Valdība nav sasniegusi mērķi: žurnālisti pārrunāja kratīšanas un pratināšanas
(atjaunots 17:29 14.03.2021)
Krievvalodīgie žurnālisti apgalvo, ka Latvijas varas nav sasniegušas vēlamo mērķi, kura dēļ tika veiktas kratīšanas, pratināšanas un aizturēšanas.RĪGA, 14. marts — Sputnik. Latvijas Krievu savienības 13. martā rīkotajā konferencē "Represijas pret krievu žurnālistiem Latvijā" žurnālisti pastāstīja, ka Latvijas vara nav sasniegusi izvirzīto mērķi – tai neizdevies piespiest viņus klusēt.
Konferencē piedalījās krievvalodīgie žurnālisti no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Beļģijas, kā arī tiesībaizsardzības organizāciju pārstāvji - Krievijas Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina, Informācijas aģentūras Baltnews galvenais redaktors Andrejs Starikovs, Tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fonda izpilddirektors Vladimirs Pozdorovkins un citi.
Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs sarunā ar RIA Novosti pastāstīja, ka konferences laikā kolēģi apmainījušies ar pieredzi.
Tostarp citu valstu pārstāvji noklausījās, kā Latvijā specdienesti apspieda žurnālistus, kuri sadarbojas ar aģentūru "Rossija Segodņa", kā veica kratīšanu, aizturēja, nopratināja.
Pēc Mitrofanova teiktā, visprecīzāk konferenci rezumēja publicists Vladimirs Lindermans. Viņš paziņoja, ka Latvijas varas iestādes vēlas piespiest krievu žurnālistus pamest profesiju un klusēt. Taču tās nav sasniegušas savu mērķi. Krievvalodīgie žurnālisti turpinās strādāt par spīti visiem apstākļiem.
3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik kā ārštata darbinieki.
Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz krimināllietām pret krievvalodīgajiem žurnālistiem.
Tagi:
Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.
Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.
Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.
Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.
Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.
©
Sputnik / Vitaliy Ankov
Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.
Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.
Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.
Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.
90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.
Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.
Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.
— oskars (@cirsis) April 10, 2021
Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.
Kapec pic.twitter.com/DcJ6KUD7yN
— Reinis Jansons (@rrjansons) April 10, 2021
Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.
Lielā drūzmēšanās pie vak centra. Cilvēks grūž visus malā lai tikai tiktu pie vakcīnas. Žogs jau sagatavots ir miljardiem gribētāju. 😂 pic.twitter.com/z7DzSnV8EU
— Pusnaktc (@Pusnaktc) April 8, 2021
Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".
Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."
Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".
Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."
"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.