COVID-19

"Latvija stāv priekšā šausmīgam cunami": "britu" paveids izplatās arvien ātrāk

112
(atjaunots 12:12 24.02.2021)
Koronavīrusa "britu" paveids var kļūt par dominējošo Latvijā jau pēc četrām nedēļām, paziņoja epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Pagājušajā nedēļā 8% no 96 izpētītājiem Covid-19 paraugiem tika atklāts "britu" paveids, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Pēc viņa domām, jau pēc mēneša šis vīrusa tips var kļūt par dominējošu Latvijā, ziņo tvnet.lv.

Savus secinājumus eksperts pamato ar starptautiskiem pētījumiem, kas liecina, ka "britu" paveida izplatīšanās ātrums divkāršojas ik pēc divām nedēļām.

Pēc viņa vārdiem, nedēļas laikā no 8. līdz 14. februārim – vīrusa "britu" paveida īpatsvars kopējā pārbaudīto paraugu skaitā bija 3,1%, bet februāra pirmajā nedēļā – tikai 1%.

No visiem līdz šim atklātajiem gadījumiem septiņi ir ievestie, bet pieci ir vietējie, tie tika atklāti: Daugavpilī, Rēzeknē, Dobeles novadā un Rīgā.

"Vai pareizi saprotu, ka stāvam priekšā vienam šausmīgam cunami?" vaicāja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Perevoščikovs skaidroja, ka, spriežot pēc "britu" paveida izplatības citās valstīs, premjeram ir "absolūta taisnība", taču ir jāņem vērā arī tas, ka, piemēram, Beļģijā un Lielbritānijā saslimstības līmenis jau ir krietni zemāks, bet Latvijā saslimstība ir augsta. Tāpēc Latvijas starta pozīcija ir citādāka, piebilda epidemiologs.

"Mūsu starta pozīcija ir sliktāka - tas jāsaka ļoti skaidri. Mēs esam apstāklī, kad jaunais celms ļoti izplatās. Ja mēs neuzmanīgi rīkojamies, mēs varam ievest valsti vēl lielākā postā?" noraizējies Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts arī uzsvēra nepieciešamību rūpīgi sekot līdzi jaunā vīrusa paveida izplatībai.

Pasaules Veselības organizācija jau iepriekš ir paziņojusi par jauna Covid-19 paveida izplatīšanu pasaulē. Tā saucamais "britu" vīrusa paveids februāra otrajā nedēļā tika atklāts vēl astoņos valstīs, tāpat paplašinājās vīrusu izplatības zona, ko sākotnēji atklāja Dienvidāfrikā, Brazīlijā un Japānā.

112
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (815)
Pēc temata
Lielbritānijas vēstnieks pastāstīja, ko Latvija varētu iemācīties no britu pieredzes
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Zinātnieki biedē pasauli ar Melno nāvi
Eiro

Klients ir šokēts, bet "mums nav jābrīdina": bankas bloķē kontus 2018. gada reformas dēļ

12
(atjaunots 15:35 14.04.2021)
Vidējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda apmērs ir ap 75 eiro, taču ir arī tūkstošiem lieli parādi.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk piedzīt parādus no iedzīvotājiem, kuri pilnībā nav samaksājuši ienākuma nodokli, informē Latvijas Radio 4. Runa ir par 2017. -2018. gada nodokļu reformas rezultātā izveidojušos parādu.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā stājusies spēkā nodokļu reforma. Vērienīgas izmaiņas skārušas tāpat likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Grozījumi paredz diferencēta ienākuma nodokļa ieviešanu, kas ir atkarīgs no ienākumu apmēra: gadījumā ja ienākumi nepārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā, nodokļa likme ir 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, ja tie pārsniedz 55 tūkstošus eiro – 31,4%. Vienotā IIN likme 20% apmērā tika noteikta arī ieņēmumiem no kapitāla, tai skaitā no tā pieauguma. Agrāk šīs likmes bija attiecīgi 10% un 15%.

Šā nodokļa maksāšanas termiņš pēc tam, kad reforma ir stājusies spēkā, tika noteikts līdz 2020. gada 20. decembrim. "Tomēr ne visi iesnieguši deklarācijas un ne visi, kas iesnieguši deklarācijas, šo nodokli samaksājuši," paziņoja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Pēc viņas vārdiem, vēl novembrī caur elektroniskās deklarēšanas sistēmu VID nosūtījusi iedzīvotājiem vairāk nekā 40 000 atgādinājumu par to, ka tuvojas nodokļa maksāšanas termiņš.

"Pēc tam vairāk nekā 12 000 cilvēku samaksājuši nodokli vai griezušies pie mums pēc parādu dzēšanas grafika. Bet visi pārējie to nav izdarījuši," sacīja Garanča.

Pēc viņas vārdiem vidējais parāda apmērs ir aptuveni 75 eiro, taču bija arī tūkstošiem lielās summas.

VID atsevišķi izpētīja situāciju ar tiem parādniekiem, kuri martā saņēma vienreizēju pabalstu. "Mēs atbloķējām viņu rēķinus un ļāvām saņemt pabalstu. Bet šāda iespēja būs spēkā vien divu mēnešu laikā," brīdināja Garanča.

Tie, kuri nav samaksājuši parādu, saskārās ar naudas norakstīšanu no bankas konta. Komercbankas ir izpildījušas VID rīkojumu, turklāt bankām klienti par to nav jābrīdina.

"Konts netiek bloķēts, konts paliek. Klients var to izmantot. Taču, ja naudas nepietiek, tad kaut kāda daļa tiek ņemta. Kad kontā tiek ieskaitīta pāreja nauda, saskaņā ar likumā noteikto kārtību mēs ņemam pārējo parāda daļu. Mēs saprotam, ka klients ir šokēts par šo situāciju un gaida no bankas paskaidrojumus. Banka var tikai parādīt, kā dēļ tika pieņemts šāds lēmums, bet nevar izskaidrot, kāpēc, ja šis lēmums tika pieņemts nodokļu dienestā," skaidro Swedbank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Krops.

12
Tagi:
nodokļi, parādi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Nodokļu deklarāciju par pensionāru vai invalīdu var iesniegt cita persona
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

Cimdiņkrabja atgriešanās: neēdiet to!

13
(atjaunots 15:13 14.04.2021)
Baltijas jūras pētnieki uzskata cimdiņkrabi par invazīvu sugu, kas ir bīstama vietējai dabai un zvejniekiem.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Liepājas pludmalē tika atrasts Ķīnas cimdiņkrabis, tam nebija vienas kājas un vienas spīles, stāsta liepajniekiem.lv.

Iespējams,  tas ieceļojis ar kādu kuģi un izliets jūrā ar kuģa balasta ūdeņiem, pieļauj Latvijas Hidroekoloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Solvita Strāķe.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta Hidrobioloģijas pētnieki vairākus gadus saņem ziņojumus par cimdiņkrabja ierašanos Latvijā, galvenokārt no zvejniekiem, kuri atrod krabjus savos tīklos. Zvejnieki tiem nepriecājas, jo krabji apknāba noķerto zivi, kā arī boja tīklus.

Liepājas ezerā Ķīnas cimdiņkrabjus atrada jau 20. gadsimta 30. gados. 2018. gadā Jūrmalciemā zvejnieku tīklos saķērušies desmit eksemplāri. Kaut arī krabja dzimtene ir mangrovju audzes Ķīnas dienvidos, tas jau ir labi iedzīvojies visā pasaulē. Bet Baltijas jūras krastā tas, šķiet, vēl ir tikai ciemiņš - līdz šī gada janvārim šeit tika atrasti tikai daži eksemplāri. Turklāt Baltijas jūras ūdeņos pagaidām netika atrasti cimdiņkrabju kāpuriņi.

Savā dzimtenē krabis migrē starp saldo un sālsūdeni. Lai cimdiņkrabis varētu izveidot pilnvērtīgu koloniju, nepieciešamais sāļums 30 grami sāls litrā. Pie mūsu krastiem ūdens sāļums ir tikai 11 –12 grami litrā, bet Baltijas jūras ziemeļos – viens grams sāls litrā jūras ūdens. Tāpēc tiek uzskatīts, ka visi mūsu piekrastē atrastie īpatņi ir ciemiņi.

Baltijas jūras pētnieki uzskata cimdiņkrabi par invazīvu sugu, kas ir bīstama vietējai dabai un zvejniekiem. Strāķe būtu priecīga iegūt dzīvu krabi - laboratorijā tos sver, mēra un pēta.

"Ja atrodat cimdiņkrabi, nevajag to laist atpakaļ ūdenī, tā tomēr ir izskaužama suga. Vislabāk paziņot par atradumu mums," sacīja Strāķe.

Cimdiņkrabi lieto uzturā, taču tajos ir maz gaļas, piebilda Strāķe. Pēc viņas vārdiem Ķīnā cimdiņkrabis ir saimniekorganisms mikroskopiskajai plaušu trematodei. Ja kāds uzturā lietotu nepietiekami apstrādātu cimdiņkrabi, kurš pārnēsā plaušu trematodi, tas varētu būt cilvēkam bīstami. Eiropā gan šī trematode neesot novērota.

13
Tagi:
Baltijas jūra
Pēc temata
Eksperts: Eiropas ekologus uztrauc nevis Baltija, bet vārds "Krievija"
Rīga vairs nav Baltijas jūras piesārņotāju sarakstā