AstraZeneca uzņēmuma Covid-19 vakcīna, foto no arhīva

"Reanimatologs teica, ka problēma ir plaušās": vīrietis miris trīs dienas pēc vakcinācijas

1306
(atjaunots 23:15 17.03.2021)
Rīdzinieks trīs dienas sūdzējās par sliktu pašsajūtu, taču ārsti apgalvoja, ka simptomi atbilstot vakcīnas iespējamai iedarbībai, pastāstīja nelaiķa dzīvesbiedre.

RĪGA, 18. marts — Sputnik. Latvijas sociālo tīklu segmentā plaši iebalsojusies Lanas Kaplunas publikācija – viņa pastāstīja, kā viņas vīrs miris trīs dienas pēc vakcīnas, taču medicīniskajā slēdzienā par nāves iemeslu par to nav ne vārda.

Sieviete stāsta, ka viņas vīrs Oļegs Zeigermahers miris 8. marta naktī. AstraZeneca vakcīnu viņš saņēmis 5. martā. Pēc tam trīs dienas viņš sūdzējās par sliktu pašsajūtu, taču ārsti apgalvoja, ka simptomi atbilstot vakcīnas iespējamai iedarbībai.

Plaušu tūska un divpusēja pneimonija

"Vakarā viņš zaudēja samaņu. Ātrie un reanimācija ar visām iespējamām iekārtām atbrauca vienā mirklī un apmeram 50 minūtes mēģināja viņu glābt pie mums mājās, pēc tam, gandrīz bez cerībām, aizveda uz reanimāciju, jau stacionārā reanimatologi cīnījās par viņa dzīvību. 2 naktī sirds apstājās.

Pl. 14 medijos parādījās ziņa, ka pie mums Latvijā apturēta tieši tās sērijas AstraZeneca lietošana, ar ko vakcinēts mans vīrs," Facebook raksta Lana Kapluna.

Reanimatologs teica, ka dzīvesbiedram ir problēma plaušās un apstiprinošs Covid tests. Vīruss varēja būt organismā, neskatoties uz normālu temperatūru un pašsajūtu. Ja tas iespējams, laikam jau būtu bijis pareizi pirms potes veikt eksprestestu, pieļāva publikācijas autore.

"Medicīniskajā slēdzienā par nāves iemeslu teikts, ka pacientam bijusi plaušu tūska, abpusēja pneimonija SARS-CoV-2 fonā, attīstījusies koronārā sirds slimība (lai arī sirdi viņš nesen pārbaudīja un kardiologs konstatēja, ka sirds viņam ir kārtībā un pat labāka par vecuma normu), un ne vārda par to, ka 3 dienas pirms nāves viņam izdarīta vakcīna," stāsta Lana.

Viņa piezīmēja, ka daudzas ES valstis jau aizliegušas AstraZeneca preparātu, turklāt Latvijā nemaz nav tik daudz cilvēku, lai iesaistītu viņus tik riskantos eksperimentos.

Starp komentāriem ar līdzjūtības vārdiem izskanēja padoms: panākt, lai ārsts vai māsa noteikti aizpildītu reģistrācijas formu vakcīnas blakņu oficiālajā sarakstā.

"Mans tētis nomira no šīs draņķības"

Vēl vienu ziņu par vakcīnas iespējamo blakni nesen publicēja grupas "Pērkons" mūziķis Ikars Ruņģis. Taču viņa publikāciju Facebook drīz vien nodzēsa, nedaudzie mediji, kas publicēja ziņojumu par to, tika aplieti ar samazgām.

Ruņģis ļoti emocionāliem vārdiem pastāstīja, ka viņa tētis, neskatoties uz cienījamo vecumu, nekad mūžā nav slimojis, no alerģijas nav cietis. Pa visu mūžu tikai divas reizes bijis slimnīcā, bet piecas dienas pēc AstraZeneca vakcīnas saņemšanas aizgājis viņsaulē.

Autors pastāstīja, ka vecāki vakcinējušies Madonā pie ģimenes ārsta. Pie tam māte, kas bieži slimo un mokās ar sirdi, neko nav sajutusi, bet tēvs – miris. Ikars Ruņģis pieļāva, ka koronavīrusa vakcīna varbūt tikpat bīstama kā pats vīruss.

Tomēr Zāļu valsts aģentūrā uzsvēra, ka tikai ārsti var noteikti sakaru starp vakcināciju un letālu iznākumu. Ārsta pienākums ir nekavējoties ziņot par Covid-19 vakcīnas blaknēm ar speciālas blankas starpniecību.

Nepieciešamības gadījumā ZVA piesaistīs Veselības inspekciju un citus speciālistus, kuri rūpīgi izvērtēs informāciju. Visas saņemtās ziņas un dati par vakcīnu nepārtraukti tiek kontrolēti un analizēti, lai aizsargātu sabiedrisko veselību un izslēgtu jebkādus riskus.

Patlaban Latvijā nav apstiprināts neviens nāves gadījums, kas būtu saistīts ar vakcīnu.

15. marta vakarā noskaidrojās, ka Latvija aptur AstraZeneca vakcīnas lietošanu.

​ZVA vēsta, ka lēmums pieņemts, balstoties uz atsevišķu ES valstu atskaitēm par tromboemboliju un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos periodos pēc vakcinācijas.

Lēmums apturēt vakcināciju uz 2 nedēļām pieņemts kā drošības pasākums līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par reģistrēto gadījumu novērtēšanu.

1306
Tagi:
Latvija, vakcīna, AstraZeneca
Pēc temata
Veselības ministrija pieņēmusi lēmumu likvidēt Vakcinācijas biroju
Viena problēma pēc otras: kā Eiropā rit vakcinācija
Kurcs iestājies par Latviju: vakcīnu nepietiek, pat līdz rudenim visi netiks vakcinēti
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja

9
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.

Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.

Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.

"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.

Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.

"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.

Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.

Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.

9
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ