Banku karte

Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem

43
(atjaunots 17:03 03.03.2021)
Policijas darbinieki atkal brīdina par telefona krāpniekiem, šopirmdien no lētticīgo latviešu kontiem pazuduši 16 000 eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Pirmajā pavasara dienā atkal aktivizējās telefona krāpnieki, informē Valsts policija. Šoreiz krāpnieki uzdodas par banku darbiniekiem. Komunikācija ar upuriem notiek galvenokārt krievu valodā, bet galvenais noziedznieku uzdevums ir izvilināt internetbankas pieejas datus - lietotājnumurus un paroles, kurus prasa apstiprināt ar attālinātajiem autentifikācijas rīkiem (piemēram, izmantojot Smart-ID PIN kodi).

1. martā Rīgas Teikas iecirkņa policijas darbinieki saņēma informāciju no kādas Purvciema mikrorajona iedzīvotājas, kura informēja, ka no viņas bankas konta pazuduši 12 tūkstoši eiro. Izrādījās, ka cietušajai piezvanīja kāds vīrietis, kurš uzdevies par Luminor bankas darbinieku un brīdināja, ka no izsaucējas konta kāds mēģinot noņemt naudu. Vīrietis apgalvoja, ka to esot varētu apturēt tikai pieslēdzoties viņas Smart-ID.

Līdzīgi tika piekrāpta arī cita Rīgas iedzīvotāja, par kuru kļuva zināms Latgales policijas iecirkņa policijas darbiniekiem. Sieviete saņēma zvanu no it kā Swedbank darbinieces, kura informēja, ka no klientes bankas konta kāds cenšas noņemt naudu.

Cietusī uzticējusies zvanītāja solījumam novērst apdraudējumu un atklājusi bankas kartes numurus. Tā rezultātā viņai izkrāpti 1 163 eiro. Pēc tam krāpniece sacījusi, ka tiks atzvanīts no Luminor bankas drošības dienesta, jo izsaucēja ir šīs bankas kliente. No cita numura pārzvanījusi krieviski runājoša viltvārde, kas izkrāpusi vēl 843 eiro.

Savukārt Rīgas Kurzemes iecirkņa darbinieki ziņo par 1 930 eiro nolaupīšanu no Swedbank bankas konta. Šoreiz cietušais kļuva par viltus Swedbank konsultanta upuri.

Policijas darbinieki kārtējo reizi brīdina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam neizpaust savu bankas kontu pieejas datus. Ne banku darbinieki, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad neprasa atklāt šādu informāciju Tas, ka telefonsarunas laikā uzrādās Latvijas numurs vai pat valsts iestādes nosaukums, nenozīmē, ka zvana tiešām no Latvijas. Krāpnieki izmanto speciālus telefona numuru ģeneratorus.

Gadījumā, ja esat kļuvis par krāpnieku upuri, nekavējoties jāsazinās ar savu banku, kā arī jāraksta iesniegums policijā. To var izdarīt portālā latvija.lv bez elektroniskā paraksta, vai ar elektronisko parakstu, sūtot uz pasts@vp.gov.lv.

43
Tagi:
krāpnieki, bankas, policija
Pēc temata
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm
Latvijas iedzīvotājus cenšas "aptīrīt" pirms svētkiem: kāda ir populāra krāpnieku shēma
Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās
Maize, foto no arhīva

Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei

3
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.

3
Tagi:
maize, Latvija, nauda
Pēc temata
Kā bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Uzskrūvēs cenas un piebeigs mazo biznesu: eksperts par "tīklu" triumfu Latvijā
Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība
Rinda pie second-hand veikala 10. aprīlī

Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu

11
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.

Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.

​Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.

​Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.

​Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".

Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."

Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".

Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."

"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.

11
Tagi:
vakcinācija, tirdzniecība, veikals, Nils Ušakovs
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga