Vēl nav gana nabagi: cilvēki mazāk tic tagadnei, toties cer uz gaišo nākotni

43
(atjaunots 15:35 21.03.2021)
Neskatoties uz kopējo pesimismu attiecībā uz ekonomikas stāvokli, naudas ziņā Latvijas iedzīvotājiem pagaidām klājas ne tik slikti, kā tas bija iepriekšējā krīzes laikā. Kā Latvijas iedzīvotāji vērtē esošo situāciju valstī un tās attīstības perspektīvas?

RĪGA, 21. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, kopējais iedzīvotāju noskaņojums turpina pasliktināties – cilvēki negaida neko labu ne valsts ekonomikai kopumā, ne savam makam. Tiesa, cerība uz situācijas uzlabošanos nav vēl nav zudusi: Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka grūtības ir īslaicīgas un kādreiz beigsies.

Pesimisms pieaug

Ik mēnesi centrs SKDS veic Latvijas iedzīvotāju aptauju pētījumam "Latvijas barometrs". Saskaņā ar februāra aptaujas datiem, sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā pasliktinājies par 4 punktiem, proti, no -29 līdz -33 punktiem. Sliktāks nekā janvārī izrādījās arī tagadnes vērtējums indekss – februārī tas pasliktinājies par 6 pozīcijām un sastādīja -41 punktu. Ievērojami pasliktinājies arī kopējās situācijas attīstības virziena vērtējums valstī – par 8 punktiem, turklāt tās kritums turpinās kopš 2020. gada septembra, kas norāda uz dziļām problēmām.

Tikai 19% respondentu uzskata, ka Latvija attīstās pareizajā virzienā, taču vēl janvārī tādu bija 26%. Aptaujāto daļa ar pretējo viedokli ir pieaugusi, un tagad sastāda 54%. Kas ir loģiski, jo ārkārtējā situācija ilgst jau piecus mēnešus, ierobežojumi neļauj atgriezties pie normālās dzīves, bet vakcinācija izgāzusies. Tas neliek cilvēkiem justies optimistiskāk.

Šādi noskaņojumi ietekmē arī attieksmi pret valdību, kuras atbalsts turpina krist. Februārī to darbu pozitīvi novērtēja tikai 18% respondentu, bet 79% izteica neuzticību. Turklāt 38% respondentu ļoti negatīvi novērtēja esošā Ministru kabineta darbību, tāda novērtējuma sen jau nebija mūsdienu Latvijas politiskajā vēsturē. Zemāks vērtējums bija tikai Ivara Godmaņa valdībai un Valda Dombrovska pirmajam kabinetam, kas darbojās 2009. -2011. gada ekonomiskās krīzes laikā.

Tagad valdības darba vērtējuma indekss ir -48 punkti, un, lai arī pēdējo pusgadu šis rādītājs arvien samazinās, tam ir vēl tālu līdz Godmaņa un Dombrovska kabinetu darbības vērtējumam. Taču, ja otrajā ceturksnī nesāksies iedzīvotāju masveida vakcinācija, kā to sola premjers, bet, pretēji, tiks ieviesti stingrāki ierobežojumi, ko neizslēdz infekcionists Uga Dumpis, tad Krišjāņa Kariņa valdība var uzstādīt nepopularitātes rekordu.

Trauksmes zvani

Viens no galvenajiem šīs nepopularitātes iemesliem ir problēmas ekonomikā, jo pašreizējie ierobežojumi stipri skar tautsaimniecību, līdz ar to iedzīvotāju labklājību. Absolūtais vairākums respondentu – 78% uzskata, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis pasliktinās, un tikai 3% domā, ka tā uzlabojas. Šādi pesimistiski uzskati par ekonomiku Latvijā netika novēroti kopš 2009. gada, proti, saskaņā ar iedzīvotāju sajūtām, pašreizējā ekonomiskā krīze var ne tikai sasniegt, bet arī pārsniegt iepriekšējo.

Esošo Latvijas ekonomikas stāvokli 70% iedzīvotāju vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Par labu vai ļoti labu to uzskata tikai 5%, bet 24% – par viduvēju. Tiesa, 2009. gadā, kā negatīvu situāciju tautsaimniecībā novērtēja aptuveni 90% respondentu. Acīmredzot iedzīvotāji uzskata, ka Latvijas ekonomika tomēr vēl nav sasniegusi zemāko punktu, un pagaidām bizness var noturēties.

Bet acīmredzot tas nevar turpināties ilgi, jo, pēc aptaujāto domām, atrast labu darbu kļūst arvien grūtāk. 61% respondentu novērtē savas izredzes atrast labu darbu kā sliktas vai ļoti sliktas, un mēneša laikā šis rādītājs palielinājies par 4%. Savukārt optimistu īpatsvars ir samazinājies par 3%, un tikai 9% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ar labu darbu valstī problēmu nav. Tas viss norāda uz to, ka ar iedzīvotāju nodarbošanos ne viss ir tik gludi, kā gribētos, un cilvēki noteikti gatavojas tam, ka nāksies savilkt jostas.

Tiesa, pagaidām iedzīvotājiem vēl paliek kādi resursi – tikai 27% kritiski novērtē savu materiālo stāvokli, savukārt 49% uzskata to par vidēju. 23% iedzīvotāju kopumā ir vairāk vai mazāk apmierināti ar to, un pēdējo četru mēnešu laikā šādu cilvēku īpatsvars ir ievērojami pieaudzis. Iespējams, ka te savu lomu nospēlēja valdības piešķirtā palīdzība un izdevumu samazināšana. Ja valsts valdība turpinās subsidēt iedzīvotājus arī tālāk, tad varbūt no lielas neapmierinātības izdosies izvairīties.

Cerība uz labāku

Valsts iedzīvotājiem vēl joprojām ir cerība, ka šīs grūtības ir īslaicīgas un drīz dzīve sakārtosies. Pēdējo četru mēnešu laikā ir pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka pēc divpadsmit mēnešiem viņu materiālais stāvoklis nedaudz uzlabosies, salīdzinot ar tagadējo. Iedzīvotāju materiālā stāvokļa prognozes indekss lai gan nedaudz, tomēr pieauga un februārī sasniedza atzīmi – 1. Tas norāda uz to, ka ar naudu Latvijas iedzīvotājiem pagaidām vēl nav tik grūti, kā tas bija iepriekšējās krīzes laikā.

Tāpat respondentiem ir cerība uz ekonomikas izaugsmi. Pēc 26% iedzīvotāju prognozēm, pēc gada Latvijas ekonomika uzlabosies, turklāt šādu respondentu īpatsvars pastāvīgi pieaug. Tiesa, vairums iedzīvotāju domā, ka valsts ekonomiskais stāvoklis turpinās pasliktināties – šāds viedoklis ir 52% iedzīvotāju. Pesimistiskie noskaņojumi tikmēr prevalē: Latvijas ekonomikas prognozes indekss ir -19 punkti. Tomēr pēdējos trīs mēnešos tas arī nedaudz pieauga, proti, Latvijas iedzīvotāji tīc, ka pandēmija drīz beigsies.

Nākotnes vērtējuma indekss, ko aprēķina kā vidējo rādītāju no Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozēm un ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozēm, kopumā rāda pārliecinātu izaugsmi. Februārī tas sastādīja -10 punktus, uzrādot uzlabojumu par vienu punktu. Šāda dinamika vērojama jau ceturto mēnesi, kas liecina par to, ka iedzīvotāju vidū pieaug optimistisks noskaņojums. Lai arī pagaidām pesimisms turpina dominēt sabiedrībā, dati liecina, ka līdz kritiskajai vērtībai vēl ir tālu.

Nākotnes vērtējuma indekss vēl nav sasniedzis -30 punktu atzīmi, kas bija novērota 2009. gada vasarā, kad Latvija pārdzīvoja smagāko ekonomisko krīzi. Tas nozīmē, ka pagaidām valstī viss nav tik slikti, kā kādreiz bija, un cilvēkiem izdevies pielāgoties situācijai.

Lai gan krīze Latvijā acīmredzami pastāv un ir skaidrs, ka no tās cieš daudzi cilvēki, taču nevar apgalvot, ka stāvoklis ir kritisks. Iedzīvotāji cer, ka gaisma tuneļa galā jau ir redzama, un atliek ticēt, ka tā arī būs, citādi iedzīvotāju noskaņojums turpinās krist, un stāvoklis valstī var kļūt neprognozējams.

43
Tagi:
nabadzība, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Domāja, ka "latviešu genoms" uzvar Covid? Dombrovskis pārliecina – latvieši nav īpaši
Ārkārtējās situācijas režīms Latvijas iedzīvotājiem licis aizdomāties par uzkrājumiem
Ierobežot privātpersonu tiesības? Ārkārtējās situācijas režīms atvadās, bet neaiziet
Latvijas iedzīvotāji vēlas paplašināt "krīzes" atbalsta saņēmēju loku
Maize, foto no arhīva

Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei

8
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.

8
Tagi:
maize, Latvija, nauda
Pēc temata
Kā bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Uzskrūvēs cenas un piebeigs mazo biznesu: eksperts par "tīklu" triumfu Latvijā
Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība
Rinda pie second-hand veikala 10. aprīlī

Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu

19
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.

Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.

​Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.

​Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.

​Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".

Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."

Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".

Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."

"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.

19
Tagi:
vakcinācija, tirdzniecība, veikals, Nils Ušakovs
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga
Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

Covid-19 un kailums: modes nedēļa Madridē

0
(atjaunots 01:38 12.04.2021)
Modes nedēļā Madridē dizaineri iepazīstināja ar rudens un ziemas 2021./22. tendencēm. Spriežot pēc parādītajiem jaunumiem, sezona būs drosmīga un daudzveidīga.

Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.

Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.

Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.

0
Tagi:
mode, Spānija