Aivars Lembergs

Aivars Lembergs cietumā: kas notiks ar viņa politisko mantojumu?

90
(atjaunots 10:25 24.02.2021)
Partija "Latvijai un Ventspilij" varētu pārvērst gaidāmās pašvaldības vēlēšanas par "uzticības referendumu Aivaram Lembergam" un pat uzvarēt, ja nebūs spēcīgu konkurentu.

RĪGA, 24. februāris - Sputnik, Andrejs Solopenko. Rīgas apgabaltiesa piesprieda Ventspils mēram Aivaram Lembergam brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, mantas konfiscēšanu, kā arī naudas sodu 20 000 eiro apmērā. Tas bez šaubām ietekmēs balsošanas rezultātus pašvaldībā. Tiesa, nav zināms, vai viņa partija zaudēs vietas domē. Ja tai izdosies pārvērst gaidāmās pašvaldību vēlēšanas par "uzticības referendumu nežēlastībā kritušajam politiķim" un nebūs spēcīgu konkurentu, tai ir labas izredzes saglabāt kontroli pār pilsētu.

Bezgalgara tiesa

Par kukuļa izspiešanu, ēnu kapitālu atmazgāšanu, dokumentu viltošanu un citiem noziegumiem apsūdzētā Aivara Lemberga tiesvedība ilga vairāk nekā 12 gadus – tā sākusies 2009. gada augustā, kad Rīgas apgabaltiesa pieņēma lietu izskatīšanai. Ģenerālprokuratūra izmeklēšanu uzsāka jau 2005. gadā, bet 2007. gada martā pa ceļam uz Rīgu Lembergu aizturēja un nogādāja izolatorā, kur viņam nācās pavadīt kādu laiku.

Viņa advokāti sešas reizes mēģinājuši apstrīdēt arestu un tikai pēc četriem mēnešiem viņiem izdevās panākt, lai drošības līdzeklis tika mainīts uz mājas arestu. 2008. gada februārī mājas arests tika atcelts, tomēr spēka palicis aizliegums sazināties ar konkrētiem cilvēkiem un tuvoties noteiktiem objektiem. Kad lieta nonāca līdz tiesai, Ģenerālprokuratūra vairākkārt mēģināja mainīt šo drošības līdzekli, jo vēlējās panākt Lemberga apcietināšanu, tomēr visi mēģinājumi bija neveiksmīgi.

Lembergam prokuratūra prasīja astoņus gadus, naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu   64 500 eiro - apmērā un simtiem miljonu eiro vērtās mantas konfiskāciju. Tiesa, kā izrādījās, pēc dažiem apsūdzības punktiem tiesa Lembergu attaisnoja, tomēr kopumā atzina par vainīgu un piesprieda viņam piecu gadu lielu cietumsodu, mantu konfiskāciju un naudas sodu 20 000 eiro apmērā. Lembergu apcietināja tiesas zālē pēc sprieduma pasludināšanas.

Spriedums vēl var tikt pārsūdzēts augstākajās instancēs, un, pēc Lemberga vārdiem, to noteikti pārsūdzēs. Viņš pats uzskata, ka viss process ir politiski motivēts un plāno panākt gan sava ieslodzījuma atcelšanu, gan īpašuma atgūšanu. Tātad punkts šajā lietā vēl nav pielikts. Pēc Lemberga prognozēm, tiesas process var ilgt vēl vismaz desmit gadus, tādējādi pārspējot visus ilguma rekordus.

"Uzticības referendums"

Interesanti, ka, pārsūdzot spriedumu, Lembergs tiks uzskatīts par nevainīgu viņam izvirzītajās apsūdzībās, kamēr apelācijas tiesa nepasludinās savu lēmumu. Sakarā ar to uz politiķi neattiecināsies aizliegums piedalīties vēlēšanās, proti, viņš varētu kļūt gan par Ventspils domes deputāta kandidātu, gan arī par viņa izveidotās partijas "Latvijai un Ventspilij" līderi, no kuras viņš jau septiņas reizes sekmīgi ievēlēts pašvaldībā.

Tiesa, kā uzskata politologs Ojārs Skudra, neatkarīgi no tā, vai Lembergs piedalīsies vēlēšanās vai ne, viņa politiskā spēka pozīciju tas īpaši neietekmēs. "Viņš varētu būt attēlots aģitācijas plakātos ar aicinājumiem balsot par savu partiju, tāpēc viņa atrašanās sarakstā ir otršķirīga," uzsver eksperts. Pēc viņa teiktā, Lembergam jāmobilizē pilsētas iedzīvotāji, bet vai viņi atbalstīs savu nežēlībā kritušo mēru, tas lielā mērā būs atkarīgs no medijiem, no tā, kā viņi izgaismos šo lietu.

Tāpat Skudra atzīmēja, ka gaidāmās pašvaldības vēlēšanas Ventspils domē varētu pārvērst par "uzticības referendumu Aivaram Lembergam". Ja atbalsts viņa partijai būs pietiekami augsts un opozīcija atkal zaudēs, tas noteikti uzlabos viņa stāvokli. Vēl jo vairāk, šāds precedents jau bijis. 2011. gada maijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iniciēja tā saucamo "oligarhu lietu", kurā figurēja arī Lembergs. Viņa kabinetā sarīkoja kratīšanu, bet toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs atstādināja Lembergu no pilsētas mēra pienākumu pildīšanas.

2014. gadā Aivars Lembergs veiksmīgi pārsūdzēja šo lēmumu tiesā, bet 2017. gada februārī KNAB slēdza arī pašu lietu, neatradot nekādu pierādījumu izmeklēšanas gaitā, bet pirms 2013. gada vēlēšanām pastāvēja liela varbūtība, ka viņa partija varēja zaudēt vairākumu pilsētas domē. Taču prognozes nav attaisnojušās. "Latvijai un Ventspilij" saņēma gandrīz 70% balsu tai pat izdevies palielināt savu frakciju par vienu deputātu, līdz 9 cilvēkiem, bet 2017. gadā tā saglabāja šo mandātu skaitu. Tātad uzbrukumi Lembergam neatstūma no viņa vēlētājus, bet, tieši pretēji, mudināja aktīvāk balsot par viņu.

Iespējams, ka šāda situācija var atkārtoties atkal, bet pirmajā tiesas instancē pieņemtais spriedums palīdzēs Lembergam mobilizēt savu atbalstītāju vēlēšanās.

Konkurences trūkums

Vēl viens Latvijas politologs - Filips Rajevskis - uzskata, ka galvenais faktors Ventspils vēlēšanās tomēr būs domes darba vērtējums. "Es nenovēroju īpašas problēmas pilsētā, tāpēc domāju, ka "Latvijai un Ventspilij" varētu diezgan veiksmīgi startēt vēlēšanās, gan ar Lembergu, gan bez viņa," viņš atzīmēja.

Tāpat eksperts norādīja, ka visi Lemberga konkurenti Ventspilī bija vājāki un viņiem nebija pieredzes pilsētas pārvaldīšanā. "Man šķiet, ka ventspilnieki to labi sapratuši, kā tad viņiem varētu palīdzēt Ģirts Valdis Kristovskis, viņš taču neko nejēdz no komunālajiem jautājumiem. Tie tomēr nav politiski, bet gan pašvaldības jautājumi. Tātad vai ir Lembergs vai ne, tas nav tik principiāli, lai pašvaldība normāli darbotos," uzsvēra Rajevskis.

Pēc politologa domām, viņa partijas izredzes uzvarēt kārtējo reizi būs atkarīgas nevis no tiesas sprieduma, bet gan no tā, vai Lembergam būs reāli konkurenti vēlēšanās. "Te vajadzētu, lai vēlētāji uzticas tiem kandidātiem, kuri cīnīsies par varu pašvaldībā. Viena lieta ir Lembergs un viņa lietas politiskie un juridiskie aspekti, bet otra – darbs pašvaldībā. Ja viņam būs spēcīgi oponenti, kuri pierādījuši Ventspilī, ka spēj vadīt pilsētu, tad tas ir viens, bet, ja atkal parādīsies kādi "viesi no Rīgas", tad tas ir pavisam cits," norāda eksperts.

Rajevskis atzīmē, ka nekas nenorāda uz to, ka kādi spēcīgi politiķi vēlētos iestāties cīņa par varu pilsētā. "Jā, varbūt kādam gribēsies pasēdēt Lemberga krēslā, tik cilvēcisku vēlēšanos nevar izslēgt. Bet patiesībā man pat nav ne jausmas, kāda tajā varētu būt praktiskā interese. Protams, Ventspils ir pietiekami bagāta pilsēta, un tā tika labi pārvaldīta, taču vēlētāju skaits tur nav tāds, lai tos varētu izmantot nacionālajā līmenī," rezumēja Rajevskis, liekot saprast, ka pašreizējai pilsētas administrācijai, šķiet, nekas īpaši nedraud.

90
Tagi:
Aivars Lembergs, Ventspils
Pēc temata
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, kā Latvija iznīcina Ventspils ostu
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

14
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

14
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju

"Kura izlūkdienesta labā strādājat?": Krimas vadītājs pajokoja par jaunajām ASV sankcijām

0
(atjaunots 08:13 20.04.2021)
"Kura izlūkdienesta labā" strādā tie, kuri netika iekļauti ASV sankciju sarakstā? Krimas Republikas prezidents Sergejs Aksjonovs ironiski izteicās par kārtējiem amerikāņu ierobežojumiem.

ASV pret Krieviju vērstās sankcijas Ķīnā nosauca par "hegemona pasākumiem". Pekinā atzīmēja, ka tas nav tikai Ķīnas, bet arī pasaules kopienas viedoklis. Tāpat aicināja Krieviju un Ameriku sarunāties, nevis apmainīties ar ierobežojumiem. Tomēr Krievijas Ārlietu ministrija jau ir atbildējusi Vašingtonai. "Kuras izlūkdienesta labā" ir jāstrādā, lai netiktu iekļautam ASV sankciju sarakstā? Un ko Baidens piedāvāja Putinam apspriest šovasar?

0