Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina

110
(atjaunots 07:31 24.02.2021)
Latvija varētu gūt labumu pat no Covid-19 pandēmijas, ja būtu attīstījusi savu farmācijas industriju, paziņoja Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Latvija varētu būt valstu sarakstā, ar kurām Krievija noslēdz līgumus par savu Covid-19 vakcīnu ražošanu. Tomēr valsts varas ilggadējo ekonomisko politiku raksturo pilnīga vienaldzība pret konkrētām nozarēm, tai skaitā pret farmācijas nozari, paziņoja Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka daudzas valstis, kuras pašiem spēkiem nespēj izveidot vakcīnu, varētu gūt peļņu, ražojot preparātus.

"No Covid-pandēmijas varētu tomēr gūt labumu. Ar citu pieeju savai ekonomikai un farmācijas nozarei.

Visi tie, kam ir tehnoloģijas un ražošanas jaudas vakcīnu ražošanai, pašlaik ļoti labi pelna uz to rēķina. Jo nemaz ne visi tie uzņēmumi, kuri spējuši radīt vakcīnu, spēj ražot to pietiekamos daudzumos, lai apmierinātu milzīgo pieprasījumu.

Piemēram, Krievijas vakcīna "Sputnik V", kas izrādījās vienā līmenī ar amerikāņu un Eiropas konkurentiem (un daudz labāk nekā ķīniešu analogi). Efektivitāte 92% un daudz vienkāršāka uzglabāšana un pārvadāšana, salīdzinot ar amerikāņu Pfizer. Šobrīd ir parakstīti līgumi ar 10 valstīm par 1,4 miljardiem devu, tas ir pietiekami, lai vakcinētu 700 miljonus cilvēku. Turklāt pašiem krieviem pietrūkst ražošanas jaudas, un viņi meklē ārvalstu ražotājus. Gandrīz 2/3 "Sputnik V" vakcīnu tiks ražotas citās valstīs: Dienvidkorejā, Ķīnā, Indijā, Brazīlijā, Serbijā, Irānā," raksta Dombrovskis savā Facebook.

Latvijas politiķis uzskata, ka tagad vietējie farmaceitiskie uzņēmumi - Grindeks un Olainfarm - vairs nav spējīgi ražot vakcīnas.

"Taču kādreiz spēja. Pirms 15 vai 20 gadiem bija tādas ražošanas iespējas. Tagad mums nav tādu ražošanas tehnoloģiju. Irānai ir. Bet mums vairs nav. Žēl gan.

Jo pēdējo trīsdesmit gadu ekonomisko politiku raksturo praktiski pilnīga vienaldzība pret konkrētām nozarēm - izņemot, šķiet, lauksaimniecību. Lūk, rezultāts. Precīzāk, tā neesamība.

Šāda politika jau pašos pamatos ir nepareiza, un tā ir jāmaina. Tad pat pandēmijās būs savi plusi," konstatēja Dombrovskis.

110
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
Publicists: Latviju sagrābuši noziedznieki, tauta tās acīs ir nafta
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
"Vakcīnu karš": Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu salīdzinājums
Maize, foto no arhīva

Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei

8
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.

8
Tagi:
maize, Latvija, nauda
Pēc temata
Kā bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Uzskrūvēs cenas un piebeigs mazo biznesu: eksperts par "tīklu" triumfu Latvijā
Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība
Rinda pie second-hand veikala 10. aprīlī

Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu

18
(atjaunots 01:18 12.04.2021)
Laikā, kad valdība organizēja eksperimentu ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos, rīdzinieki stāvēja rindās uz apģērbu veikaliem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs norādīja, ar ko saistīta tāda tautas "neapzinība".

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Vakcinācijas biroja ieskatā eksperiments ar dzīvajām rindām vakcinācijas punktos, kas aizritēja 10. aprīlī, bijis veiksmīgs, taču galu galā no 2 tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piešķirtas masveida vakcinācijas punktiem konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā, izmantotas tikai 1034 devas.

Zeķu, bikšu, zābaku un citu apģērba priekšmetu iegāde nepārprotami bija populārāka nekā vakcīna Covid-19 profilaksei. Daudzi pievērsa uzmanību rindām, kas veidojās pie apģērbu veikaliem, bet masveida vakcinācijas punktos rindas nebija manāmas.

​Rīdziniekus tāda situācija smīdināja. Viņi sāka publicēt sociālajos tīklos attēlus no notikumu vietām, proti, no ilgoto apģērbu veikaliem.

​Vienlaikus – nekādu rindu pie centriem ar mazāk ilgoto vakcīnu Covid-19 profilaksei.

​Varasvīri reaģēja uz situāciju - iedzīvotāji jau nodēvēti par "neapzinīgiem".

Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook raksta: "Valdība un to apkalpojošie mediji līdz ar politologiem joprojām atkārto, ka tauta Latvijā esot neapzinīga un nepareiza. "Pēc apģērba gatavi stāvēt rindās, bet no vakcīnas atsakās."

Tomēr Ušakovs uzskata, ka problēma slēpjas nevis iedzīvotāju "neapzinībā" un "nepareizībā" – runa ir pat to, ka valdība pati darījusi visu iespējamo, lai cilvēki galīgi "pārstātu ticēt un uzticēties valstij".

Tomēr noslēgumā politiķis, ko Latvijā tur aizdomās specdienesti par noklausīšanās iekārtu, kas viņam uzdāvināta kā suvenīrs, mierināja: "Agri vai vēlu mēs šo vadību pārdzīvosim."

"Ne to vien esam Latvijā pārdzīvojuši," konstatēja Ušakovs.

18
Tagi:
vakcinācija, tirdzniecība, veikals, Nils Ušakovs
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga
Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

Covid-19 un kailums: modes nedēļa Madridē

0
(atjaunots 01:38 12.04.2021)
Modes nedēļā Madridē dizaineri iepazīstināja ar rudens un ziemas 2021./22. tendencēm. Spriežot pēc parādītajiem jaunumiem, sezona būs drosmīga un daudzveidīga.

Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.

Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.

Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.

0
Tagi:
mode, Spānija