Solovjovs

Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī

83
(atjaunots 08:39 19.02.2021)
Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs iekļāva Krievijas žurnālistu un televīzijas radījumu vadītāju Vladimiru Solovjovu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

RĪGA, 19. februāris - Sputnik. Latvija aizliegusi ieceļot savā teritorijā Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam, paziņojis Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Cēlonis acīmredzot ir Solovjova izteikumi par Navaļniju un Hitleru.

"Pamatojoties uz Imigrācijas likuma 61. panta 2.daļu, esmu pieņēmis lēmumu par Krievijas pilsoņa Vladimira Solovjova iekļaušanu Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā, nosakot liegumu ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku. Latvijai nav pieņemama nacisma glorifikācija," uzrakstīja Rinkēvičs savā Facebook.

Pirmdien, 15. februārī, Vladimirs Solovjovs ēterā paziņoja, ka opozicionārs Aleksejs Navaļnijs nav pelnījis cieņu. Pēc tam viņš pieminēja arī vācu diversantu Oto Skorcēni, kurš bija "neiedomājami drosmīgs cilvēks". "Tiesa, mūža beigas viņš sagaidīja kā Izraēlas specdienestu ziņotājs. Tomēr tas jau nenozīmē, ka viņš vairs nebija nacistu noziedznieks," norādīja Solovjovs.

Pēc tam pazīstamais žurnālists pieminēja Hitleru. Arī viņu Solovjovs raksturoja kā "drosmīgu cilvēku". "Atšķirībā no tā amatierfīrera, viņš necentās paslēpties no dienesta armijā. Karoja Pirmā pasaules kara laikā, turklāt drosmīgi. Tātad mums valstī ir jaut kādas dīvainības ar cieņas jēdzienu," piezīmēja Solovjovs.

Vēlāk, komentējot šo izteikumu RBK, Solovjovs aicināja neizraut vārdus no konteksta, apgalvojot, ka viņa izteikumi par Hitleru un Skorcēni nav saistīti ar nacisma glorifikāciju. "Es teicu, ka Hitlera personiskā drosme nav viņa rīcības attaisnošana," precizēja žurnālists.

Melnie saraksti paplašinās

"Melnie saraksti" Baltijas valstīs sāka veidoties drīz vien pēc republiku izstāšanās no PSRS. 1993. gadā nevēlamo personu sarakstā iekļuva Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis. Tiesa, tas neradīja šķēršļus politiķim apmeklēt neatkarīgo Latviju – 2010. gadā Valsts domes vicespīkeris ieradās Rīgā, lai piedalītos NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā. Vēlāk Latvijas ārlietu ministre Linda Mūrniece taisnojās, ka V.Žirinovskis varot ierasties Latvijā tikai Krievijas oficiālās delegācijas sastāvā.

2011. gadā Latvija aizliedza iebraukt valstī bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam, 2014. gada jūlijā – dziedātājiem Josifam Kobzonam, Oļegam Gazmanovam un Valērijai. Māksliniekiem pārmet atbalstu "KF agresīvajai politikai jautājumā par Krimas un Donbasa atsvešināšanu no Ukrainas".

No Baltijas valstīm izraida arī krievu žurnālistus. Piemēram, skandālu radīja "TV Centr" darbinieka Anatolija Kurlajeva deportācija no Latvijas 2018. gada janvārī. Žurnālistam vēlāk paskaidroja, ka viņš jau trīs gadus ir persona non grata dokumentālās filmas dēļ, ko republikas IeM uzskata par "drošības apdraudējumu". Pie tam Kurlajevs apmeklēja Latviju 2017. gada septembrī un bez kavēkļiem izbrauca no valsts. Viņš pārsteigts apjautājās, kā viņu iepriekš ielaiduši valstī, un policisti atbildēja, ka tolaik "pārkāpēju" vienkārši nav izdevies atrast.

Pēdējā laikā ierobežojumi skāruši arī amatpersonas no Krievijas. Pēc ASV parauga visas Baltijas valstis pieņēmušas "Magņitska" likumus. Latvija, Lietuva un Igaunija aizliegušas iebraukšanu aptuveni 50 Krievijas pilsoņiem – augstu stāvošiem ierēdņiem, tiesnešiem un deputātiem.

"Melnajā sarakstā" iekļauts arī Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs.

83
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
UNESCO apsolīja izvērtēt lēmumu par Krievijas telekanālu aizliegumu Latvijā
Latviju "attīra" no Krievijai lojāliem latviešiem: Lindermans par derusifikācijas politiku
Savējos nepametam: Marijas Butinas projektam ir lapa tīmeklī
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

20
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

20
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji

No 2022. gada Latvijā pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs

7
(atjaunots 14:35 07.05.2021)
Pabalsts par vienu bērnu palielināsies no 11,38 līdz 25 eiro; ja ģimenē ir trīs bērni, ik mēnesi tā saņems 225 eiro, patlaban pabalsts par trešo bērnu ir 34,14 eiro, par otro – 22,76 eiro.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

7
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Lūdz izmaksāt 500 eiro pabalstu arī studentiem
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu