Ceļi ar defektiem: LVC sola atlīdzību par bojāto transportlīdzekli

33
(atjaunots 12:43 09.03.2021)
Nesen remontētajos Latvijas ceļos bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu dēļ radušies defekti ziņo Latvijas Valsts ceļi.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Slikta seguma dēļ dažu ceļu posmos var tikt bojātas automašīnas, tomēr autobraucēji varēs saņemt par to kompensāciju. Tāpat Latvijas Valsts ceļi (LVC) publicēja nesen remontēto ceļu sarakstu, kuros tik konstatēti defekti, raksta Bb.lv. Kopumā ir 24 posmi, kur no seguma atdalās šķembas. Defekti rādījās ceļos bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu dēļ.

Šie posmi tiks izremontēti garantijas ietvaros. Pagaidām uz tiem ir ieviesti ātruma ierobežojumi no 50 līdz 70 km/h, bet ceļos notiek šķembu slaucīšana ar speciālo tehniku.

Automašīnu īpašnieki, kuri cietuši no ceļa seguma kvalitātes, un kuriem ir KASKO polise, var vērsties pie apdrošinātāja pēc zaudējumu atlīdzināšanas. Ja nav KASKO apdrošināšanas, tad, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli, tā vadītājam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka.

Vadītāji aicināti nofotografēt automašīnas bojājumu un notikuma vietu. Pēc tam visi šie dokumenti un rēķins no autoservisa jānosūta uz LVC. Ja LVC atzīst prasību par pamatotu, tad zaudējumi tiks kompensēti, bet pēc tam attiecīga summa tiks piedzīta no remontdarbu veicēja.

Lūk, autoposmu saraksts, kuros tika konstatēta šķembu slaucīšana:

  • Sloka–Talsi (P128) posmā no Ragaciema līdz Apšuciemam (17,0.-24,5. km);
  • Jūdaži–Nītaure (V85) no tilta pār Sudu līdz pagriezienam uz Lielkājiem (7,4.-11,1. km);
  • Krāslava–Preiļi–Madona (P62) no Mētrienas līdz Madonai (122,2.-141,38. km);
  • Madona–Varakļāni (P84) no Madonas līdz Kujas tiltam (2,18.-13,91. km);
  • Smiltene–Gulbene (P27) no krustojuma ar Vidzemes šoseju (A2) līdz Ūdrupei (6,00.-21,78. km);
  • Valka–Vireši (P23) no Gaujienas līdz Vidzemes šosejai (A2) (40,329-48,107. km);
  • Litene–Alūksne (P43) no Kāršu purva līdz Alūksnei (8.km -24,345.km);
  • autoceļa Lucka–Alūksne (V383) divos posmos – no Vidzemes šosejas līdz Jaunlaicenei (0,00.-3,40. km) un no Jaunlaicenes pagasta robežas līdz Gobām (8,00.-17,00. km);
  • Ape (Vidzemes šoseja)–Igaunijas rob. (P19) no Vidzemes šosejas (A2) līdz Apei (0.-1,82. km);
  • Malta–Sloboda (P57) pie Andrupenes (27,12.-28,52. km);
  • Garkalne–Alauksts (P3) posmā no Podkājām līdz Plānupei (11,40.-19,48. km);
  • Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posma no krustojuma ar vietējo autoceļu Pādes–Tūžas (V65) līdz krustojumam ar autoceļu Sidgundi–Ropaži (V66) (35,98.- 42,42. km),
  • Sigulda–Vildoga–Līgatne (V83) posmu no Siguldas līdz pagriezienam uz Ratniekiem (2.1.-7.93. km);
  • Murjāņi–Sēja (V79) no Valmieras šosejas (A3) līdz Sējai (0,3.-7,75. km);
  • Līvāni–Gavartiene–Steķi (V754) no Jaunsilavas līdz Steķiem (3,40. km-16,98. km);
  • Vecvārkava–Ančikini–Pieniņi–Kauša (V751) no pagrieziena uz Mazajiem Klaperiem līdz krustojumam ar autoceļu Līvāni-Preiļi (P63) (7,04. – 15,53. km);
  • Galēņi–Sīļukalns–Stirnene (V739) no Galēņiem līdz Gribolvai (1,28.-5,53. km);
  • Kandava-Saldus (P109) no pagrieziena uz Miezājiem līdz Remtei (28,61.-36,1.km);
  • Rīgas HES–Jaunjelgava (P85) no autobusa pieturas Pludinātāji līdz Ganu ceļam (32.46.-33,95. km);
  • Druva–Birzgale–Valle (V995) no Priedītēm līdz Birzgalei (2.-4. km);
  • Dundega–Melnsils (V1307) no Dundagas līdz Jaundundagai (0.-2,8.km);
  • Talsi–Dundaga–Mazirbe (P125) no Jaundundagas līdz Šlīterei (36.-48,25. km);
  • Jēkabpils–Dignāja–Ilūkste (V783) no Lašiem neaizbraucot līdz Siliņiem (4,39.-5,18. km);
  • Siliņi–Aknīste–Lietuvas rob. (P74) no krustojuma ar autoceļu Leimaņi–Mežgale–Grāvīši (V790) līdz Aknīstei (13,4.-22,51. km);
  • Ļaudona–Mārciena–Sauleskalns (V876) posmā no Mārcienas pamatskolas līdz Sauleskalnam (8,17.-13,37. km).
33
Tagi:
automašīnas, ceļi, Latvija
Pēc temata
Satiksmes ministrija nodod valsts ceļus privātās rokās
Līdz 130 kilometriem stundā: Rīgas apvedceļu gaida pārmaiņas
Brisele nav apmierināta ar Latvijas "pandēmijas naudas" tēriņu plānu
Maize, foto no arhīva

Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei

4
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.

4
Tagi:
maize, Latvija, nauda
Pēc temata
Kā bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Uzskrūvēs cenas un piebeigs mazo biznesu: eksperts par "tīklu" triumfu Latvijā
Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība
Rinda pie second-hand veikala 10. aprīlī

Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu

11
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.

Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.

​Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.

​Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.

​Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".

Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."

Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".

Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."

"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.

11
Tagi:
vakcinācija, tirdzniecība, veikals, Nils Ušakovs
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga