Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
(atjaunots 15:43 20.02.2021)
Veselības ministrija lūdz tuvākajā laikā nezvanīt pa tālruni 8989, ja zvanītājs ir jaunāks par 70 gadiem: daudziem senioriem tā ir vienīgā pieejamā iespēja pieteikties vakcinācijai. Cik daudzus no šīs vecuma grupas izdosies vakcinēt līdz marta beigām.RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Latvijā sākas vakcinācija Covid-19 profilaksei sirmgalvjiem, taču daudzi viņu vidū, kas vēlas vakcinēties, nevar pieteikties – viņu datorzināšanas nav pietiekami plašas, lai izmantotu vietni Мanavakcina.lv, bet sazvanīt tālruni 8989 ir gandrīz neiespējami – tas vienmēr ir aizņemts. Tāpēc cilvēki krīt panikā, stāsta Neatkarīgā.
Ko darīt
Cilvēkiem vecumā no 70 gadiem Veselības ministrija iesaka pieteikties vakcinācijai internetā www.manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, ja tas nav iespējams – zvanīt savam ģimenes ārstam.
Sarunā Оānorāda, ka cilvēks vēlas vakcinēties un jānoskaidro, vai konkrētajā ģimenes ārsta praksē tas būs iespējams. Ja tā, ģimenes ārsts reģistrēs interesentu un uzaicinās ierasties, kad vakcīna būs pieejama.
©
Sputnik / Константин Михальчевский
Ja izrādījies, ka ģimenes ārsts nesniedz vakcinācijas pakalpojumu, viņš tik un tā var reģistrēt zvanītāju un nodot informāciju par pieteikumiem tālāk vakcinācijas procesa organizēšanai. Ja ģimenes ārsts to nedarīs, tad senioram ir jāzvana uz vakcinācijas reģistrācijas bezmaksas tālruni 8989 vai, ja iespējams, jāreģistrējas www.manavakcina.lv. Vietnē reģistrējušies jau 13 tūkstoši cilvēku vecumā no 70 gadiem, un viņi jau saņēmuši uzaicinājumu uz vakcināciju.
Reģistrēšanu un pēc tam arī vakcināciju šobrīd nodrošinās kopumā 504 no visām 1266 ģimenes ārstu praksēm. Diemžēl šobrīd nav pieejams saraksts, kuri ģimenes ārsti veiks vakcināciju. Tāpēc senioriem nekas cits neatliek, kā apbruņoties ar pacietību un zvanīt vai nu ģimenes ārstam un, iespējams, pēc tam pa tālruni 8989, vai arī uzreiz pa tālruni 8989. Jāpatur prātā, ka vajag noteikti paust vēlēšanos vakcinēties, jo nav plānots apzvanīt pensionārus, lai piedāvātu iespēju vakcinēties.
Telefona līnijas noslogotības dēļ Veselības ministrija lūdz turpmākajās dienās tālruni 8989 izmantot tikai iedzīvotājiem vecumā virs 70 gadiem, lai sirmgalvjiem rastos iespēja pieteikties vakcīnai.
"Piesakoties vakcinācijai, seniori, tāpat kā citi iedzīvotāji, var norādīt vēlamo teritoriju. Ņemot vērā norādīto teritoriju, tiks izvēlēts teritorijai tuvākais vakcinācijas pakalpojumu sniedzējs," pastāstīja Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas konsultante Agnese Strazda
Tas ir svarīgi gadījumos, kad seniors dzīvo tālu no sava ģimenes ārsta, piemēram, šobrīd dzīvo laukos, bet ģimenes ārsts ir Rīgā. Vakcinācijas projekta birojs kopā ar Veselības ministriju meklē labāko risinājumu, kā nodrošināt vakcināciju tiem iedzīvotājiem, tajā skaitā senioriem, kuri pašu spēkiem nevar nokļūt līdz vakcinācijas vietai.
Neadekvāts plāns vai slikts izpildījums
Pirmajā vakcinācijas plānā bija paredzēts vakcinēt pensionārus vecumā virs 70 gadiem jau februārī, bet martā – sākt vakcinēt cilvēkus vecumā no 65 gadiem. Jaunais, 8. februārī apstiprinātais plāns paredz pirmajā ceturksnī vakcinēt visus iedzīvotājus vecumā no 60 gadiem – viņu skaits valstī sasniedz gandrīz pusmiljonu – 429 351.
©
AP Photo / Scott Heppell
Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tas nav iespējams, - ņemot vērā plānotās vakcīnu piegādes, VM aplēsusi, ka līdz marta beigām būs iespējams vakcinēt apmēram 57 070 pensionārus – tikai trešo daļu senioru vecumā no 70 gadiem (viņu ir apmēram 187 tūkstoši).
Arī vakcinācijas tempi buksē. Teorētiski pirmo injekciju Covid-19 profilaksei varēja saņemt jau 27 113 cilvēki, bet līdz 18. februārim viņu skaits sasniedza vien 24 285 cilvēkus. Daļēji – tāpēc, ka izbraukuma vakcinācijas brīvdienās nenotiek. Galu galā pagājušajā svētdienā pirmo vakcīnas komponentu injicēja tikai vienam (!) cilvēkam.
Tagi:
Latviešu valoda ir apdraudēta – kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.
Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.
Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.
Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.
Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.
Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.
Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.
Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.
Sūdzība nav pirmā
Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.
Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.
Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.
Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.
Tagi:
Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.
Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.
Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.
Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.
Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.
Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.