Rīga

"Labāk turos tālāk no visa": eksministrs pamet Rīgu pakistāņu dēļ

111
(atjaunots 14:14 17.03.2021)
Bijušais divu ministriju vadītājs (zemkopības, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs) Vents Balodis nolēmis pārcelties no Rīgas uz Tukumu.

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Vents Balodis, agrākais "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" līderis, ievēlēts Saeimā, vairākus gadus nostrādājis valdībā, ieņēmis Zemkopība, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītāja vietu, tagad pārdevis savu 150 kvadrātmetru plašo septiņu istabu dzīvoklī galvaspilsētā un gatavojas pārvākties uz Tukumu, stāsta portals Santa.lv.

Ēkai, kurā viņš dzīvoja, ir slēdzams pagalms, savulaik tā tika uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajām visā Rīgā. Te savas prezidentūras laikā dzīvoja Valdis Zatlers ar ģimeni. Tagad eksprezidenta dzīvoklī mīt dēls Kārlis. Pārējie kaimiņi tāpat ir sabiedrībā zināmi un ietekmīgi cilvēki. Dzīvokļi mājā ir plaši, un nama kāpņu telpā, kur pastāvīgi tiek uzturēta kārtība un tīrība, ir pat gleznas.

Četras kebabnīcas un kurjeri

Taču tagad Vents Balodis izlēmis kļūt par laucinieku - turpmāk dzīvošot netālu no Tukuma, kur viņs pirms vairākiem gadiem iekārtojis 120 kvadrātmetru nelielu četristabu mājiņu. Rīgā dzīvot viņš vairs nevēlas.

"Šo vietu pametu, jo tas, kas notiek apkārt, galīgi nav man," atzīst Vents un skaidro – līdz šim dzīvojis latviskā vidē pašā Rīgas centrā, bet nu te pilns ar iebraucējiem.

"Vieni vienīgi paķīši (pakistāņi – red.) un viņiem līdzīgie. Man nav nekas pret viņiem, bet labāk tomēr turos tālāk no tā visa. Jau šobrīd apkārtnē ir izveidotas četras kebabnīcas, un visi to darbinieki mitinās tepat. Brīvajā laikā dzīvojas pa mājas slēgto pagalmu. Turklāt paķīšu skaits ar katru dienu palielinās. Nesaprotu, kur viņi uzrodas!? Protams, katram ir bars māsu un brāļu, kas nu plūst uz Latviju, kur radinieki iekārtojušies daudz maz civilizēti."

"Man šķiet, ka šajā apkārtnē dzīvo visi Wolt un Bolt ēdienu piegādātāji, jo mājas viens korpuss, kurš iziet uz ielu, pārbūvēts par vienistabu dzīvokļu māju. Katrā dzīvoklī kā siļķes mucā – teju cits uz cita – mitinās svešas kultūras pārstāvji. Man pat ir bažas, ka drīzumā blakus esošā Rīgas Jaunā Ģertrūdes baznīca varētu pārtapt par cita veida reliģisku celtni, kur no rīta pielūgs pavisam citu Dievu," Balodis bija noraizējies par Rīgu.

Latvieša dzīve laukos

Tukumā 57 gadus vecajam eksministram līdz ar māju pieder pieci hektāri zemes, dīķis, ābeļdārzs, lapene un viss pārējais mierpilnai latvieša dzīvei viensētā. Pēc profesijas būdams agronoms, Balodis pat iegādājies traktoru, lai apstrādātu zemi.

Augsti amati Rīgā bijušo ierēdni nesaista: "Es varētu startēt kādos konkursos, varbūt mani pat kādā augstā amatā paņemtu, bet tas mani vairs nevilina. Nevēlos būt skrūvīte procesos, kuriem īsti neticu."

Tukums izraudzīts arī veselības labad. Pēc Baloža domām, viņš izslimojis plaušu karsoni, - citādi ir grūti izskaidrot, kāpēc ārsti pēkšņi konstatējuši, ka viņam nestrādā viena plauša. Pieļāva, pat, ka viņam ir kovids. Astoņas reizes taisīja testu, bet neatrada.

Galu gala bijušais ministrs nonācis Ģintermuižas slimnīcā, lai attīrītu organismu. Tad noskaidrojies, ka viņš pārcietis insultu, un bija vajadzīgas divas operācijas, lai dabūtu laukā no galvas sarecējušās asinis.

"Man vēl tagad ir caurums galvā, un domājas mazliet lēnāk, nekā ierasts. Nekas, laukos arī šīs problēmas atrisināsies!» Balodis optimistiski piebilda.

Par dzīvokļiem un parādiem

Jāpiebilst, ka bijušā ierēdņa biogrāfija ir ļoti interesanta. Piemēram, viņš pieminēts Valsts nekustamo īpašumu aģentūras bijušā priekšnieka Jāņa Mottes skandalozās lietas izmeklēšanā – Motte tika apsūdzēts par valsts dzīvokļu izdalīšanu un tālāku privatizāciju. Izmeklēšanas gatā noskaidrojās, ka no 1996. līdz 1998. gadam ierēdņi uzlabojuši dzīves apstākļus sev, palīdzējuši ar mitekļiem saviem tuviniekie, draugiem, draugu draugiem utt. Starp prestižo mājokļu īpašniekiem minēts bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijušais vides ministrs Vents Balodis un pat komponists Raimonds Pauls.

Izmeklēšana liecināja, ka Vents Balodis saņēmis dzīvokli 110 kvadrātmetru platībā, ko privatizējis par 6 tūkstošiem latu. 2003. gadā viņš to pārdeva par 100 500 latiem.

Galu galā skandalozā "dzīvokļu lieta" sabruka kā kāršu namiņš, visas tiesu instances pieņēma attaisnojošus spriedumus un atzina: apsūdzētie ne pie kā nav vainīgi.

Vēlāk Vents Balodis parādījās telekanāla LTV pārraides "De facto" sižetā – žurnālisti konstatēja, ka toreizējais starptautiskās lidostas "Rīga" valdes loceklis vairākus gadus nav savu ienākumu deklarācijā norādijis parādu 80 tūkstošu dolāru vērtībā. Žurnālisti stāstīja, ka lielā naudas summa saņemta mazliet dīvaini. 2001. gadā Baloža asistente bez jebkādas kvīts pārskaitīja viņam 80 tūkstošus dolāru uz kaut kādu kontu BIB bankā. Konts Balodim nepiederēja, tomēr viņš devās uz banku un saņēma visu summu skaidrā naudā.

111
Tagi:
nekustamais īpašums, Rīga
Pēc temata
Goda konsuli Latvijā: Lemberga advokāts, Šķēles sieva, Šlesera kompanjons
Katram deputātam deva divas VIP caurlaides: "Pūces shēma" izrādījusies ierasta lieta
Tie nav ārvalstnieki: apdraudējuma meklējumi Latvijā noveduši pie valdības
"Rietumu civilizācijas beigas": nosodīti Iesalnieka izteikumi par Londonas mēru

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

9
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata
Eiro

Klients ir šokēts, bet "mums nav jābrīdina": bankas bloķē kontus 2018. gada reformas dēļ

35
(atjaunots 15:35 14.04.2021)
Vidējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda apmērs ir ap 75 eiro, taču ir arī tūkstošiem lieli parādi.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk piedzīt parādus no iedzīvotājiem, kuri pilnībā nav samaksājuši ienākuma nodokli, informē Latvijas Radio 4. Runa ir par 2017. -2018. gada nodokļu reformas rezultātā izveidojušos parādu.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā stājusies spēkā nodokļu reforma. Vērienīgas izmaiņas skārušas tāpat likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Grozījumi paredz diferencēta ienākuma nodokļa ieviešanu, kas ir atkarīgs no ienākumu apmēra: gadījumā ja ienākumi nepārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā, nodokļa likme ir 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, ja tie pārsniedz 55 tūkstošus eiro – 31,4%. Vienotā IIN likme 20% apmērā tika noteikta arī ieņēmumiem no kapitāla, tai skaitā no tā pieauguma. Agrāk šīs likmes bija attiecīgi 10% un 15%.

Šā nodokļa maksāšanas termiņš pēc tam, kad reforma ir stājusies spēkā, tika noteikts līdz 2020. gada 20. decembrim. "Tomēr ne visi iesnieguši deklarācijas un ne visi, kas iesnieguši deklarācijas, šo nodokli samaksājuši," paziņoja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Pēc viņas vārdiem, vēl novembrī caur elektroniskās deklarēšanas sistēmu VID nosūtījusi iedzīvotājiem vairāk nekā 40 000 atgādinājumu par to, ka tuvojas nodokļa maksāšanas termiņš.

"Pēc tam vairāk nekā 12 000 cilvēku samaksājuši nodokli vai griezušies pie mums pēc parādu dzēšanas grafika. Bet visi pārējie to nav izdarījuši," sacīja Garanča.

Pēc viņas vārdiem vidējais parāda apmērs ir aptuveni 75 eiro, taču bija arī tūkstošiem lielās summas.

VID atsevišķi izpētīja situāciju ar tiem parādniekiem, kuri martā saņēma vienreizēju pabalstu. "Mēs atbloķējām viņu rēķinus un ļāvām saņemt pabalstu. Bet šāda iespēja būs spēkā vien divu mēnešu laikā," brīdināja Garanča.

Tie, kuri nav samaksājuši parādu, saskārās ar naudas norakstīšanu no bankas konta. Komercbankas ir izpildījušas VID rīkojumu, turklāt bankām klienti par to nav jābrīdina.

"Konts netiek bloķēts, konts paliek. Klients var to izmantot. Taču, ja naudas nepietiek, tad kaut kāda daļa tiek ņemta. Kad kontā tiek ieskaitīta pāreja nauda, saskaņā ar likumā noteikto kārtību mēs ņemam pārējo parāda daļu. Mēs saprotam, ka klients ir šokēts par šo situāciju un gaida no bankas paskaidrojumus. Banka var tikai parādīt, kā dēļ tika pieņemts šāds lēmums, bet nevar izskaidrot, kāpēc, ja šis lēmums tika pieņemts nodokļu dienestā," skaidro Swedbank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Krops.

35
Tagi:
nodokļi, parādi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Nodokļu deklarāciju par pensionāru vai invalīdu var iesniegt cita persona
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas