RĪGA, 15. marts — Sputnik, Jevģēņijs Ļeškovskis. Nesen Latvijas varas iestādes saņēmušas vēstuli no Eiropas Padomes Ministru komitejas (viena no visautoritīvākajām un nopietnākajām tiesību aizsardzības institūcijām pasaulē).
Vēstulē teikts, ka Latvijai, pirmkārt, steidzami jāpārskata valsts valodas prasības minoritātēm iekārtošanai darbā, otrkārt – jānodrošina valstī nepārtraukta izglītības pieejamība mazākumtautību valodās. Proti, pilnā apjomā ir jāatļauj izglītība krievu valodā.
Uzreiz pēc šīs vēstules saņemšanas Latvijas premjers Krišjānis Kariņš pasteidzās paziņot caur valsts medijiem, ka viņš iepazinies ar dokumentu, tas esot tikai rekomendācijas, nevis direktīvas, tātad valdība negrasās mainīt politiku attiecībā uz mazākumtautībām.
Šie vārdi izraisīja, maigi sakot, neizpratni – tā nebūt nav pirmā reize, kad ļoti nopietnas starptautiskās institūcijas norāda Latvijai, ka ir jāmaina politika attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Un lūk kāda atbilde seko no valsts faktiski pirmās personas.
Ja to būtu teicis Aivars Garda, Igors Šiškins vai cits politiskais margināls, kurš uzskata par godu būt 16. marta neonacistu gājiena priekšgalā, tā būtu viena lieta, bet, ja to saka premjers, tā, pēc būtības, ir visas Latvijas politiskās sistēmas diagnoze.
Tiesa, pēc Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Miroslava Mitrofanova domām, par to nenākas brīnīties.
"Starptautiskajā politikā viss ir ganā cinisks un tajā ņem vērā tikai tos, kuri vai nu var radīt draudus, vai dod naudu. Šajā gadījumā tādu institūciju vārdi, kā ANO vai Eiropas Padome nesatrauc Latvijas vadītājus, jo šīs organizācijas nevar ne ar ko piedraudēt, nedz sniegt kādu labumu. No Kariņa viedokļa, minētās organizācijas vispār neeksistē, jo tās nedod naudu. Tas, ka šīs organizācijas aizsargā cilvēku tiesības, viņam nerūp, savas armijas tām nav, atšķirībā, piemēram, no NATO institūcijām, kurām nevar nepievērst uzmanību, jo iznāks pašiem dārgāk … lūk, Kariņš, rupji sakot, arī pasūtīja tādas struktūras kā ANO un Eiropas Padomi trīs mājas tālāk," skaidro Mitrofanovs.
Pie tam Mitrofanovs norāda, ka apspriežamā rezolūcija (par Latvijas nacionālajām minoritātēm) ir nozīmīgs Latvijas tiesībsargu un šīs organizācijas Krievijas pārstāvju pūliņu rezultāts. Un, protams, Krievijas diplomāti no starptautiskajām tribīnēm regulāri runā par Latvijas krievu problēmām.
No pēdējiem nozīmīgiem Latvijā nonākušiem dokumentiem būtu jāatzīmē ANO ieteikumi humanizēt Latvijas likumdošanu. Šo ieteikumu liktenis ir tāds pats kā Eiropas Padomes rezolūcijām – tās Latvijas augstajos kabinetos ne vien neatzīst, bet pat neapspriež.
"Pamēģiniet atrast informāciju par tiem, piemēram, latviešu avīzēs... Tur ir klusēšanas sazvērestība! Rodas jautājums, vai ir kaut kas pozitīvs Eiropas Padomes vēstulē Latvijas vadībai? Jā, bet tas būs redzams pārredzamā nākotnē," stāsta Mitrofanovs.
Viņš paskaidroja, ka valdībai ir jāuzklausa starptautiskās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) viedoklis, jo neievērot šādas tiesas spriedumus – tas jau pat Latvijai ir pārāk daudz. Šajā tiesā pašlaik tiek iesniegtas simtiem prasības no Latvijas vecākiem, kuri protestē pret aizliegumiem mācīties krievu valodā Latvijā. Kad lieta nonāks līdz to izskatīšanai, tai būs pievienots arī šīs Eiropas Padomes atzinums.
"ECT tiesneši nevarēs tos ignorēt, jo tiesa ir Padomes struktūrvienība. Lūk, tā būs liela problēma tādiem Latvijas politiķiem, kā Kariņš, un cerība mums," saka Miroslavs Mitrofanovs sarunā ar Sputnik Latvija korespondentu.
Atbildot uz jautājumu par to, kam jānotiek Latvijā, lai beidzot sāktu ieklausīties nacionālajās minoritātēs, Miroslavs Mitrofanovs teica, ka krieviem ir svarīgi uzsākt valstī aktīvu kopīgu darbu, jāveido struktūras, kuras apvienotu visu krievu kopienu.
"Mēs Latvijā esam zaudējuši 15 gadus elka pielūgšanai ar spilgtu personības kultu. Viņa vārds ir Nils Ušakovs, un tagad viņš ir pazudis, bet Latvijas krievu kopiena palikusi šausmīgā pusizjauktā stāvoklī (nav ne saliedētības, ne mijiedarbības) par lielu prieku latviešu politiskajai elitei ar Kariņu priekšgalā," uzsver Mitrofanovs.
RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.
Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.
Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.
Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.
Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.
Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.
Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.
Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.
Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.
90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.
Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.
RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.
Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.
— oskars (@cirsis) April 10, 2021
Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.
Kapec pic.twitter.com/DcJ6KUD7yN
— Reinis Jansons (@rrjansons) April 10, 2021
Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.
Lielā drūzmēšanās pie vak centra. Cilvēks grūž visus malā lai tikai tiktu pie vakcīnas. Žogs jau sagatavots ir miljardiem gribētāju. 😂 pic.twitter.com/z7DzSnV8EU
— Pusnaktc (@Pusnaktc) April 8, 2021
Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".
Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."
Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".
Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."
"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.