Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība

133
(atjaunots 10:58 16.03.2021)
Rīgas pirmklasniekam skolā no A līdz Z atklāja maizes cepšanas tehnoloģiju latviešu valodā un lika sastādīt atskaiti latviešu valodā Word programmā.

RĪGA, 16. marts — Sputnik. Sociālo tīklu Latvijas segmentā plašu atbalsi guvis stāsts par grūtībām, ar ko mācībās saskaras krievvalodīgie jaunāko klašu skolēni – kompetenču pieeja viņus skārusi ļoti sāpīgi.

Pirmklasnieka tēvs pastāstīja, ka "dizaina un tehnoloģiju" nodarbībā skolotāja latviešu valodā sīki pastāstīja bērniem par maizes cepšanas tehnoloģiju.

Skolotāja. Foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Kryazhev

"Paskaidrošu, lai būtu skaidrāk: no graudu sēšanas līdz maizes cepšanai! PILNĪBĀ LATVIEŠU VALODĀ PIRMKLASNIEKIEM!!! Mani pat interesē, vai daudzi no mums varēs patstāvīgi par to pastāstīt latviski? Atklāti sakot, es esmu 20 gadus nostrādājis policijā un principā brīvi runāju latviski, taču es nevarēšu," Igors pastāstīja atklātajā grupā "Ķengarags" Facebook.

Vēl vairāk – par katru nodarbību pirmklasniekiem bija jāiesniedz atskaite par paveikto darbu Word formātā. Tomēr, neskatoties uz rūpīgo gatavošanos, skolotāja nepieņēma Igora dēla izpildīto uzdevumu, jo tas bija krievu valodā.

"Kaut kāds ārprāts," secināja skolēna tēvs.

Publikācija raisīja vētrainu diskusiju, kurā zēna tēvs vēlreiz atzīmēja: neviens neapšauba nepieciešamību mācīties latviešu valodu, tomēr mācību metodes un kvaltāte ir apšaubāmas.

Daudzi komentētāji bija vienisprātis: tāda izglītības sistēma ne tikai rada stresu bērniem, bet arī ieaudzina viņos stabilu naidu pret skolu un latviešu valodu.

"Mēs mācāmies tajā pašā skolā. Arī 1. klasē. Šodien arī bija dizaina stunda. Maizes cepšanas prezentācija no A līdz Z latviešu valodā. Bērns sēž asarās, gatavs saplēst savu darbu," raksta Inga.

Interesanti, ka tamlīdzīgas sadistiskas metodes nosodīja pat latvieši.

"Es domāju, ka tas pilnīgi un galīgi nav normāli! Noteikti jūsu vietā mēģinātu runāt ar klases audzinātāju un direktori. Kā var prasīt no bērna pirmajā klasē kaut ko tādu. Mums mājās arī ir pirmklasnieks. Nevaru iedomāties, ka viņam tagad būtu jāraksta kaut kas datorrakstā, kur nu vēl citā valodā jāaizstāv darbs. Saprotu, dzejoli noskaitīt no galvas, tas vēl tā," savu viedokli pauda Kristīne.

"Mācības tagad, protams, ir šausmīgas, nabaga bērni," piekrita Ausma.

Jauno reformu ietvaros

Citi komentētāji ieteica nepievērst tam uzmanību – uzslavēt bērnu par paveikto un nopirkt dāvanu. Daudzi gan deva padomu rīkoties un sūdzēties visās iespējamās iestādēs.

"Dīvaini, ka nepieņēma atbildi krieviski. Manējie arī mācās tajā skolā, vecākais daudzus darbus raksta krieviski, neviens nav atteicies pieņemt. Parunājiet ar sākumskolas mācību daļas vadītāju vai direktoru. Ar viņiem var ļoti labi aprunāties," iesaka Ludmila.

"Nav tiesību nepieņemt krievu valodā. Jā, māca latviski, tomēr bērniem ir tiesības atbildēt krieviski. Dēls mācās 7. klasē, taču, ja mums tāda situācija rastos, es jau būtu aizgājusi līdz direktoram," Katerīna teica.

"Pamēģiniet vērsties šeit, varbūt varēs palīdzēt," publikacijas autoram ieteica Ludmila un pievienoja saiti uz Valsts izglītības kvalitātes dienestu.

Tomēr daži atzīmē, ka tādas mācību nodarbības iekļaujas jaunās izglītības reformas ietvaros.

"Nodarbība jauno reformu ietvaros: valodas un kompetenču. Jautājumu skolotājam nav. Tas rakstīts izglītības standartā. Ja nekļūdos, tēma par maizi pat bija uzrakstīta kā nodarbības paraugs. Atradu, tā patiešām ir programmā, 34.-38. lpp.," sašutušajiem vecākiem paziņoja Aleksandra.

Tatjana piedāvāja savu ieskatu problēmā.

"Neviens neapstrīd – latviešu valoda Latvijā ir jāzina un jāmācās. Jau noskaidrots, ka saskaņā ar programmas normām:

a) no pirmklasniekiem nevar pieprasīt obligātu atbildi latviešu valodā,

b) skolotājs var vadīt stundu tikai latviski,

c) no pirmklasniekiem nevar pieprasīt atbildes Word formātā.

Ceru, ka visi saprot, visi šie rakstu darbi gulstas uz vecāku pleciem. Kāda jēga no mācībām, ja bērna vietā to dara vecāki? Konkrētajā gadījumā skolotāja rīkojusies neprofesionāli, nepedagoģiski, faktiski aizbāžot muti diviem bērniem, kuri vēlējās atbildēt krieviski. Viņi bija gatavi, viņi gribēja atbildēs.

Ko bija iespējams izdarīt skolotāja vietā (ja jau tik ļoti gribējās atbildi latviešu valodā):

а) teikt bērnam: nākamreiz tu sagatavosies latviski, un mēs tevi uzklausīsim;

b) bērns stāsta krieviski, viņa PALĪDZ bērnam pastāstīt to pašu latviski, pie viena nostiprinot zināšanas ar atkārtošanu.

Skolotāja nolēma izšķirties par principu, provocējot tālāko konfliktu. Tātad runa ir par viņas profesionālajām īpašībām un prasmi strādāt ar bērniem. Viņi ir tikai PIRMAJĀ klasē, mācās gan savu dzimto, gan latviešu valodu, un ar tādu rīcību skolotāja rada negatīvu attieksmi gan pret sevi, gan pret valodu," savu viedokli atklāja Tatjana.

"Mani bērni vēl skolā nemācās, bet es jau tagad to ienīstu," secināja Diāna.

2019. gadā Latvijā sākās skolu izglītības satura reforma "Skola 2030", kas skar pirmsskolas, pamata un vidējo izglītību.

Vētrainākās diskusijas raisīja projekts par Latvijas skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tomēr tā ir vien neliela daļa no plašā izglītības projekta – tā pamatā ir kompetenču pieeja (skolēnu spēja kompleksi izmantot zināšanas un iemaņas, paust savu viedokli un risināt problēmas dažādās dzīves situācijās). Pie tam jaunas mācību grāmatas neviens vēl nav uzrakstījis, metodikas nav izstrādātas, jaunus kadrus, kas aptvertu, kas ir kompetenču pieeja, neviens nav apmācījis.

133
Tagi:
izglītība, skola, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Latviešu valoda ir apdraudēta – kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu
Covid-19 un Ilons Masks: kāpēc Latvijā vairs nevar atrast lētu klēpjdatoru
Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja

6
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.

Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.

Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.

"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.

Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.

"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.

Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.

Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.

6
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ