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.

​Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.

​Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.

​Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".

Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."

Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".

Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."

"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.

9
Tagi:
vakcinācija, tirdzniecība, veikals, Nils Ušakovs
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga