Žestjanaja Gorka

Identificēti latviešu soda vienību dalībnieki, kas piedalījās genocīdā Žestjanaja Gorka

135
(atjaunots 09:12 23.03.2021)
Vai CIP atbildēs par to, ka glāba no taisnās tiesas skandalozāko "pensionēto bendi" – Jāni Cīruli, kurš piedalījās masveida slepkavībās Žestjanaja Gorka ciemā.

RĪGA, 23. marts — Sputnik. Izmeklētājiem Krievijā izdevies noskaidrot trīsdesmit triju soda vienību dalībnieku personības, kuri bija iesaistīti genocīdā Žestjanaja Gorka ciemā Lielā Tēvijas kara gados.

Piecpadsmit no viņiem jau ir miruši, pastāstīja Krievijas Izmeklēšanas komitejas (IK) priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins intervijā RIA Novosti. Pārējie noziedznieki tiek meklēti.

Kā zināms, starp cilvēkiem, kuri piedalījās civiliedzīvotāju apšaušanās Žestjanaja Gorka ciemā, ir liels skaits nacistu kolaboracionistu no Latvijas. Skandalozākais no viņiem ir Ulmaņa armijas vecākais leitnants, no 1941. gada – 16. Zemgales policijas bataljona loceklis, pēc tam – 15. SS latviešu divīzijas virsnieks Jānis Cīrulis. Nesen Krievijas vēsturnieks un fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs Aleksandrs Djukovs savā pārskatā "Bendes pensijā" pastāstīja, ka pēc kara Cīruli, organizācijas "Daugavas Vanagi" aktīvu locekli, savervēja CIP un izmantoja kā aģentu izlūkošanas darbībai pret PSRS.

Krievijas IK oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko pēc fonda "Vēsturiskā atmiņa" atskaites prezidentācijas apstiprināja: Cīrulis piedalījies genocīdā Žestjanaja Gorka ciemā.

"Mēs jau redzam, ka daži no pārskatā minētajiem vārdiem izmeklēšanai ir pazīstami: piemēram, krimināllietas materiālos noskaidrots, ka bijušais bende no SS Latviešu legiona Jānis Cīrulis ir piedalījies civiliedzīvotāju masu slepkavībās ciema Žestjanaja Gorka rajonā Novgorodas apgabalā," atzīmēja Petrenko.

Nav tikai zināms, kā atbildēs ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde, kuras atslepenotos dokumentus par Cīruļa pakalpojumu izmantošanu savā parskatā citēja Djukovs.

Starp citu, fonda "Vēsturiskā atmiņa" pārskatā izskanējuši arī citi amerikāņiem neērti jautājumi, piemēram, par to, kāpēc izbeigta krimināllieta ASV 70. gados par Viļa Haznera dalību Holokaustā, kurš 1941.-1943.gg. dienēja Rīgas policijā un bija ebreju slepkavību līdzdalībnieks? Pēc kara viņš kļuva par CIP aģentu – par to liecina Djukova publicētie dokumenti.

Vai ar to, kā CIP pievēra acis uz faktu, ka vēl viens amerikāņu aģents, Roberts Štiglics, Latvijas politiskās policijas aģentūras nodaļas bijušais vadītājs, tāpat bija iesaistīts Holokaustā?

135
Tagi:
latvieši, genocīds, okupācija, nacisti, Lielais Tēvijas karš
Pēc temata
Slepkavība pēc slepkavības: KF atklājusi latviešu noziedznieku zvērības Novgorodas zemē
Novgorodas zemē guldīti latviešu soda vienību upuri
Vēsturnieks: Baltijas valstīs nacistu noziedzniekus padara par varoņiem
KF Valsts dome ierosina sapulcēt tribunālus lietās par genocīdu Baltijā
Rīgas Centrāltirgus, foto no arhīva

"Baraholka": Centrāltirgus Piena paviljona rekonstrukcija šausmina rīdziniekus

16
(atjaunots 23:17 17.04.2021)
Piena paviljonu Rīgas Centrāltirgū aizpildījuši nelieli apģērba veikaliņi. Tomēr rīdzinieki nav mierā ar pārmaiņām un sašutuši konstatē, ka tā neesot nekāda Eiropa.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā lapā Twitter pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Centrāltirgus Piena paviljons pēc rekonstrukcijas, stāsta Mixnews.lv.

Pēc rekonstrukcijas paviljonu aizpildījuši nelieli apģērbu veikaliņi. Tie atstāja uz Cipuli nomācošu iespaidu.

"Šis ir ... bez vārdiem ... Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...

Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini," Cipule komentēja Ivana Nikonova fotogrāfijas, ko publicēja savā mikroblogā.

​Savukārt Nikonovs atzina, ka pats sākumā nav noticējis – viņam pat šķitis, ka nonācis kaut kādā Krievijas provinciālajā pilsētiņā, nevis visvairāk apmeklētajā tūrisma objektā Latvijā.

​Komentētājam Ģirtam Birziņam šķita, ka rekonstruētais paviljons pārvietojies laikā, ne telpā.

"90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!" viņš raksta.

Avīzes "Diena" žurnāliste Agnese Margevica arī nevarēja klusēt – arī viņa uzskata, ka Centrāltirgus jauninājums ir ceļojums laikā un telpā.

​Lasītāja Ieva Raiskuma lauzīja galvu, kas apstiprinājis tādu paviljona dizainu – vai tiešam tas paticis gan būvvaldei, gan arhitektiem, gan dizaineriem?

​Komentētājs Kaspars Zandbergs konstatēja, ka notikušās pārmaiņas ir traģiskas: "Šis ir traģiski! "Mantojums", labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?"

​Savukārt apmeklētājs ar lietotājvārdu Erwin Usman pat vērsās pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ar prasību atstādināt tirgus vadību un izsludināt jaunu atklātu iepirkumu.

​Pēc tam Rīgas mēram tika uzdota vēl virkne jautājumu, taču viņš uz tiem vēl nav reaģējis.

Atgādināsim, ka laikā, kad Piena paviljonā plaukst "baraholka", Gastronomijas paviljonā strādā masveida vakcinācijas punkts Covid-19 profilaksei.

16
Tagi:
Rīga, veikals, Rīgas Centrāltirgus
Pēc temata
Melnā josla: Centrāltirgus zaudējumi gada laikā dubultojušies
Iepakoja pankūkas ar nemazgātām rokām: antisanitārie apstākļi Rīgas Centrāltirgū
Centrāltirgū meklēja kontrabandas preces
Rail Baltica Centrālā mezgla būvdarbu oficiālā atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Rail Baltica Rīgā tuvojas padomju laika pazemes bunkuram

31
(atjaunots 01:34 17.04.2021)
Rīgā pilnā sparā turpinās dzelzceļa mezgla rekonstrukcija Centrālajā stacijā: tuvākajā laikā padomju laiku bumbu patvertnes vietā sāksies jaunās Rail Baltica stacijas būvdarbi.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. No 2020. gada 17. novembra celtniecības uzņēmumu apvienība "BERERIX", ko veido beļģu "BESIX Group", Latvijas "RERE Būve" un itāļu "Rizzani de Eccher" strādā pie dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas Centrālajā stacijā dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica vajadzībām, raksta Mixnews.lv.

"Izrakumi" pilnā sparā rit ap staciju no Satiksmes ministrijas ēkas puses, tur tiks pārvietoti inženieru tīkli. Pie tam, no dienvidu puses slēgti trīs sliežu ceļi.

Jau maijā celtnieki plāno sākt norakt dzelzceļa uzbērumu un demontēt sliedes uz slēgtajiem ceļiem. Savukārt padomju laika bunkura-bumbu patvertnes vietā tiks likti pamati jaunajai stacijai.

Pie tam celtnieki sola neapturēt ne dzelzceļa stacijas, ne autoostas darbu visos darbu posmos.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar plāniem, līdz 2022. gadam stacija tiks pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, bet 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā plānots noslēgt visus būvdarbus. Vienlaikus 2022.-2025. gg. jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu.

Stacija pārvērtīsies līdz nepazīšanai – taps jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām izbūvēs jumtu no vairākām sekcijām. Uzgaidāmā telpa atradīsies vienu stāvu virs platformas. Zem stacijas ieplānota autostāvvieta.

Kopumā tiks izbūvēti Eiropas standartam atbilstoši sliežu ceļi 2,6 kilometru garumā – no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Plānots uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.

Dzelzceļa uzbērums tiks noraksts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru kursēs vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Piedevām Rīgā parādīsies jauna iela, savienojot Elizabetes un Timoteja ielas.

31
Tagi:
Latvija, Rīga, Rail Baltica
Pēc temata
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

0
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

0
Tagi:
banāns