Jānis Dombrava

Dombrava cer, ka Uzvaras pieminekli nojauks ar armijas palīdzību

99
(atjaunots 16:17 10.03.2021)
Kamēr gļēvuļi Saeimā nevar pieņemt lēmumu par visu "okupācijas" pieminekļu nojaukšanu Latvijā, viņu vietā to darīs ļaudis, kuri darbojas "valsts nacionālajās interesēs", paziņoja Saeimas deputāts Jānis Dombrava un piepina klāt Pabriku ar armiju.

RĪGA, 10. marts — Sputnik. Latviešu publiciste Elita Veidemane nav gandarīta ar to, kā lielgabala zādzību no padomju karavīru kapiem novērtēja kaismīgais nacionālpatriots no Jēkabpils Gundars Kalve, un viņa lūdza Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas atbalstu, stāsta Bb.lv.

23. febuārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Policisti solīja centīgi izmeklēt vandālisma aktu, kas pārkāpj Krievijas un Latvijas līgumu par pieminekļu aizsardzību, tomēr, šķiet, Veidemane izmeklēšanā bijusi operatīvāka.

"Tas mēsls ir aizvests"

Atbildot uz jautājumiem intervijā Veidemanei par to, vai ar viņa traktoru lielgabals norauts  no postamenta, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, klāstīja, ka "tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbildēja Kalve.

Pie tam Kalve apstiprināja, ka viņu nopratinājuši policijas darbinieki, tas vieš papildu skaidrību.

Tomēr Veidemanei šķita, ka ar šo sarunu būs par maz. Viņa aprunājās arī ar runātīgo Dombravu, kurš uzzinājis par memoriāla sapostīšanu, steigšus demonstrēja savu sajūsmu sociālajos tīklos.

Tagad Dombravai pavērušās Neatkarīgās lapas. Spārnotais nacionālpatriots, spriežot pēc visa, noguris no runām par pandēmiju un migrantiem, ar prieku "nojauca" visus padomju pieminekļus Latvijā.

Veidemane apjautājās politiķim, kā viņš atbalsta drosminiekus no Jēkabpils, kuri nojaukuši okupācijas armijas "pieminekli" un tagad iejauki politiskā kriminālā skandālā.

Dombrava atbildēja, ka ļoti atbalstot viņus, jo partija vienmēr atbalsta cilvēkus, kuri rīkojas Latvijas nacionālajās interesēs.

Pie tam, pēc Dombravas domām, nav nekas liels, ka no Jēkabpils pazudis nevienam nepiederošs īpašums.

Nekādu nozieguma pazīmju

Dombrava klāstīja, ka NA nesaskata nekādas nozieguma pazīmes un cer – pazudīšot vēl viens nereģistrēts īpašums Rīgā. Politiķis runā par Rīgas atbrīvotājiem veltīto pieminekli – tādējādi viņš dāvā iemeslu ierosināt krimināllietu pret visu partiju.

Te viltīgā Veidemane uzdeva vēl vienu jautājumu ar mājienu – viņa konstatēja, ka pats no sevis šis īpašums nekur nepazudīs.

Taču Dombrava neapjuka un saka, ka "jāatzīst, ka ilgstoši esam bijuši pārāk gļēvi, lai valstī sakārtotu šīs okupācijas "pieminekļu" lietas - kā to, piemēram, izdarījusi Polija". Politiķis sūkstās, ka Saeimā līdz šim nav varējuši pieņemt likumu, kas ļautu arī Latvijā pa tīro nojaukt visus pieminekļus, kas slavina "okupāciju".

Kas attiecas uz pieminekli Jēkabpilī, jāpiebilst, ka pirms diviem gadiem to nojaukt ieteicis pat Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Es priecāšos, ka turpmāk, jaucot nost šādus „pieminekļus”, procesā iesaistīsies arī bruņoto spēku speciālisti," sapņaini piezīmēja NA deputāts.

Pie tam pēc memoriāla apgānīšanas Dombrava savā lapā Facebook jau uzlielīja drosminiekus cita NA parstāvja – Jāņa Iesalnieka pēdās.

Atbildot uz šo publikāciju Rīgas bijušais mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook secināja, ka uz tādas "apņēmības" turas Latvijas labējās partijas. Tātad "zodziet apņēmīgāk", viņš aicināja, papildinot publikāciju ar memu ar šo lozungu un Dombravas portretu.

Jāpiebilst, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu par lielgabala zādzību no memoriāla padomju karavīriem Jēkabpilī. Krievijas vēstniecība Latvijā nosūtījusi valsts ĀM protesta notu par vandālisma aktu.

Šajā kontekstā Vladimirs Lindermans nāca klajā ar interesantu ierosinājumu Krievijas IK izsludināt lielu naudas balvu tam, kurš sniegs informāciju, kas palīdzēs atklāt lietu un noķert noziedznieku.

Tad, Lindermans ir pārliecināts, atradīsies cilvēki, kuri pastāstīs patiesību. Pie tam iespējams, ka tie pat būs cilvēki no godājamā Gundara Kalves aprindām.

99
Tagi:
Dombrava, Uzvaras piemineklis, nacionālisms
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja

11
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.

Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.

Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.

"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.

Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.

"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.

Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.

Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.

11
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
Aleksandrs Koņkovs

Eksperts skaidro Čehijas uzvedību attiecībā uz Krieviju

0
(atjaunots 08:19 20.04.2021)
Čehija ir tikai pirmā bezdelīga: izkalpoties ASV priekšā uz Krievijas rēķina mēģinās arī citi, mazāki Eiropas spēlētāji.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, atbildē uz 18 Krievijas diplomātu izraidīšanu un Krievijas specdienestiem izvirzīto apsūdzību saistībā ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.

Acīmredzot čehi uzstājas, kā rīks citu ģeopolitisko spēlētāju rokās, paziņoja politologs Aleksandrs Koņkovs radio Sputnik ēterā.

"Prāga iebruka informatīvajā dienas kārtībā, un sāka virzīt dīvainus nosacījumus pēc tam, kad ASV apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pirmā doma, kas ienāk prātā, ir, ka čehi šādā veidā cenšas izkalpoties aizokeāna partneru priekšā," norāda Koņkovs.

Tomēr pastāv varbūtība, ka lielākoties tā nav vietējā iniciatīva, bet Rietumu spēlētāju kopējas rīcības atspoguļojums, lai pievērstu sev jaunas amerikāņu administrācijas uzmanību," norāda eksperts.

"Virkne citu valstu demonstrē gatavību restartēt vēl Trampa laikā pieteikto mēģinājumu pārskatīt attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem. Baidens it kā izrāda gatavību atgriezties Eiropā, un tagad tie, kurus agrāk mēdza dēvēt par limitrofiem, rīko savas spēles. Diemžēl Prāga ir uzņēmusi šo kursu," skaidroja Koņkovs.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Pēc viņa vārdiem mēģinājumi izkalpoties ASV administrācijas priekšā uz Krievijas rēķina ir jāgaida arī no citu, mazāku Eiropas spēlētāju puses.

Izvērsies skandāla fonā Prāga paziņoja par valsts korporācijas "Rosatom" izslēgšanu no konkursa par Dukovanu atomelektrostacijas

paplašināšanu.

Čehijas Ārlietu ministrijā Krievijas reakciju uz Prāgas apsūdzējumiem nosauca par "pārāk asu", jo viens no izraidītiem diplomātiem ir čehu vēstnieka vietnieks.

Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

В какую игру ввязалась Чехия? Коньков о причине демарша против России
0
Tagi:
Krievija, Čehija, ASV
Pēc temata
"Atbildēsim kopā". Ko NATO uzskata par draudiem, izņemot Krieviju
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ