Eiro

"Liekas, ka tas ir ārprāts": prokuroru pārsteuidz Lembergam konfiscētās mantas apjoms

172
(atjaunots 07:43 24.02.2021)
Nekustamie īpašumi, dārgie automobiļi, milzīgās naudas summas, akcijas, vērtspapīri, dārglietas un pat kolekciju monētas... Pēc prokurora teiktā, Aivaram Lembergam konfiscētās mantas apjoms ir lielākais Latvijas vēsturē.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Prokurors Juris Juriss intervijā raidījumam "Spried ar Delfi" nespēja slēpt savu pārsteigumu par Ventspils mēram Aivaram Lembergam konfiscētās mantas apjomu, vēsta Bb.lv.

Prokurors nosauca šo konfiskātu par "lielāko Latvijas vēsturē", piebilstot, ka "liekas, ka tas ir ārprāts, cik daudz mantas ieguvis viens pašvaldības vadītājs".

Atgādinām, ka Rīgas apgabaltiesa pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas lietas izskatīšanas pasludinājusi spriedumu Ventspils mēram Aivaram Lembergam – brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un soda nauda 20 000 eiro apmērā, kā arī mantas konfiskācija. Lembergs tika apcietināts tiesas zālē.

Lembergs pameta tiesas zāli Valsts policijas konvoja pavadībā, nesdams līdzi portfeli un iepriekš sagatavotu ceļasomu, acīmredzot viņš bija gatavs šādam notikumu pavērsienam. Turklāt daļā (ja nē lielākā daļā) apsūdzību Lembergu attaisnoja.

Taču nevienā ceļasomā nevarētu ietilpt tas, kas tika konfiscēts Lembergam. Proti, visi uzņēmumi, nekustamais īpašums, nauda, dārglietas, mašīnas.

Tie ir seši nekustamie īpašumi - "Ventas", "Dzintarkalni" un "Ceļmalas" Ventspils novada Puzes pagastā, "Vēras" un "Drostaliņas" Ventspils novada Ugāles pagastā, kā arī ēka ar zemi Ojāra Vācieša ielā 31, Rīgā, pie Māras dīķa;

Divas automašīnas "Opel Tigra" un "VW Caddy", motorlaivu "Sea Doo Utopia 205", piekabe laivas transportēšanai un vēl viena piekabe.

Tāpat valsts politiķim atņems simtiem tūkstošu eiro, kas jau glabājas prokuratūras speciālajā depozītu kontā, kā arī britu mārciņas un līdzekļus no septiņu uzņēmumu kontiem.

Tiks atņemti vērtspapīri, privatizācijas sertifikāti, akcijas, pat zelta aproču pogas un kolekciju monētas.

Lemberga lieta

Aivaram Lembergam bija inkriminēta dienesta stāvokļa izmantošana personiskos nolūkos, kā arī dažādu lēmumu pieņemšana, atrodoties interešu konflikta situācijā. Tāpat viņam tika inkriminēta nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonas deklarācijā deviņus gadus pēc kārtas, nenorādot par kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās.

Kriminālprocess pret Lembergu tika izsākts 2005. gadā. Tolaik viņš figurēja krimināllietā par apsūdzību kukuļošanā un naudas atmazgāšanā. 2007. gadā Ventspils mēru aizturēja KNAB darbinieki uz Ventspils šosejas. Tomēr pēc 4 mēnešiem Lembergs tika atbrīvots no apcietinājuma un turpināja aktīvu ekonomisku un politisku darbību.

Kopš 2009. gada krimināllieta pret Lembergu tika izskatīta Rīgas apgabaltiesā, turklāt tās ietvaros tika arestēta viņa un viņa ģimenes locekļu manta. Vēlāk par Lemberga mantas glabātāju uz tiesvedību laiku tika nozīmēts Šveices advokāts Rūdolfs Meroni (kādreiz viņš strādāja ar Lembergu). Advokātu kritizēja par to, ka viņš izmanto šo statusu ietekmes iegūšanai Ventspils tranzīta kompānijās. Par Meroni darbībām attiecībā uz arestētajiem aktīviem sūdzējās arī pats Lembergs.

Pēdējo triecienu Lembergs saņēma 2019. gada decembrī no jaunajiem konservatoriem ar tieslietu ministru Jāni Bordānu priekšgalā, kad Ventspils mērs, un līdz ar viņu arī pilsētas osta nonāca ASV Finanšu ministrijas sankciju sarakstā. Jāatzīmē, ka Meroni arī pieminēts jauno konservatoru sponsoru vidū. Pēc sankciju uzlikšanas Lembergam faktiski palicis tikai Ventspils mēra amats, viņa konti bija iesaldēti.

172
Pēc temata
Lembergs pārsūdzēja ASV sankcijas, kuras pret viņu ieviesa pēc "Magņitska likuma"
Meroni neatbildēja uz valsts aicinājumu atdot arestēto Lemberga mantu
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Goda konsuli Latvijā: Lemberga advokāts, Šķēles sieva, Šlesera kompanjons
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja

9
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.

Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.

Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.

"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.

Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.

"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.

Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.

Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.

9
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

16
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

16
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ