COVID-19

Pirmo reizi Latvijā: SARS-CoV-2 mutācija ietekmē vakcīnas iedarbību

58
(atjaunots 12:47 22.03.2021)
Zinātnieki Latvijā reģistrējuši pirmo gadījumu – koronavīrusa mutācija nav ļāvusi vakcīnai iedarboties vakcinēta pacienta organismā.

RĪGA, 22. marts — Sputnik. Saskaņā ar Biomedicīnisko pētījumu centra datiem, Latvijā pirmo reizi fiksēti gadījumi, kuros koronavīrusa mutācija ietekmējusi vakcīnas iedarbību, vēsta Rus.tvnet.lv.

Pētījumu centra Zinātniskās padomes vadītājs Jānis Kloviņš paskaidroja, ka BMC izanalizējis vairāk nekā divu tūkstošu pacientu vīrusa genomu, ieskaitot cilvēkus, kuri inficējušies ar Covid-19, neskatoties uz vakcīnu.

Kloviņš atzīmēja: ja pacients inficēts ar Covid-19 standarta variantu, pat saslimis pirms vakcīnas, viņš nepārciestu slimību tik smagi.

Mutācija, kas nepakļaujas vakcīnas ietekmei, reģistrēta četros paraugos no vairāk nekā diviem tūkstošiem. Pie tam īpašu uzmanību pētnieki pievērsa gadījumiem, kad vakcinētā persona inficējusies ar Covid-19 pat pēc abu vakcīnas devu saņemšanas.

Zinātnieki fiksējuši tādas Covid-19 mutācijas, kas veicina vīrusa izplatību, kā arī tādas, kas novērš antiķermenīšu veidošanos.

BMC zinātniskais līdzstrādnieks pastāstīja, ka vīruss adaptējas un attīstās. Tas mainās aptuveni reizi divās nedēļās.

Atgādināsim, ka īpašu uzmanību pētnieki pievērš SARS-CoV-2 "Lielbritānijas", "Kalifornijas", "Dienvidāfrikas", "Brazīlijas", "Nigērijas" štammi.

"Dienvidāfrikas" un "Brazīlijas" štammi Latviju vēl nav sasnieguši.

"Nigērijas" štamms, par laimi, pagaidām ir ļoti rets. Tomēr zinātnieki to jau reģistrējuši Itālijas ziemeļos, Lombardijā. Speciālisti uzskata, ka šis štamms nes īpašu risku – pastāv iespēja, ka to nespēs pārvarēt neviena no jau esošajām vakcīnām.

58
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Trešais vilnis ar jaunu štammu ir lieks: ierobežojumi saglabāsies vēl pusgadu
Ņujorkā reģistrēts jauns koronavīrusa variants
Krievija reģistrēja testu SARS-CoV-2 britu štamma identifikācijai
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

14
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

14
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju

"Kura izlūkdienesta labā strādājat?": Krimas vadītājs pajokoja par jaunajām ASV sankcijām

0
(atjaunots 08:13 20.04.2021)
"Kura izlūkdienesta labā" strādā tie, kuri netika iekļauti ASV sankciju sarakstā? Krimas Republikas prezidents Sergejs Aksjonovs ironiski izteicās par kārtējiem amerikāņu ierobežojumiem.

ASV pret Krieviju vērstās sankcijas Ķīnā nosauca par "hegemona pasākumiem". Pekinā atzīmēja, ka tas nav tikai Ķīnas, bet arī pasaules kopienas viedoklis. Tāpat aicināja Krieviju un Ameriku sarunāties, nevis apmainīties ar ierobežojumiem. Tomēr Krievijas Ārlietu ministrija jau ir atbildējusi Vašingtonai. "Kuras izlūkdienesta labā" ir jāstrādā, lai netiktu iekļautam ASV sankciju sarakstā? Un ko Baidens piedāvāja Putinam apspriest šovasar?

0