Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks aicina aizliegt organizāciju "Daugavas vanagi"

150
(atjaunots 16:40 20.03.2021)
Tieši "Daugavas vanagi" katru gadu organizē Rīgā bijušo Waffen SS leģionāru un viņu atbalstītāju gājienu.

RĪGA, 20. marts — Sputnik. Pārskatu "Bendes pensijā. Nacistiskie noziedznieki no Latvijas CIP dienestā" šonedēļ publicēja "Rossija Segodņa". Dokumentā atzīmēta organizācijas "Daugavas Vanagi" loma, kā amerikāņu izlūkdienesta galvenajiem aktīviem Latvijas virzienā.

Organizācija "Daugavas vanagi" jāatzīst par ekstrēmisku un jāaizliedz Krievijā, paziņoja viens no pārskata autoriem, fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors, vēsturnieks Aleksandrs Djukovs.

Vēsturnieks norādīja, ka "Daugavas vanagi", kurā darbojās gan nacistu noziedznieki, gan CIP aģenti pastāv arī tagad. Organizācija ne vien nav pazudusi, turpretī to aktīvi atbalsta Latvijas varas.

"Ar "Daugavas vanagu" pārstāvjiem tiekas gan esošais ārlietu ministrs, gan militārpersonas. Pirms pieciem gadiem pasākumā par godu šīs institūcijas 75. jubilejai piedalījās Saeimas priekšsēdētāja. "Daugavas vanagu" mājaslapā ir esošā Latvijas prezidenta ieraksts ar pateicību par palīdzību vēlēšanu kampaņā," stāsta Djukovs.

Saiste starp "Daugavas vanagiem" un mūsdienu Latvijas varas iestādēm ir ārkārtīgi stipra, norāda eksperts. Organizācija pastāv un, tāpat kā agrāk, nodarbojas ar nacistisko noziedznieku attaisnošanu un glorifikāciju: tieši "Daugavas vanagi" katru gadu organizē pasākumus par godu SS leģionāru piemiņai 16. martā."

"Ir jāizskata jautājums par iespēju aizliegt "Daugavas vanagu" darbību Krievijā, jo šī organizācija glorificē un attaisno nacistiskos noziedzniekus, turklāt nav nekādu šaubu, ka tā sniedz savu ieguldījumu neonacistisko noskaņojumu izaugsmē, pie tam ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Šī organizācija ir jāaizliedz Krievijā, jo tā ir ekstrēmiskā" uzsvēra Djukovs.

Organizāciju "Daugavas vanagi" nodibināja pēc Otrā pasaules kara karagūstekņu nometnē Beļģijā veidoja bijušie SS  leģionāri no Latvijas. Organizācijas centrs atradās Minsterē, Rietumvācijā, tās filiāles – 12 rietumvalstīs, arī ASV, Anglijā un Kanādā. Organizācijā bija aptuveni 130 vietējās nodaļas, kas apvienoja vairāk nekā 9 tūkstošus cilvēku. Pēc tās iniciatīvas Rīgā ik gadu kopš 1994. gada 16. marta, izņemot divus pēdējos gadus, notiek bijušo Waffen SS leģionāru un to atbalstītāju gājiens.

Maskava jau vairākkārt ir nosodījusi Latvijas valdības ciniskos mēģinājumus atainot leģionārus par latviešu tautas "brīvības aizstāvjiem" un "traģēdijas upuriem".

Дюков призвал запретить организацию "Даугавас ванаги" как экстремистскую
150
Tagi:
Daugavas vanagi, leģionāri, Waffen SS
Pēc temata
Ņirgāšanās par kara varoņiem: Sluckis par Latvijas plāniem aizliegt Georga lentīti
Vēsturnieks: Baltijas valstīs nacistu noziedzniekus padara par varoņiem
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri
Korens: Latvija pasaulē pazīstama ar 16. marta gājienu, bet ĀM satraucas Solovjova dēļ
Maize, foto no arhīva

Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei

4
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.

4
Tagi:
maize, Latvija, nauda
Pēc temata
Kā bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Uzskrūvēs cenas un piebeigs mazo biznesu: eksperts par "tīklu" triumfu Latvijā
Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība
Rinda pie second-hand veikala 10. aprīlī

Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu

11
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.

Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.

​Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.

​Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.

​Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".

Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."

Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".

Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."

"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.

11
Tagi:
vakcinācija, tirdzniecība, veikals, Nils Ušakovs
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga