"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes

99
(atjaunots 13:09 28.03.2021)
Panākumi, ko Nacionālnorūpējušās publikas aprindās guvusi dzejniece Liāna Langa Bokša, spārno tālākajām medībām un cīņai ar uzņēmumiem, kuri savās vakancēs pieprasa no darbiniekiem krievu valodas zināšanas.

RĪGA, 28. marts — Sputnik. Dzejnieces Liānas Langas Bokšas cīņa par latviešu valodas tīrību sasniegusi jaunu līmeni – ar nacionālnorūpējušos līdzpilsoņu armijas palīdzību viņa atlasa un publicē Twitter darba sludinājumus, kuros pieprasītas krievu valodas zināšanas. Un aicina sūdzēties Valsts valodas centrā un Darba inspekcijā par "ideoloģiskajiem ķeceriem".

Komentāros gan domas dalās – daudzi nosoda dzejnieces apšaubāmo iniciatīvu, toties nacionāli noskaņotajiem atvēries portals uz elli – viņi beidzot var atklāti demonstrēt, kā viņus tracina un kaitina krievu valoda, kurā sazinās tik daudzi Latvijā.

Nonācis pat līdz runām par tālruņa zvaniem ar iespēju izvēlēties klienta valodu un etiķetēm dažādās valodās. Bail pat iedomāties, ar ko būtu beigusies tāda vajāšana sociālajos tīklos pret cilvēkiem, kam dzimtā ir arābu vai turku valoda Francijā vai Vācijā – dzejniecei tīk salīdzināt krievus ar šiem cilvēkiem.

"Aicinu publicēt TW darba sludinājumus, kur tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas, lai varam publiski izvērtēt, vai šādas prasības Latvijā pamatotas. Kā arī - pieredzes stāstus, kur esat tikuši diskriminēti darba tirgū krievu val. nezināšanas dēļ," tīklā raksta Liāna Langa Bokša.

​"Portālā ss.lv  ir simtiem (tūkstošiem?) sludinājumu, kur nepamatoti tiek prasītas krievu val. zināšanas, kaut likums to aizliedz. Šeit tikai daži piemēri (atlasīti!!), kur visos tiek prasīta krievu valoda. Tās ir visas iespējamās un neiedomājamās profesijas," linčošanas iniciatīvu atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu Nepareizais.

​Daudzi gan nenovērtēja un pat pasmējās par dzejnieces atklāto ksenofobiju.

"Ir sludinājumi kur latviešu valodu vispār neprasa, jo vajag tikai urdu un anģļu, vai norvēģu vai dāņu. Ļoti bieži sludidinājumu publice angliski.. darba tirgus realitāte," raksta Natālija Žogole.

​"Ir labi zināt ik vienu valodu, arī krievu. Krievu valoda nav sliktāka par angļu vai jebkuru citu valodu. Bizness diktē savus noteikumus," atgādināja Pūcīte.

​Tikai dzejniece nelokāmi uzspiež savu viedokli.

"Lieliski zinu krievu valodu, neuzskatu, ka man lietišķā saziņā Latvijā tā būtu jālieto tikai tādēļ, ka citi atsakās lietot valsts valodu. Vai tas ir saprotams? Kāpēc latviešiem savā valstī jāpārkrievojas un jāpielāgojas kā LPSR? Mums ir sava valsts ar tiesībām runāt latviski," uzstāja Liāna Langa Bokša. Šķiet, viņai izkritis no prāta, ka arī Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir tiesības uz savu valsti.

​"Lielāko daļu sava profesionālā mūžā esmu strādājusi krievvalodīgos kolektīvos. Nekad neesmu saskārusies ar negatīvismu valodas dēļ. Ja cilvēks eksponē pozitīvismu un vēlmi strādāt, nevis klasiskā latvieša depresiju, tad diskriminācijas nav," uzskata Baiba.

​"Bet vispār - nerunājat un nemācaties krievu valodu! Atstājiet brīvu nišu, tajā skaitā, arī maniem bērniem, kuri brīvi komunicē LV, RU un EN valodās, pat būdami vēl tālu no pilngadības. Iespējams nākotnē vēl kādu valodu iemācīsies. Un nečīkstēs par "diskrimināciju"!" ieteica Jānis.

​"Latvieši lepni lieto krievu lamuvārdus, bet pēc būtības ienīst krievus," uzskata Daniela.

Latvija nav krievu guberņa

Ar to vien dzejniecei nepietika. Viņa nāk klajā ar sludinājumiem, kuros, viņasprāt, krievu valoda ir lieka.

"Nepamatotas svešvalodas zināšanu prasības darba sludinājumos Latvijā ir nelikumīgas! Rakstiet sūdzības Darba inspekcijai un VVC," iesaka dzejniece.

​"Spilgts piemērs, kā latvieši tiek terorizēti ar nesamērīgām citvalodas prasībām darba vietā. Terors, kura dēļ darba devēji ievieš divvalodību kā LPSR. Nepieņemami! Latvija nav Krievijas guberņa," viņa sašutusi klāsta – publikāciju papildina ekrānuzņēmums ar stāstu par notikumiem pirms 12 gadiem, par to, kā kliente sūdzējusies par Rimi darbinieci par sliktām krievu valodas zināšanām.

​"SIA "Baltic Logistic Solutions" Kāpēc šis loģistikas SIA, kas darbojas Latvijā, prasa krievu valodas zināšanas šoferiem?" turpina rakņāties dzejniece.

​"Labdien, Latvijas Gāze. Kāpēc darba sludinājumā ir prasības pārvaldīt krievu valodu? Latvijas iedzīvotājiem kopīgā saziņas valoda valstī ir valsts valoda. Latvijā ir viena valsts valoda - latviešu. Šādas parasības darba tirgū diskriminē krievu val. nezinošus latviešu jauniešus," dzejniece turpina uzbrukumu.

​Tomēr lasītāju vidū radās neizpratne – kur te īsti ir diskriminācija.

"Kāpēc nav tāds cepiens par visiem pārējiem sludinājumiem, kur prasības ir par angļu valodu? Dubultmorāle?" vaicā Monta Klintsone.

​"Nesaprotu - kā var diskriminēt pret PRASMĒM? Tās taču ir iegūstamas. Tās ir darba tirgus pamatbūtība - darba devējs izvēlas daebinieku, kas prot visvairāk no vajadzīgā," pūlējās saprast Linda.

​Komentāros parādījās arī pazīstamā Māra Krontāle, kura izpelnījusies slavu ar savu jautājumu par to, kāpēc gan neatbrīvoties no krieviem, kā savulaik tika vaļā no baltvāciešiem.

"Mani kaitina arī nemitīgie atgādinājumi veikalos, transportā, poliklīnikās - visur, kur piezvani: ja gribat info latv. val. - spiediet 1, utt.... Tā taču ir vistīrākā divvalodības atzīšana," niknojas Māra Krontāle.

​"Es nesaprotu, kāpēc daži ražotāji produktu etiķetes drukā divās valodās," sašutumam pievienojās Andris Vītols.

​Iepriekš dzejniece bija sašutusi par to, ka latvieši spiesti pamest Latviju, jo neprot krievu valodu. Viņa salīdzināja krievu valodu Latvijā ar arābu valodu Francijā.

"Cilvēki pamet Latviju, jo nezina padomju laikā uzspiesto krievu valodu Tas ir dramatiski. Francijā privātbiznesā pārdevējiem nav jārunā arābu valodā ar klientiem, savukārt Latvijā ir "iestrādāts" aplams priekšstats un prasības, ar kurām latvieši tiek diskriminēti paši savā valstī," rakstīja satrauktā dzejniece.

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda aptuveni 37% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras 2016. gada pārskatu, aptuveni 90% Latvijas nacionālo mazākumtautību zina valsts valodu.

Neraugoties uz to, it kā pastāvošo draudu latviešu valodai dēļ pret krievu valodu regulāri tiek ieviesti ierobežojumi. Valsts valodas likuma ievērošanu uzrauga speciāla valsts struktūra, kura saucās Valsts valodas centrs (VVC).

99
Tagi:
darbs, krievu valoda, nacionālisms
Pēc temata
Latviešu valoda ir apdraudēta – kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu
Krievi Latvijā ir dzīvojuši, dzīvo un dzīvos: Māra Grīnblata nepiepildāmais sapnis
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Te jums nav Anglija: Londonas mēra vēstule izraisa sašutumu Twitter latviešu segmentā
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

21
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

21
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Tālvadības pults, foto no arhīva

Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!

15
(atjaunots 23:45 16.04.2021)
Politologs Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" sāka ar Donbasu un nonāca pie secinājuma, ka visus Latvijā dzīvojošos krievus tur aizdomās specdienesti un jo tālāk, jo bēdīgāk viņiem klāsies. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka viņi runā krieviski.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Politologs Vadims Poļeščuks pārraidē "Punkti uz i" apsprieda konflikta eskalāciju Ukrainā, kur valdība koncentrē smago tehniku Donbasā, kur dzīvo arī krieviski runājošie Ukrainas pilsoņi, un deva prognozes arī Latvijā dzīvojošajiem krieviem, stāsta Rus.lsm.lv.

Pēc viņa domām, pilsoņu karš Ukrainā, kļūs par iemeslu vēl lielākam Baltijas valstu specdienestu spiedienam pret vietējiem krievvalodīgajiem pilsoņiem.

Te rodas jautājums, kāda ir saikne starp Latvijas vai Igaunijas krieviem un notikumiem Ukrainā? Politologs deva vienkāršu atbildi, kas itin labi atbilst "latviskas Latvijas" doktrīnai: "Viņi runā krieviski, neskatoties uz aizliegumiem, skatās Krievijas telekanālus."

Izrādās, pēc politologa domām, runādami krieviski un skatīdamies Krievijas telekanālus, Baltijas valstīs dzīvojošie krievi var aplipināties ar "Krievijas propagandu", gluži kā ar ērču encefalītu vai koronavīrusu.

Savukārt varasiestādes, uzskata politologs, aizvien aizdomīgāk skatās uz krieviem un neuzskata par vajadzīgu piešķirt viņiem kaut kādas papildu tiesības izglītības jomā vai ļaut piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē.

Politologs atzina, ka tā ir kļūdaina pozīcija, taču pieļāva: arī tai ir tiesības pastāvēt.

"No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa tas ir bēdīgi," secināja Poļeščuks.

Patiešām, bēdīgi

Spriežot pēc jaunākajiem notikumiem, politologs neviļas. Latvijas valdība ignorē pat ANO rekomendācijas jautājumā par vietējiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Atsauksim atmiņā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas nesenos skandalozos secinājumus un ieteikumus – Latvijas mazākumtautību valodu tēma tajā ieņēma īpašu vietu.

Komiteja pauda bažas par to, ka pašreizējā politika mazākumtautību valodu jomā Latvijā var diskriminēt mazākumtautību ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, it īpaši izglītības, nodarbības un pakalpojumu piekļuves jomā.

Vēl vairāk, komiteja secināja, ka Latvijas Izglītības likuma grozījumi diskriminē mazākumtautību grupas un rada nepamatotus ierobežojumus mācībām mazākumtautību valodās, kā arī pasniegšanai mazākumtautību valodās pirmsskolas un sākumskolas iestādēs – gan privātajās, gan valsts iestādēs.

ANO komiteja ieteica Latvijas valdībai veikt pasākumus, lai mazinātu pie minoritātēm tieši vai netieši piederošo personu diskrimināciju, kā arī izskatīt iespēju mainīt savu valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu mācības mazākumtautību valodās un nodrošinātu, lai likumi nevarētu negatīvi ietekmēt pie norādītajām grupām piederošo bērnu sekmes.

Proti, valdībai faktiski ieteica atgriezties pie divvalodības. Taču valdība skaidri lika noprast – tas nenotiks.

Īpaši satraucās Nacionālā apvienība, kas nekavējoties atgādināja: viņi veido valdību Latvijā un, kamēr nacionālisti ir pie stūres, galvenā un vienīgā valstī būs latviešu valoda, lai ko ANO tur ieteiktu.

Piedevām arī Latvijas specdienesti neļauj sevi aizmirst krievvalodīgajiem žurnālistiem. 14. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri publicē materiālus Sputnik Latvija un Baltnews portālos. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpšanu.

Cita starpā Latvija visiem spēkiem slēdz vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi Krievijas televīzijai pat internetā. Aizbildinoties ar izdomātiem ieganstiem par jau minētajām sankcijām un citām nenozīmīgām atrunām, mediju regulators jau paspējis slēgt 16 Krievijas telekanālus, atstājot pensionārus Latvijā bez izklaides šoviem, ko starp citu, neniecināja arī latvieši.

Apogeju situācija ar krieviem un Krieviju Latvijā, šķiet, sasniedza laikā, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš izjusti paskaidroja, ka valstij esot laiks atkāpties no "tranzīta domāšanas", jo nevarot kļūt bagāti no "pirkt, pārdot un vest".

Protams, daudz vienkāršāk ir tirgot savu politisko viedokli un skaļus izteikumus.

To spilgti apliecina Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nesenā vizīte Kijevā. Politiķis apliecināja Ukrainas valdībai, ka Latvija viņus pilnībā atbalsta. Acīmredzot, pat par spīti tam, ka viņi kurina pilsoņu karu savā valstī. Ko tad iesākt, ja Donbass vēsturiski runā krievu valodā...

15
Tagi:
Latvija, krievvalodīgie, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī
Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, foto no arhīva

Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

0
(atjaunots 00:14 17.04.2021)
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs

Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.

Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.

"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.

"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.

Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.

"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.

"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

0
Tagi:
Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists
Pēc temata
Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Ģenerālprokuratūra atteicās slēgt krimināllietu pret Latvijas žurnālisti