Rīgas panorāma, foto no arhīva

Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji

498
(atjaunots 01:09 24.03.2021)
"Panākumu stāsts", no kura mati ceļas stāvus. Latvija ir dziļā parādu bedrē un sasniegusi smagu ārējās tirdzniecības negatīvu saldo.

RĪGA, 24. marts — Sputnik. Nu ko, ar mūsu valsti, izskatās, ir reāli beigas... Pēc 29 "neatkarības" gadiem, raksta Igors Kupcis portālā Pietiek.

"16 iemesli nomirt"

Autors min argumentus, kas pamato viņa viedokli:

1) Latvija ir dziļā, neatmaksājamā parādu bedrē. Nav ne krīzes, ne kara, bet Latvijas parāds strauji aug. Ja 1990. gadā mēs nevienam neko nebijām parādā, tad tagad Latvijas ārējais parāds jau pārsniedz 11 miljardus!!! Jau šobrīd tikai par parāda procentiem vien maksājam aptuveni 1 miljonu KATRU DIENU, pretim par to nesaņemot nekādas preces vai pakalpojumus. 1 miljons aiziet nekurienē KATRU DIENU!

2) Latvijai ir dziļi negatīvs ārējas tirdzniecības saldo. 2017. g. tas bija mīnus 2,64 miljardi (!!!) eiro, bet 2018. g. jau 3,10 miljardi.

3) Latvijā ir vislielākais ienākumu nevienlīdzības līmenis Eiropas Savienībā. DžINI indekss 2017. g. pieauga līdz 35,6%! Te sabiedrības "krējums" iedzīvojas uz parasto ļaužu rēķina vairāk nekā jebkur citur Eiropas Savienībā.

4) Latvijā ir visaugstākais darbaspēku nodokļu slogs Eiropas Savienībā, 1000 eiro darba algām tas ir pat DIVAS REIZES AUGSTĀKS nekā tādās bagātās valstīs kā Lielbritānija, Luksemburga, Somija, Vācija.

5) Latvijā ir visaugstākais PVN slogs pārtikas produktiem visā Eiropā!

6) Latvijā ir visstraujākais nodokļu sloga pieaugums ES - ap 9,5% katru gadu. Regulāri nodokļi tiek paaugstināti, ieviesti jauni nodokļi un paplašinātas nodokļu aplikšanas bāzes.

7) Latvijā ir trešais visaugstākais valsts ierēdņu un kalpotāju skaits PASAULĒ. Ražojošajiem uznēmumiem ir jāpabaro TRĪS REIZES LIELĀKS valsts ierēdņu un kalpotāju skaits, nekā tādās bagātās valstīs kā Šveice, Itālija. ČETRAS REIZES VAIRĀK nekā Japānā, Koreja un Jaunzēlandē!

8) Latvijā ir visaugstākās enerģijas izmaksas procentos no apgrozījuma apstrādes rūpniecībā - ar milzu atrāvienu no šādām valstīm: tās ir ČETRAS REIZES augstākas nekā tādās valstīs kā Francija, Vācija, Zviedrija. Vairāk nekā ASTOŅAS REIZES AUGSTĀKAS nekā Īrijā, Itālijā, Dānijā! Nu kā lai Latvijas uzņēmumi ar šādām daudzkārtīgi augstākām izmaksām būtu konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē?

9) Latvijā par visai daudz lietām samaksā krietni vairāk nekā bagātās rietumvalstīs. Piemēram, būvniecības izmaksas mums vidēji maksā 326% apmērā, valsts parāda darījumi ap 200%, pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 240%, izglītība ap 130% no ES bagātāko valstu līmeņa, kaut gan darba algas ir ievērojami mazākas.

10) Latvijā ir viens no viszemākajiem ienākumu līmeņiem Eiropas Savienībā starp 28 valstīm. Tie ir tikai 29% no Eiropas VIDĒJĀ līmeņa!

11) Latvijas iedzīvotājiem ir vismazākais mūža ilgums ES. Vīriešiem vidējais mūža ilgums ir tikai 69 gadi!

12) Latvijā ir vislielākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā. 2017. g. pašnāvībā gāja bojā 382 cilvēki, 2018. g. vēl vairāk - 443 cilvēki! Salīdzinājumā ar satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu tas ir trīs reizes lielāks, 2017. g. ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 136 cilvēki. Kamēr valsts pārvalde tērē desmitiem miljonu radaru iepirkšanai, policijas uzturēšanai, tikmēr pilnīgi nekas netiek darīts, lai novērstu augsto pašnāvību skaitu!

13) Nevar nepamanīt, ka ir spēki, kuri tīši vēlas latviešu un Latvijas valsts iznīcināšanu un izšķīdināšanu. Jo kā gan lai citādi izskaidro, piemēram, to, ka ikmēneša pabalsts Latvijas bērnam 11,38 eiro, bet svešzemju migrantam - laimes meklētājam 256 eiro, migranta bērnam 60 eiro?

14) Kopš 1989. g. tautas skaitīšanas Latviju ir jau bijuši spiesti pamest vairāk nekā 800 000 cilvēku. Katru gadu pazaudējam tik daudz cilvēku, cik dzīvo tādā pilsētā kā Kuldīga. Cik Kuldīgas mums vēl ir atlikušas?

15) Latvija ir viena no viskorumpētākajām valstīm ES. Saskaņā ar Eiroparlamenta veiktu pētījumu Latvija korupcijas dēļ pazaudē līdz pat 5,669 miljardus eiro (!!!) KATRU GADU!

16) Visbeidzot - un tas ir pats traģiskākais - LATVIJA IR VISSTRAUJĀK DILSTOŠĀ (MIRSTOŠĀ) VALSTS PASAULĒ! Tas nav pārspīlējums, tie ir oficiālie ANO dati. Starp 233 pasaules valstīm Latvijā iedzīvotāju skaita rukums ir visstraujākais un ir īpaši straujš jauno cilvēku starpā. No 2001. līdz 2018. g. 17 "neatkarības" gados Latvijas skolēnu skaits ir palicis tikai 58%. Kuram ir ilūzija, ka Latvija spēs eksistēt vēl nākamos 17 gadus?

498
Tagi:
tirdzniecība, ekonomika, Finanses, Latvija
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
Iznāca "kā vienmēr": viltīgā pensiju indeksācija
Varasiestādes iet par tālu: Zaiceva kritizē trūcīgo nodokļus Latvijā
Maize, foto no arhīva

Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei

6
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.

6
Tagi:
maize, Latvija, nauda
Pēc temata
Kā bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Uzskrūvēs cenas un piebeigs mazo biznesu: eksperts par "tīklu" triumfu Latvijā
Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība
Rinda pie second-hand veikala 10. aprīlī

Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu

14
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.

Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.

​Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.

​Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.

​Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".

Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."

Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".

Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."

"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.

14
Tagi:
vakcinācija, tirdzniecība, veikals, Nils Ušakovs
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga
Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

Covid-19 un kailums: modes nedēļa Madridē

0
(atjaunots 01:38 12.04.2021)
Modes nedēļā Madridē dizaineri iepazīstināja ar rudens un ziemas 2021./22. tendencēm. Spriežot pēc parādītajiem jaunumiem, sezona būs drosmīga un daudzveidīga.

Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.

Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.

Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.

0
Tagi:
mode, Spānija