Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu

147
(atjaunots 16:17 16.03.2021)
"Tranzīta domāšana" nepadarīs Latviju bagātu, gluži pretēji, tā aizkavē valsts attīstību. Tai ir pretinde – reindustrializācija, paziņoja Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 16. marts — Sputnik. Latvijas Ministru prezidenta un ministru ikgadējās atskaites Saeimai lielu daļu veidoja jautājumi par Covid-19 pandēmiju, tomēr tika uzdoti arī jautājumi par valsts tautsaimniecību. Deputāts Nikolajs Kabanovs avīzē "Segodņa" pastāstīja, ko premjers viņam atbildējis par tranzītu un bankām, stāsta BB.lv.

Uzdodot jautājumu Kariņam, Kabanovs atzīmēja, ka pašlaik Latvija nedzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem: 2020. gadā valsts tirdzniecības bilances negatīvais saldo sasniedza apmēram 2 miljardus eiro. Vienlaikus, turpināja deputāts, pēdējo piecu gadu laikā Latvijas banku aktīvi sarukuši par 7,38 miljardiem eiro, jeb 23%, - tādus datus sniedz Finanšu nozares asociācija.

Kabanovs pieminēja, ka aptuveni tikpat lielas summas Latvija bija spiesta aizņemties ārējos tirgos koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēļ. Kabanovs secināja, ka tā saucamais finanšu sistēmas kapitālremonts novedis tiktāl, ka bankas zaudējušas nerezidentu līdzekļus, Latvija vairs nav tilts starp Austrumiem un Rietumiem, tostarp arī kravu tranzītā.

Kabanovs kritiski izvērtēja premjera popularizēto "atjautīgās reindustrializācijas" koncepciju, norādot, ka Latvija jau ar "parastiem uzņēmumiem" rūpniecības sektorā nespēj tikt galā – problēmas rodas pat šķietami stabilajā pārtikas rūpniecībā, nesen plānus aiziet no valsts atklāja liela maizes ceptuve no Skandināvijas.

Savā atbildē Krišjānis Kariņš paziņoja, ka tranzīta un banku biznesa darba modelis Latvijā esot novecojis un nevarot padarīt valsti bagātu.

Politiķis skaidroja, ka tās esot novecojušas domas – par to, ka tranzīts glābs valsti, par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, tās ne pie kā nenovedīs. Pēc viņa domām, valsts diemžēl nav iedzīvojusies bagātībā no tā, ka uz ostām tika vadāti naftas produkti, akmeņogles, minerāli, beramkravas un tā tālāk.

Savukārt banku, kas ilgu laiku strādājušas ar nerezidentu līdzekļiem, koncepcijas maiņa valsts ekonomiku neesot ietekmējusi, - kā piemēru Kariņš minēja banku ABLV. Pēc viņa vārdiem, gandrīz neviens neesot pat pamanījis, ka lielākā privātā banka Latvijā pārtraukusi darbu.

Pēc valdības vadītāja domām, tranzīts ne tikai nepadarīs Latviju bagātu, gluži pretēji, tāda "tranzīta domāšana" bremzējot valsts ekonomikas attīstību.

Kariņš sūkstījās, ka tranzīta domāšanas dēļ – pirkt, pārdot, vest – valsts nekļūst bagāta. Šī domāšana esot bremzējusi valsti. Pēc viņa domām, tai ir pretinde – reindustrializāzija, kas nozīmē darba vietas un algas cilvēkiem, nevis algas pāris cilvēkiem, kuri monopola stāvoklī var nopelnīt uz parasta tranzīta rēķina.

Komentējot Kariņa atbildi, Kabanovs atzīmēja, ka premjers absolūti ignorē faktu, ka tranzīta un banku sektorā Latvijā bija nodarbināti tūkstošiem cilvēku. "Šodien viņš piedāvā "gudrās reindustrializācijas" ceļu, kas rada asociācijas par ķīniešu ideju 50. gadu beigās – kausēt tēraudu katrā lauku komūnā," secināja deputāts.

147
Tagi:
Krišjānis Kariņš, tranzīts, kravas, osta, Krievija
Pēc temata
Latvija soda investorus! Juristi pieprasa apturēt Finanšu izlūkošanas dienesta patvaļu
"Sarkanais terors" turpinās: bankas atsakās atvērt kontus
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja

8
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.

Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.

Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.

"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.

Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.

"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.

Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.

Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.

8
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ