Depresija, foto no arhīva

Valdība apņēmusies cīnīties ar emocionālo spriedzi sabiedrībā

36
(atjaunots 15:26 12.03.2021)
Pandēmijas un ilgstošā ārkārtējās situācijas režīma apstākļos valdība iegrimusi domās par iespēju piešķirt līdzekļus kampaņai veselīga dzīvesveida propagandai.

RĪGA, 12. marts — Sputnik. Latvijas valdība plāno tuvākajā laikā atvēlēt 330 tūkstošus eiro kamapaņai ar mērķi mazināt iedzīvotāju emocionālo spriedzi un popularizēt veselīgu dzīves veidu, stāsta Press.lv.

Valdība izskatījusi informatīvo atskaiti par komplekso komunikāciju kampaņu īstenošanu, kas nepieciešamas Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī 2021. gadā.

Kampaņas mērķis būs panākt, lai esošie drošības noteikumi būtu precīzāki un saprotamāki. Tomēr tās izstrādātāji plāno ne tikai palielināt epidemioloģisko drošību, bet arī mazināt emocionālo spriedzi, kas valda sabiedrībā.

Iepriekš vēstīts, ka pēc Stradiņa Rīgas universitātes psiholoģijas laboratorijas vadītājas Jeļenas Koļesņikovas domām, "koronakrīze", tāpat kā jebkurš cits ilgstošs stress, būtiski ietekmējusi cilvēku emocionālo un fizisko stāvokli.

Viņa konstatēja, ka izplatītākās problēmas šajā periodā ir enerģijas trūkums, galvas sāpes, problēmas ar miegu un apetīti.

Speciāliste uzsver, ka aug uzbudinājums, bailes, skumjas, cilvēkus pārņem apātija vai izsīkums, depresīvs stāvoklis. Cilvēki biežāk konfliktē ar tuviniekiem vai citiem cilvēkiem. Daļa pastiprināti lieto alkoholu un narkotikas. Ja ir tieksme pēc alkohola vai citām atkarību radošām vielām, viņa atgādināja, šie simptomi ar laiku kļūst aizvien izteiktāki. Stresa situācijā pastāv liels veselības problēmu saasināšanās risks, viņa atklāja savus novērojumus.

36
Tagi:
valdība, sabiedrība, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
5 mīti par depresiju. Sen jau laiks aizbīdīt tos pažobelē
Aptauja: vairāk nekā pusei Latvijas jauniešu ir emocionālas problēmas
Ārsti pastāstīja, kā alkohols ietekmē cilvēku organismu vecumā virs 40 gadiem
Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību
"Tas reiz beigsies": kā pozitīvi stāties pretī koronavīrusam
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja

11
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.

Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.

Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.

"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.

Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.

"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.

Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.

Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.

11
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
Aleksandrs Koņkovs

Eksperts skaidro Čehijas uzvedību attiecībā uz Krieviju

0
(atjaunots 08:19 20.04.2021)
Čehija ir tikai pirmā bezdelīga: izkalpoties ASV priekšā uz Krievijas rēķina mēģinās arī citi, mazāki Eiropas spēlētāji.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, atbildē uz 18 Krievijas diplomātu izraidīšanu un Krievijas specdienestiem izvirzīto apsūdzību saistībā ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.

Acīmredzot čehi uzstājas, kā rīks citu ģeopolitisko spēlētāju rokās, paziņoja politologs Aleksandrs Koņkovs radio Sputnik ēterā.

"Prāga iebruka informatīvajā dienas kārtībā, un sāka virzīt dīvainus nosacījumus pēc tam, kad ASV apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pirmā doma, kas ienāk prātā, ir, ka čehi šādā veidā cenšas izkalpoties aizokeāna partneru priekšā," norāda Koņkovs.

Tomēr pastāv varbūtība, ka lielākoties tā nav vietējā iniciatīva, bet Rietumu spēlētāju kopējas rīcības atspoguļojums, lai pievērstu sev jaunas amerikāņu administrācijas uzmanību," norāda eksperts.

"Virkne citu valstu demonstrē gatavību restartēt vēl Trampa laikā pieteikto mēģinājumu pārskatīt attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem. Baidens it kā izrāda gatavību atgriezties Eiropā, un tagad tie, kurus agrāk mēdza dēvēt par limitrofiem, rīko savas spēles. Diemžēl Prāga ir uzņēmusi šo kursu," skaidroja Koņkovs.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Pēc viņa vārdiem mēģinājumi izkalpoties ASV administrācijas priekšā uz Krievijas rēķina ir jāgaida arī no citu, mazāku Eiropas spēlētāju puses.

Izvērsies skandāla fonā Prāga paziņoja par valsts korporācijas "Rosatom" izslēgšanu no konkursa par Dukovanu atomelektrostacijas

paplašināšanu.

Čehijas Ārlietu ministrijā Krievijas reakciju uz Prāgas apsūdzējumiem nosauca par "pārāk asu", jo viens no izraidītiem diplomātiem ir čehu vēstnieka vietnieks.

Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

В какую игру ввязалась Чехия? Коньков о причине демарша против России
0
Tagi:
Krievija, Čehija, ASV
Pēc temata
"Atbildēsim kopā". Ko NATO uzskata par draudiem, izņemot Krieviju
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ