Mere

"Tādu cenu nav": mazumtirgotājs no Krievijas pārveidos tirdzniecības nozari Latvijā?

207
(atjaunots 16:18 23.03.2021)
Sputnik Latvija žurnālisti apmeklēja brāļu Šnaideru veikalu "Mere" un vienkāršu pircēju lomā izpētīja neparastās ažiotāžas iemeslus.

RĪGA, 23. marts — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Rīgā darbu sācis pirmais zemo cenu mazumtirdzniecības tīkla veikals "Mere" Latvijā, ko atvēruši brāļi no Sibīrijas – Sergejs un Andrejs Šnaideri. Kopš atvēršanas brīža pie veikala neizsīkst rinda no simtiem pircēju. Tas ir vienīgais veikals Latvijā ar pastāvīgu policijas posteni.

Divi simti cilvēku rindā pie jauna veikala "Mere" Iļģuciemā, Spilves ielā 24a – tas vēl nav neas liels. Dažu labu dienu rindas gals sniedzas teju vai līdz Buļļu tirdzniecības bāzes vārtiem, cilvēki stāv pa trīs stundas, lai tiktu veikalā. Vai ir to vērts?

Rīdzinieki apliecina: ir gan. "Nekad Latvijā neesmu redzējusi tik zemas cenas. Ja iegādājos te produktus par 40 eiro, tikpat daudz ietaupu – "Rimi" par tādiem pašiem pirkumiem samaksātu 70 vai 80 eiro," stāsta vidēja gadagājuma sieviete, tik tikko aiznesusi četrus lielus sarkanus pirkumu maisiņus līdz mašīnai – tā atstāta kvartālu no veikala.

Vidējais čeks "Mere"- 30 eiro, gandrīz divkārt mazāk nekā zviedru tīkla "Rimi" veikalos, mazāks pat nekā supermārketā "Stockkmann". Kopš atklāšanas brīža 13. martā "Mere" ir īsts mazumtirdzniecības brīnums. Pārdošanas apjoms ir tāds, kā nevienā tīklā jebkurā cenu segmentā un veikalu formātā.

Šo superekonomiskā veikala modeli izdevies īstenot mazumtirdzniecības tīkla "Mere" koncepcija, un biznesa īpašnieki plāno, ka Latvijā parādīsies līdz 20 šādi veikali.

Satriecošas cenas

Saskaņā ar valdības ierobežojumiem ārkārtējās epidemioloģiskās situācijas apstākļos, uz vienu pircēju jābūt tirdzniecības telpām vismaz 25 kvadrātmetru platībā. Jaunajā veikalā – 35 cilvēki, tā platība ir mazāka nekā 900 kvadrātmetri. Vidēji iepirkšanās ilgst aptuveni 20 minūtes – šī iemesla dēļ veidojas rinda, veikals nespēj uzņemt visus interesentus. Veikala vadītāja stāsta, ka pēc ierobežojumu atcelšanas būs vienkāršak apkalpot cilvēkus, lai arī, spriežot pēc tīkla "Mere" attīstības ES rietumvalstīs, pircēju ažiotāža nerimsies.

Kāds tam iemesls? To uzzinājām, kamēr stūmām ratiņus kārbu labirintā zālē. Cenas te nav vienkārši zemas. Tās ir "lēti-lēti un vēl lētāk". "Mere" tirgo produkciju no Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas, Gruzijas un Ukrainas. To piegādā tieši, bez distributoriem, caur loģistikas centru Lietuvā un tieši uz veikalu. Līdz 70% sortimenta ir pārtikas produkti: pienam gaļas produkti, bakaleja, pusfabrikāti, garšvielas, tēja, kafija, alkohols un gāzētie dzērieni, 30% - nepārtikas preces: sadzīves ķīmika, rūpniecības preces, preces mājām, sezonas preces. Papildu faktori izdevumu samazināšanai – preces safasētas pa maisiņiem ar svītrkodiem ar uzlīmēm. Sveramu preču nav. Patiesībā lielākā daļa sortimenta atrodas iepakojuma kastēs, tā, kā tas atvests, - lielas kartona kārbas noliktavas tipa veikalā. Akciju un atlaižu nav un nav arī plānotas. Sortimentā ir apmēram 1000 pozīcijas, un humānās cenas to kompensē. Par to liecina pieprasījums.

Посетители магазина в защитных масках
© Sputnik / Павел Бедняков
Mēs arī apskatījām cenas. Garšzāles un garšvielas pa 100 g – no 21 centiem. Zaļā tēja ar piparmētrām no Ukrainas, 20 paciņas – 27 centi. Puskilograms vafeles caurulīšu ar šokolādi – 1,49 eiro. Kilograms konfekšu Truffle – 3,09 eiro. Kečups, 0,33 l, arī no Ukrainas, – 42 centi, 66 centi – "meksikāņu mērce no Ukrainas. Latviešu speķis vakuumā – 6 eiro par kilogramu, dzēriens "Karameļu", 3 l, no Lietuvas – 60 centi. 500 g mandeļu – 3,49. Saldējums - 79 centi par litru, 1,99 eiro – kilograms saldētu zemeņu. 8 ruļļi tualetes papīra – 1,39 eiro. Vistas nageti 800 g – 1,33 eiro, roku krēms – 39 centi, trīs šokolādes tāfelītes pa 100 g – 99 centi. Šnabis "Hutorskaja", 0,5 l no Baltkrievijas – 5,29 eiro, vīni no Alazanas ielejas – četri eiro "ar astīti", augļu sula no Polijas, 5 l – 2 eiro.

Noliktavas tipa bizness

"Tiks atklāti vēl vismaz 10 "Mere" veikali Rīgā un reģionos, plānots – līdz 20 veikali ar 800-1200 kvadrātmetru zāles platību. Tos atvērs, kad tiks atrastas iznomājamas telpas. Divi veikali Rīgā – Mūkusalas ielā un Salaspilī sāks darbu tuvākajā laikā. Mums veikalā vēl nav izstādīts viss sortiments. Meklējam jaunus piegādātājus, kuri var vērsties vietnē mere-store.com. Pie mums ļoti bieži nāk pārbaudes – katru dienu, taču viss ir kārtībā, pie mums viss ir likumīgi. Reizēm pirms pulksten astoņiem vakarā nākas paziņot, lai cilvēki neaizņem rindu, nespējam apkalpot tādu plūsmu," stāsta veikala direktora vietnieks Mārtiņš.

Pavadījuši veikalā apmēram 20 minūtes, vēlreiz aprunājāmies ar pircējiem uz ielas. "Kad pensija ir 260 eiro mēnesī, tu skaiti katru centu, un pat paša nepieciešamākā iegāde veikalā ir īsts pārbaudījums. Žēl, ka šajā veikalā nav citu piena produktu, izņemot sieru, nav dārzeņu un augļu, taču es plānoju nopirkt produktus divām nedēļām uz priekšu," stāsta aptuveni 60 gadus vecs vīrietis. Viņš piezīmēja, ka nesaprot, kāpēc ne pārāk bagātajā republikā mazumtirdzniecības cenas tādām precēm no ikdienas patēriņa groza, kā maize, piens, olas, ir augstākas nekā attīstītās Rietumeiropas valstīs. Retorisks jautājums. Tā ir Latvija, nevis Vācija vai Francija.

Sibīrijas cenas – kā svaiga gaisa malks

Vidējais uzcenojums "Mere" – ne vairāk kā 10%, bet vidējais rādītājs tirdzniecības nozarē Latvijā – no 40% līdz vairākiem simtiem procentu virs piegādātāja cenas – vairākkārt pārsniedz preču ražošanas pašizmaksu. Daži iedzīvotāji atstāj veikalos pusi un pat vairāk no saviem uzkrājumiem, bet tīklos "Aldi" Vācijā, "Carrefour" Francijā, "Tesco" Polijā cenas ir zemākas nekā Latvijā. Pie tam Latvijā ir pats augstākais ienākumu nevienlīdzības līmenis Eiropas Savienībā. Līdz ar augošo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem – augstākais darbaspēka nodokļu slogs ES un augstākais PVN Eiropā pamata pārtikas produktiem – 21% (izņemot 5% PVN augļiem un dārzeņiem no Latvijas – red.). Tas attiecas gan uz ekonomiku, gan socioloģiju: "Mere" pircēji ir pensionāri, ne īpaši turīgi ļaudis, tāpat kā vidējā klase, spriežot pēc apģērba un automašīnām.

207
Tagi:
cenas, tirdzniecība, Latvija
Pēc temata
Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

8
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

8
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata
Eiro

Klients ir šokēts, bet "mums nav jābrīdina": bankas bloķē kontus 2018. gada reformas dēļ

28
(atjaunots 15:35 14.04.2021)
Vidējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda apmērs ir ap 75 eiro, taču ir arī tūkstošiem lieli parādi.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk piedzīt parādus no iedzīvotājiem, kuri pilnībā nav samaksājuši ienākuma nodokli, informē Latvijas Radio 4. Runa ir par 2017. -2018. gada nodokļu reformas rezultātā izveidojušos parādu.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā stājusies spēkā nodokļu reforma. Vērienīgas izmaiņas skārušas tāpat likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Grozījumi paredz diferencēta ienākuma nodokļa ieviešanu, kas ir atkarīgs no ienākumu apmēra: gadījumā ja ienākumi nepārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā, nodokļa likme ir 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, ja tie pārsniedz 55 tūkstošus eiro – 31,4%. Vienotā IIN likme 20% apmērā tika noteikta arī ieņēmumiem no kapitāla, tai skaitā no tā pieauguma. Agrāk šīs likmes bija attiecīgi 10% un 15%.

Šā nodokļa maksāšanas termiņš pēc tam, kad reforma ir stājusies spēkā, tika noteikts līdz 2020. gada 20. decembrim. "Tomēr ne visi iesnieguši deklarācijas un ne visi, kas iesnieguši deklarācijas, šo nodokli samaksājuši," paziņoja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Pēc viņas vārdiem, vēl novembrī caur elektroniskās deklarēšanas sistēmu VID nosūtījusi iedzīvotājiem vairāk nekā 40 000 atgādinājumu par to, ka tuvojas nodokļa maksāšanas termiņš.

"Pēc tam vairāk nekā 12 000 cilvēku samaksājuši nodokli vai griezušies pie mums pēc parādu dzēšanas grafika. Bet visi pārējie to nav izdarījuši," sacīja Garanča.

Pēc viņas vārdiem vidējais parāda apmērs ir aptuveni 75 eiro, taču bija arī tūkstošiem lielās summas.

VID atsevišķi izpētīja situāciju ar tiem parādniekiem, kuri martā saņēma vienreizēju pabalstu. "Mēs atbloķējām viņu rēķinus un ļāvām saņemt pabalstu. Bet šāda iespēja būs spēkā vien divu mēnešu laikā," brīdināja Garanča.

Tie, kuri nav samaksājuši parādu, saskārās ar naudas norakstīšanu no bankas konta. Komercbankas ir izpildījušas VID rīkojumu, turklāt bankām klienti par to nav jābrīdina.

"Konts netiek bloķēts, konts paliek. Klients var to izmantot. Taču, ja naudas nepietiek, tad kaut kāda daļa tiek ņemta. Kad kontā tiek ieskaitīta pāreja nauda, saskaņā ar likumā noteikto kārtību mēs ņemam pārējo parāda daļu. Mēs saprotam, ka klients ir šokēts par šo situāciju un gaida no bankas paskaidrojumus. Banka var tikai parādīt, kā dēļ tika pieņemts šāds lēmums, bet nevar izskaidrot, kāpēc, ja šis lēmums tika pieņemts nodokļu dienestā," skaidro Swedbank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Krops.

28
Tagi:
nodokļi, parādi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Nodokļu deklarāciju par pensionāru vai invalīdu var iesniegt cita persona
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas