Sieviete ar tukšu naudas maku, foto no arhīva

Sievietēm Latvijā ir problēmas ar laiku un algu: LBAS vērsās pie ministriem

36
(atjaunots 16:17 09.03.2021)
Latvijā sievietēm grūti atrast vidusceļu starp darbu un personīgo dzīvi: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nosūtījusi vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam un labklājības ministrei Ramonai Petravičai.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu un labklājības ministri Ramonu Petraviču pievērst uzmanību vienai no galvenajām sieviešu problēmām, ziņo Bb.lv.

Starptautiskajā sieviešu dienā LBAS uzrakstīja vēstuli ministriem, kurā valdība aicināta pievērsties sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvara risinājumiem.

Arodbiedrība uzsver, ka šī problēma skar sieviešu tiesības. Jo Latvijā darba un privātās dzīves līdzsvara indeksa kopējā vērtība ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā — šajā aspektā Latvija ierindojas 36.vietā 40 valstu vidū.

Turklāt, saskaņā ar Eurofound pētījumu, 47% Latvijas iedzīvotāju pavada darbā pārāk daudz laika, tāpēc viņiem ir grūtības ar ģimenes pienākumu pildīšanu.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir spiesti lielāko daļu dzīves pavadīt darbā? Tas notiek zemo algu dēļ, jo šajā aspektā Latvija ievērojami zaudē salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Proti, cilvēkiem ir daudz jāstrādā, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi.

Turklāt arodbiedrība norāda, ka sievietes ir atbildīgas ne tikai par bērniem, bet arī par citiem ģimenes locekļiem, piemēram, par vecākiem. Pie tam, ņemot vērā novecošanas indeksu, turpmāko gadu laikā arvien lielākā mērā pieaugs cilvēku iesaistīšanās pakāpe savu hroniski slimo radinieku aprūpē. Tāpēc valstij ir jāpiedāvā atbalsta instrumenti šādās situācijās.

LBAS uzskata, ka ir jāuzsāk diskusija par bērnu kopšanas atvaļinājuma, tēva atvaļinājuma instrumentu efektivitāti un saslimušu ģimenes locekļu aprūpes iespējām, kā arī darba un atpūtas laika balansa īstenošanas instrumentiem Latvijā.

36
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Eurostat: vecāka gadagājuma sievietes Latvijā dzīvo vientulībā
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
Latvijā nabadzībai ir sievietes seja, par ko runā skaitļi
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja

11
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.

Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.

Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.

"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.

Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.

"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.

Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.

Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.

11
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
Aleksandrs Koņkovs

Eksperts skaidro Čehijas uzvedību attiecībā uz Krieviju

0
(atjaunots 08:19 20.04.2021)
Čehija ir tikai pirmā bezdelīga: izkalpoties ASV priekšā uz Krievijas rēķina mēģinās arī citi, mazāki Eiropas spēlētāji.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, atbildē uz 18 Krievijas diplomātu izraidīšanu un Krievijas specdienestiem izvirzīto apsūdzību saistībā ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.

Acīmredzot čehi uzstājas, kā rīks citu ģeopolitisko spēlētāju rokās, paziņoja politologs Aleksandrs Koņkovs radio Sputnik ēterā.

"Prāga iebruka informatīvajā dienas kārtībā, un sāka virzīt dīvainus nosacījumus pēc tam, kad ASV apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pirmā doma, kas ienāk prātā, ir, ka čehi šādā veidā cenšas izkalpoties aizokeāna partneru priekšā," norāda Koņkovs.

Tomēr pastāv varbūtība, ka lielākoties tā nav vietējā iniciatīva, bet Rietumu spēlētāju kopējas rīcības atspoguļojums, lai pievērstu sev jaunas amerikāņu administrācijas uzmanību," norāda eksperts.

"Virkne citu valstu demonstrē gatavību restartēt vēl Trampa laikā pieteikto mēģinājumu pārskatīt attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem. Baidens it kā izrāda gatavību atgriezties Eiropā, un tagad tie, kurus agrāk mēdza dēvēt par limitrofiem, rīko savas spēles. Diemžēl Prāga ir uzņēmusi šo kursu," skaidroja Koņkovs.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Pēc viņa vārdiem mēģinājumi izkalpoties ASV administrācijas priekšā uz Krievijas rēķina ir jāgaida arī no citu, mazāku Eiropas spēlētāju puses.

Izvērsies skandāla fonā Prāga paziņoja par valsts korporācijas "Rosatom" izslēgšanu no konkursa par Dukovanu atomelektrostacijas

paplašināšanu.

Čehijas Ārlietu ministrijā Krievijas reakciju uz Prāgas apsūdzējumiem nosauca par "pārāk asu", jo viens no izraidītiem diplomātiem ir čehu vēstnieka vietnieks.

Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

В какую игру ввязалась Чехия? Коньков о причине демарша против России
0
Tagi:
Krievija, Čehija, ASV
Pēc temata
"Atbildēsim kopā". Ko NATO uzskata par draudiem, izņemot Krieviju
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ