Посетители магазина в защитных масках

"Krievu Lidl": Latvijā ienāk veikalu tīkls no Sībīrijas

303
(atjaunots 16:48 17.03.2021)
Zemo cenu tīkla "Mere" pirmais veikals Iļģuciemā durvis vērs, domājams, marta vidū.

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Plānots, ka jau martā Rīgā durvis vērs krievu uzņēmējiem piederošā zemo cenu tīkla "Mere" pirmais veikals, vēsta Lsm.lv.

Krievijā šis tīkls kopš 2009. gada strādā ar zīmolu "Svetofor". Kompānijas kontrolpakete pieder uzņēmējiem no Krasnojarskas, brāļiem Sergejam un Andrejam Šnaideriem. Viņi kontrolē arī 73% no operatora Latvijā, kompānijas SIA "Latprodukti", kas reģistrēta pērnā gada maijā.

11 gadu laikā tīkls izaudzis no viena veikala Sibīrijā līdz vairāk nekā diviem tūkstošiem – Krievijā, Ķīnā, Baltkrievijā un Kazahstānā. Dzimtenē uzņēmums ierindojies lielāko pārtikas mazumtirgotāju pirmajā desmitā.

Pēdējos 3 gadus uzņēmums mēģina paplašināties ES tirgos ar zīmolu "Mere". Informācija uzņēmuma vietnē liecina, ka tīkls plāno atvērt veikalus Rumānijā, Vācijā, Azerbaidžānā un Polijā. Patlaban Eiropā strādā trīs veikali: viens Vācijā, divi – Rumānijā.

Lietuvā pirmais "Mere" sāka darbu pērnā gada jūnijā Kauņas nomalē. Toreiz uzņēmuma vadība atklāja, ka plāno atvērt 49 veikalus visā valstī.

Marta sākumā kompānija Latvijā publicēja sludinājumus par kasieru (alga – 500 eiro pēc nodokļu nomaksas) un grāmatveža (alga nav norādīta) vakantajām vietām, janvārī meklēja attīstības menedžerus.

"Es īsti neticu, ka tas ir nopietni. Jā, viņiem ir vienkāršs formāts un zemas cenas. Tomēr es tur nejūtu jaudu. Vācu plašsaziņas līdzekļi daudz rakstījuši, jo tas ir Krievijas tīkls, Eiropai – eksotika. Taču, ja tajā pašā Polijā trīs gados viņi atvēruši tikai trīs veikalus – tas ir ļoti, ļoti lēni. Tomēr Polija ir daudz plašāks un svarīgāks tirgus salīdzinājumā ar Latviju. Viņi sper kaut kādus solīšus, lēni, pēta, bet es neredzu aktīvu attīstību. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā arī "Lidl" kaut kad tiks atvērts. Pagaidām es šeit "Mere" perspektīvu nesaskatu. Ja tikai viņi nepārpirks kādu tīklu," uzskata Latvijas tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs.

"Svetofor" attīstības direktors, SIA "Latprodukti" valdes loceklis Antons Saričevs uzskata, ka Latvija jāsalīdzina ar Lietuvu, nevis Poliju:

"Es pats ar Polijas tirgu nestrādāju, tāpec nevaru to komentēt. Tomēr paskatieties uz Lietuvu – tur jau ir 9 mūsu veikali. Tāpēc mēs nešaubāmies par to, vai attīstīsimies Latvijā."

Saričevs atklāja, ka pirmo veikalu Iļģuciemā plānots atklāt martā. Viņš neatbildēja uz jautājumu par to, kādu skaitu telpu jau izdevies sameklēt Latvijā, norādot uz komercnoslēpumu (atšķirībā no "Lidl", "Mere" neiegulda līdzekļus savu tirdzniecības punktu celtniecībā, bet gan meklē pēc iespējas lētājas iznomājamas telpas).

To, kādas Latvijas preces būs pārstāvētas, Saričevs nevarēja pateikt. "Es pats ar piegādātājiem nenodarbojos. Bet mums ir viena atšķirīga iezīme – visas preces pie mums ir lētākas nekā jebkur citur," viņš uzsvēra.

Latvijā mazcenu formāta (pašapkalpošanās veikals ar maksimāli vienkāršu tirdzniecības zāles noformējumu) veikalu nav, taču, lai ieņemtu vietu zem saules, ir vajadzīgs tīkls, komentē Danusēvičs.

Pircēji Auchan veikalā Francijā
© AFP / Philippe Huguen

"Nezinu, kāpēc mums nav mazcenu veikalu, kāpēc aiztaisīja ciet iepriekšējos formātus. Izskatās tā, ka "Maxima" un "Lidl" plāno savā veidā nodrošināt zemas cenas, neveidojot īpašu zemo cenu veikalu tipu, kā to dara "Mere", kur ir gandrīz kā vairumtirdzniecības noliktavā un minimāls skaits darbinieku. Bet viens atvērts veikals vēl neko neizšķir. Mēs redzējām, ka pat "Prisma" ar pieciem lieliem veikaliem bija par maz, lai te noturētos. Runājot par zemo preču veikaliem Latvijā – ir vajadzīgi vismaz desmit veikali, lai nopietni konkurētu. Bet pagaidām ("Mere"- red.) es tādu aktivitāti neredzu. Varbūt Lietuvā viņiem ir cita situācija. Bet tur ir arī cits tirgus – Lietuvā mazo tirgotāju grupā nav tādas kooperācijas kā pie mums. Viņiem ir lielie tīkli, bet, kas attiecas uz mazajiem, ir tikai viens – "Aibe". Tur mazajiem ir vairāk brīvības," viņš pamatoja savu viedokli.

303
Tagi:
tirdzniecība, cenas, veikals, Latvija
Pēc temata
Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra
Cilvēkiem ir reālas vajadzības: Latviju aicina atvērt veikalus
ES uzbrūk tirdzniecībai tīmeklī: no patērētājiem "nokāsīs" 7 miljardus eiro
Rīgas Centrāltirgus, foto no arhīva

"Baraholka": Centrāltirgus Piena paviljona rekonstrukcija šausmina rīdziniekus

6
(atjaunots 23:17 17.04.2021)
Piena paviljonu Rīgas Centrāltirgū aizpildījuši nelieli apģērba veikaliņi. Tomēr rīdzinieki nav mierā ar pārmaiņām un sašutuši konstatē, ka tā neesot nekāda Eiropa.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā lapā Twitter pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Centrāltirgus Piena paviljons pēc rekonstrukcijas, stāsta Mixnews.lv.

Pēc rekonstrukcijas paviljonu aizpildījuši nelieli apģērbu veikaliņi. Tie atstāja uz Cipuli nomācošu iespaidu.

"Šis ir ... bez vārdiem ... Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...

Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini," Cipule komentēja Ivana Nikonova fotogrāfijas, ko publicēja savā mikroblogā.

​Savukārt Nikonovs atzina, ka pats sākumā nav noticējis – viņam pat šķitis, ka nonācis kaut kādā Krievijas provinciālajā pilsētiņā, nevis visvairāk apmeklētajā tūrisma objektā Latvijā.

​Komentētājam Ģirtam Birziņam šķita, ka rekonstruētais paviljons pārvietojies laikā, ne telpā.

"90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!" viņš raksta.

Avīzes "Diena" žurnāliste Agnese Margevica arī nevarēja klusēt – arī viņa uzskata, ka Centrāltirgus jauninājums ir ceļojums laikā un telpā.

​Lasītāja Ieva Raiskuma lauzīja galvu, kas apstiprinājis tādu paviljona dizainu – vai tiešam tas paticis gan būvvaldei, gan arhitektiem, gan dizaineriem?

​Komentētājs Kaspars Zandbergs konstatēja, ka notikušās pārmaiņas ir traģiskas: "Šis ir traģiski! "Mantojums", labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?"

​Savukārt apmeklētājs ar lietotājvārdu Erwin Usman pat vērsās pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ar prasību atstādināt tirgus vadību un izsludināt jaunu atklātu iepirkumu.

​Pēc tam Rīgas mēram tika uzdota vēl virkne jautājumu, taču viņš uz tiem vēl nav reaģējis.

Atgādināsim, ka laikā, kad Piena paviljonā plaukst "baraholka", Gastronomijas paviljonā strādā masveida vakcinācijas punkts Covid-19 profilaksei.

6
Tagi:
Rīga, veikals, Rīgas Centrāltirgus
Pēc temata
Melnā josla: Centrāltirgus zaudējumi gada laikā dubultojušies
Iepakoja pankūkas ar nemazgātām rokām: antisanitārie apstākļi Rīgas Centrāltirgū
Centrāltirgū meklēja kontrabandas preces
Rail Baltica Centrālā mezgla būvdarbu oficiālā atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Rail Baltica Rīgā tuvojas padomju laika pazemes bunkuram

30
(atjaunots 01:34 17.04.2021)
Rīgā pilnā sparā turpinās dzelzceļa mezgla rekonstrukcija Centrālajā stacijā: tuvākajā laikā padomju laiku bumbu patvertnes vietā sāksies jaunās Rail Baltica stacijas būvdarbi.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. No 2020. gada 17. novembra celtniecības uzņēmumu apvienība "BERERIX", ko veido beļģu "BESIX Group", Latvijas "RERE Būve" un itāļu "Rizzani de Eccher" strādā pie dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas Centrālajā stacijā dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica vajadzībām, raksta Mixnews.lv.

"Izrakumi" pilnā sparā rit ap staciju no Satiksmes ministrijas ēkas puses, tur tiks pārvietoti inženieru tīkli. Pie tam, no dienvidu puses slēgti trīs sliežu ceļi.

Jau maijā celtnieki plāno sākt norakt dzelzceļa uzbērumu un demontēt sliedes uz slēgtajiem ceļiem. Savukārt padomju laika bunkura-bumbu patvertnes vietā tiks likti pamati jaunajai stacijai.

Pie tam celtnieki sola neapturēt ne dzelzceļa stacijas, ne autoostas darbu visos darbu posmos.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar plāniem, līdz 2022. gadam stacija tiks pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, bet 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā plānots noslēgt visus būvdarbus. Vienlaikus 2022.-2025. gg. jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu.

Stacija pārvērtīsies līdz nepazīšanai – taps jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām izbūvēs jumtu no vairākām sekcijām. Uzgaidāmā telpa atradīsies vienu stāvu virs platformas. Zem stacijas ieplānota autostāvvieta.

Kopumā tiks izbūvēti Eiropas standartam atbilstoši sliežu ceļi 2,6 kilometru garumā – no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Plānots uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.

Dzelzceļa uzbērums tiks noraksts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru kursēs vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Piedevām Rīgā parādīsies jauna iela, savienojot Elizabetes un Timoteja ielas.

30
Tagi:
Latvija, Rīga, Rail Baltica
Pēc temata
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu

NATO pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?

0
(atjaunots 23:25 17.04.2021)
Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem?

Krievija darīs visu iespējamo, lai parūpētos par savu pilsoņu drošību, ka Ukrainā būs vērojama konflikta saasināšanās, apsolīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Atbildību par šo soļu sekām viņš uzliek Kijevai un tās kuratoriem Rietumos, jo tieši viņi pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem? Un vai iespējams bez kara atrisināt konfliktu ar tiem, kuri pastāvīgi pārkāpj Minskas protokolus.

0
Tagi:
Krievija, Donbass, Ukraina, NATO
Pēc temata
"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā