Eiro

Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā

74
(atjaunots 09:28 23.03.2021)
Lai nu paliek pandēmija, ēst gribas tik un tā. Dažādas valstis visādi centušās nožņaugt savu tautsaimniecību, lai uzvarētu koronavīrusu, tomēr nekas nav izdevies.

RĪGA, 23. marts — Sputnik. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO, kuras locekle Latvija ir kopš 2016. gada) novērtējusi, ka ar pandēmiju pasaule tiek galā ātrāk nekā gaidīts, vēsta Bb.lv.

ESAO norāda, ka prognožu uzlabošanos veicinājusi vakcinācija, jaunie budžeta atbalsta kompleksi un vispārējs cīņas efektivitātes pieaugums, tāpēc pasaules ekonomikas izaugsme var paātrināties līdz 5,6% (par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā bija gaidīts decembrī) 2021. gadā un līdz 4% (par 0,3% procentpunktiem vairāk) – 2022. gadā.

Stāvoklis Latvijā ir aptuveni tāds pats kā vidēji pārējā pasaulē. Ekonomikas lejupslīde 2020. gadā sastādīja 3,6%.

Kas šogad notiks ar valsti? Latvijas Finanšu ministrija prognozē, ka valsts IKP 2021. gadā pieaugs par 3%. Skaitlis it kā nav slikts, tomēr iepriekš FM solīja izaugsmi par 5,1%. Kas noticis?

FM skaidroja, ka atjaunotajā prognozē ņemta vērā Covid-19 negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību līdz 2021. gada vidum, pēc tam tā sākšot strauji atjaunoties, pateicoties ierobežojumu atcelšanai.

FM pārstāvji norāda, ka prognozes pamatā ir vakcinācijas plāns, un tas paredz, ka līdz šī gada vasaras beigām tiks vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī neesot gaidāms. Optimistiska prognoze, ņemot vērā vārgo vakcinācijas gaitu valstī – tās ziņā Latvija vēl aizvien ir pēdējā Eiropā, un pagaidām nav redzama nekāda izeja no situācijas. Tomēr ticēsim labākajam. Kas tad cits vēl atliek?

Skaidrojums skaitļos

Starp citu, pat algām. Nesen dažs labs varen nobrīnījās, par ko saērcināti baltkrievi, kas protestēja pērnvasar. Sak, viņiem taču viss ir, tīrība, kārtība, rūpnīcas strādā, algas maksā. Ko viņiem vēl vajag no prezidenta?

Paskaidrosim ar ciparu palīdzību. Baltkrievijā 45,5% iedzīvotāju ik mēnesi saņem ne vairāk kā 500 rubļus, bet 8,7% - vairāk nekā 1000 rubļus. Par to liecina statistika.

500 baltkrievu rubļi – 161 eiro. Atgādināsim, ka minimālā alga Latvijā sasniedz 500 eiro, vidējā pērn veidoja 1143 eiro. Padomājiet, kāda atšķirība.

Jā, protams, Baltkrievijā ir lēts sabiedriskais transports, benzīns, galvenie pārtikas produkti (protams, tikai pašu valstī ražotie). Tomēr valsts nedzīvo izolēti no pārējās pasaules, tā ir Eiropas centrā, un visas normālas preces un pakalpojumi te maksā tik, cik tiem jāmaksā.

Protams, ja jums pie sirds darbs dzimtajā sovhozā un pēc tā jums vaag tikai simt gramus vodkas un panna ar kartupeļiem, tā jums būs pati labākā valsts pasaulē. Ja tomēr gribas kaut ko vairāk, ir vērts padomāt.

Kas vainas Meksikai?

Starp citu, arī Krievija ir norūpējusies par zemajām algām un bieži runā par šo jautājumu. "Starp daudzajām valstīm, kas iekļūst ESAO pārskatos, Krievija ieņem vienu no pēdējām vietām minimālā darba atalgojuma līmeņa ziņā. Zemāka minimālā alga ir tikai Meksikā un Brazīlija," nesen rakstīja "Ņezavisimaja gazeta".

"Minimālā stundas likme Krievijā patlaban sastāda apmēram 2,4 dolārus pastāvīgajās cenās pēc pirkspējas paritātes. Zemāka alga ESAO pētītajās valstīs ir Brazīlijā (2,1 dolārs stundā) un Meksikā (1,2 dolāri). Salīdzinājumam: Kolumbijā minimālā stundas likme ir 2,7 dolāri. No Turcijas valsts atpaliek jau nopietni – tur minimālā stundas likme sastāda 6,7 dolārus," piezīmēja "Ņezavisimaja".

ESAO, kurā Krievija nav iestājusies, tiek uzskatīta par bagātāko pasaules valstu klubu. Latvija ir tās locekle jau piecus gadus. Tomēr arī Latvijas algas pārējo ESAO locekļu fonā izskatās visai pieticīgi – minimālā stundas likme Latvijā sastāda 4,3 dolārus.

Avīzes latviešu valodā, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Ar tādu summu valsts apsteidz Čīli (3,1), Kolumbiju (2,7), Meksiku (1,2), Slovākiju (3,2), Kostariku (3,5), Brazīliju (2,1) un Krieviju (2,4). ir iemesls papūlēties!

Augstāko minimālo algu saņem darbinieki Austrālijā, kur stundas likme sastāda 12,6 dolārus. Mazliet zemākas ir minimālās likmes Francijā un Vācijā – 12,1 un 11,8 dolāri stundā atbilstoši.

Tomēr te minēti ESAO dati par 2019. gadu. 2021. gadā minimālā alga Latvijā pieauga no 430 līdz 500 eiro – tam vajadzēja uzlabot valsts rādītājus.

74
Tagi:
ienākumi, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju
Operācija ar cirvi, nevis skalpeli: ciktāl Latviju novedīs nodokļu reforma
Latvijas IKP krities, eksports aug: ekonomists par pandēmijas nevienmērīgo triecienu
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

14
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

14
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju

"Kura izlūkdienesta labā strādājat?": Krimas vadītājs pajokoja par jaunajām ASV sankcijām

0
(atjaunots 08:13 20.04.2021)
"Kura izlūkdienesta labā" strādā tie, kuri netika iekļauti ASV sankciju sarakstā? Krimas Republikas prezidents Sergejs Aksjonovs ironiski izteicās par kārtējiem amerikāņu ierobežojumiem.

ASV pret Krieviju vērstās sankcijas Ķīnā nosauca par "hegemona pasākumiem". Pekinā atzīmēja, ka tas nav tikai Ķīnas, bet arī pasaules kopienas viedoklis. Tāpat aicināja Krieviju un Ameriku sarunāties, nevis apmainīties ar ierobežojumiem. Tomēr Krievijas Ārlietu ministrija jau ir atbildējusi Vašingtonai. "Kuras izlūkdienesta labā" ir jāstrādā, lai netiktu iekļautam ASV sankciju sarakstā? Un ko Baidens piedāvāja Putinam apspriest šovasar?

0