Kādu vietu ieņem Latvija pasaules laimīgāko valstu reitingā
(atjaunots 11:50 20.03.2021)
ANO struktūrvienība ir publicējusi pasaules laimīgāko valstu reitingu. Kā klājas ar laimi Baltijas valstīs?RĪGA, 20. marts — Sputnik. ANO stabilas attīstības risinājumu struktūrvienība publicējusi ikgadējo World Happiness Report ziņojumu ar pasaules laimīgāko valstu reitingu, vēsta RIA Novosti.
Kopumā reitingā ir 149 pasaules valstis. Laimes līmeņa noteikšanai ANO ņem vērā tādus rādītājus kā IKP uz vienu iedzīvotāju, dzīves ilgumu, iedzīvotāju dāsnumu, sociālo atbalstu, brīvību un korupcijas līmeni.
In a Lamentable Year, Finland Again is the Happiest Country in the World https://t.co/jGzx81PEo2 via @HappinessRpt pic.twitter.com/oUp6crxZJi
— Happiness Report (@HappinessRpt) March 19, 2021
Saraksta priekšgalā iekārtojās Somija. Turklāt to nosauc par vislaimīgāko valsti pasaulē jau ceturto reizi pēc kārtas. Desmitniekā ir arī Islande, Dānija, Šveice, Nīderlande, Zviedrija, Vācija, Norvēģija, Jaunzēlande un Austrija.
Baltijas valstis ir tālu ārpus pirmā desmitnieka, kaut arī ne reitinga beigās. Izrādījās, ka visnelaimīgākā no tām ir Latvija, kas ieņem 43. vietu. Igaunija un Lietuva ierindojušās attiecīgi 28. un 29. reitinga vietā.
Tiesa gan, jāatzīmē, ka kopš 2019. gada, par spīti koronavīrusam, Latvija ir kļuvusi daudz laimīgāka. Tolaik tā ieņēmusi 53. vietu.
Vēl sliktāk klājas Zimbabvei un Tanzānijai – tām tika reitinga pēdējās rindas.
Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.
Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.
Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.
Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.
Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.
©
Sputnik / Vitaliy Ankov
Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.
Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.
Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.
Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.
90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.
Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.
Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.
— oskars (@cirsis) April 10, 2021
Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.
Kapec pic.twitter.com/DcJ6KUD7yN
— Reinis Jansons (@rrjansons) April 10, 2021
Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.
Lielā drūzmēšanās pie vak centra. Cilvēks grūž visus malā lai tikai tiktu pie vakcīnas. Žogs jau sagatavots ir miljardiem gribētāju. 😂 pic.twitter.com/z7DzSnV8EU
— Pusnaktc (@Pusnaktc) April 8, 2021
Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".
Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."
Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".
Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."
"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.