Finanšu ministrija

Brisele nav apmierināta ar Latvijas "pandēmijas naudas" tēriņu plānu

131
(atjaunots 08:45 08.03.2021)
Nesen Finanšu ministrija ar prieku paziņoja, ka Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas iesniegusi Eiropas Komisijā plānu par "ārkārtas naudas" sadali. Taču šīs izrādījās gadījums, kad Latvijai būtu bijis jārīkojas bez steigas.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas plāns ne pa jokam samulsināja eiroieredņus, raksta Eduards Eldarovs portālā Bb.lv.

Divi miljardi visam

Atgādinām, ka pandēmijas un tās radītās ekonomiskās krīzes dēļ Brisele nolēmusi palaist naudas drukāšanas ierīci, proti, izveidot speciālu palīdzības fondu visu ES dalībvalstu ekonomikas atbalstam. Fondā tika nolemts "iesūknēt" 672,5 miljardus eiro. Latvijai no šīs astronomiskās summas labākajā gadījumā varētu tikt 2 miljardi eiro. Pagaidām gan mums garantēja vien 1,6 miljardus.

Ņemot vērā šo summu, Finanšu ministrija sagatavojusi plāna projektu — kā tā vēlētos iztērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no tā saucama Atveseļošanas un noturības mehānisma. Atzīmēsim, ka veseli 57% no šīs summas Latvijai, tāpat kā pārejām ES dalībvalstīm, ir jāatvēl digitalizācijai (20%) un klimata aizsardzībai (37%). Tādējādi visam pārējam valsts varēs iztērēt 43% šajā gadījumā no 1,6 miljardiem.

Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotais projekts nav apmierinājis ne tikai Briseli, bet vēl līdz tam arī sociālos partnerus — Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Kas arī ir saprotams: pirmkārt, saskaņā ar to, lauvas tiesa līdzekļu ir jāpiešķir valsts un pašvaldību institūcijām. Turklāt šie līdzekļi diez vai veicinās ekonomikas attīstību, jo, piemēram, Rīgas dome vēlas iztērēt desmitiem miljonu eiro ekoloģiski tīra sabiedriskā transporta iepirkšanai.

Ar metrobusu uz gaišo nākotni

Vispār metrobusi tā ir visai brīnišķīga ideja, bet kāds tai ir sakars ar ekonomikas atbalsta programmas mērķiem? Jo tie nesekmēs produktu ar pievienoto vērtību radīšanu, turklāt mēs paši nekādus metrobusus neražojam, tātad liela daļa šīs naudas aizies uz ārzemēm. Jau aprēķināts, ka no 1,6 miljardiem eiro reālajai ekonomikai, proti, privātajam sektoram tiks ne vairāk kā 13 –15%.

Otrkārt, valdības sociālajiem partneriem, lai iepazītos ar plānu bija mazāk nekā 48 stundas. Rezultātā sociālie partneri ir spējuši tikai pieņemt dokumentu zināšanai un izteikt savu neapmierinātību. Tiesa šī neapmierinātība valdības lēmumu nekādi neietekmēja - projekts tika apstiprināts un nosūtīts uz Briseli. Sociālajiem partneriem gan apsolīja, ka pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānā varēs veikt korekcijas.

Kas tas par plānu?

Pēc plāna izskatīšanas Briselē izrādījās, ka būs jāveic ļoti daudz korekciju. Eiropieši bija neapmierināti ar daudziem plāna punktiem. Piemēram, Eiropas Komisija bija skeptiski noskaņota pret investīcijām ceļos. Valsts un vietējas nozīmes ceļiem no šā fonda Satiksmes ministrija plāno piešķirt 102,3 miljonus eiro. No vienas puses, varētu teikt, ka kvalitatīvi ceļi arī ir svarīgs ekonomikas attīstības aspekts. Nav ceļu – nav jaunu uzņēmumu, jaunu darba vietu provincē utt. Tomēr jāsaprot, ka šo grantu mērķis ir palīdzēt ES valstīm pārvarēt pandēmijas ekonomiskas sekas. Savukārt ceļu būvniecība un remonts ir valsts lokālais uzdevums, kura risināšanai jāpiesaista līdzekļi no valsts budžeta un speciālā ES fonda.

Eiropas Komisija tomēr vēlas, lai piešķirtie līdzekļi tiktu virzīti uz ekonomikas attīstību, inovācijām un reformām, kuras ļaus nodrošināt ekonomikas stabilitāti. Taču ar reformu idejām Latvijai pagaidām klājas švaki. Tādu ideju praktiski nav. Kaut valdībai vēl ir laiks pastrādāt pie kļūdām. Vismaz līdz aprīļa beigām. Ja plānu tomēr izdosies saskaņot, tad vēl šogad tuvāk rudenim varēsim saņemt 13% no šiem 1,6 miljardiem eiro. Tie mums ļoti noderēs, it īpaši ņemot vērā, ka nauda no galvenā eirofonda nākamajām septiņu gadu periodam parādīsies ne agrāk kā 2022. gada beigās.

131
Tagi:
Finanses, nauda, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet
Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Maize, foto no arhīva

Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei

7
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.

7
Tagi:
maize, Latvija, nauda
Pēc temata
Kā bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Uzskrūvēs cenas un piebeigs mazo biznesu: eksperts par "tīklu" triumfu Latvijā
Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība
Rinda pie second-hand veikala 10. aprīlī

Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu

15
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.

Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.

​Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.

​Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.

​Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".

Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."

Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".

Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."

"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.

15
Tagi:
vakcinācija, tirdzniecība, veikals, Nils Ušakovs
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga
Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

Covid-19 un kailums: modes nedēļa Madridē

0
(atjaunots 01:38 12.04.2021)
Modes nedēļā Madridē dizaineri iepazīstināja ar rudens un ziemas 2021./22. tendencēm. Spriežot pēc parādītajiem jaunumiem, sezona būs drosmīga un daudzveidīga.

Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.

Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.

Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.

0
Tagi:
mode, Spānija