RĪGA, 28. marts — Sputnik. Liepājas dome 25. martā nosūtīja atklātu vēstuli prezidentam un ministriem ar lūgumu izskaidrot situāciju, kas saistīta ar darba grupas izveidi Rīgas un Ventspils ostu valdes, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likvidācijai. Iepriekš pilsētai un ostai apsolīja, ka līdz 2023. gadam to neaiztiks.
15. martā valdības koalīcija atbalstīja valsts satiksmes ministra Tāļa Linkaiša piedāvāto ostu pārvaldes modeli. Ar grozījumiem Ostu likumā Satiksmes ministrija iesaka Rīgas un Ventspils ostu un Liepājas SEZ pārvaldei izveidot valsts kapitālsabiedrības, kuru akcijas varēšot saņemt arī pašvaldības ar noteikumu, ka valstij piederēs vismaz divas trešdaļas akciju. Linkaits paskaidroja, ka ostu reforma Latvijā iecerēta, lai to pārvaldē strādātu profesionāļi un ierēdņu ietekme būtu minimizēta. Tāpat viņš paziņoja, ka Liepājas ostas gadījumā process tiks iniciēts tikai pēc tam, kad būs reformēta Rīgas un Ventspils ostu pārvalde – 2023. gadā.
Likumprojekts par grozījumiem Ostu likumā iekļauts Ministru kabineta sēdes dienas kārtībā 1. aprīlī. Pie tam dokumentu sadaļā iekļauts protokola lēmuma projekts, kurā norādītas izpildāmās darbības, kas saistītas ar uzdevumiem pārejas noteikumos, tostarp arī ar Liepājas SEZ likvidāciju, portālam irliepaja.lv pastāstīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis un viņa vietnieks Uldis Sesks.
Šis dokuments radījis domes neizpratni.
MK sēdes protokolētais lēmums paredz mēneša laikā izveidot darba grupu Rīgas un Ventspils ostas valdes, kā arī Liepājas SEZ likvidācijai.
Tas nozīmē, ka faktiski tiek gatavots lēmums ne tikai par Liepājas SEZ valdes pārvēršanu par saimniecisko sabiedrību 2023. gadā, bet par visas SEZ likvidāciju jau tagad – šāds lēmums neatbilst agrākajiem solījumiem, uzsvēra Vilnītis un Sesks.
Liepājas dome lūdz valsts augstākās amatpersonas izskaidrot dokumentu. Atklāta vēstule adresēta prezidentam Egilam Levitam, premjerministram Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, satiksmes ministram Tālim Linkaitim un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam.
Vilnītis un Sesks uzsvēra, ka Liepājas SEZ gadījumā, pateicoties aktīvai visu pušu (valsts, pašvaldības un uzņēmēju) darbībai, 24 gadu laikā izdevies Liepāju pārvērst no degradējušas kara pilsētas par ekonomiski attīstītu reģionālo centru. SEZ uzņēmēji ik gadus iemaksā valsts budžetā vairāk nekā 30 miljonus eiro, norādīja domē.
Gan uzņēmēji un finansiālā sektora dalībnieki, gan investor atzinīgi vērtē Liepājas SEZ pārvaldes modeli.
