Minerālo mēslojumu pārkraušanas termināls

Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara

128
(atjaunots 12:18 18.02.2021)
Rīgas ostas valdes loceklis Kaspars Ozoliņš padalījās ar savām domām par to, kā jāstrādā Latvijas tranzīta sektoram, lai turpinātu pelnīt.

RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Situācija ar kravu tranzītu Latvijā pasliktinājās, un tas nav vien pandēmijas rezultāts. Ja Latvija joprojām vēlas saglabāt šī "pīrāga daļu", jāizveido kontakti ar potenciālajiem partneriem, jāstāsta par šī tranzīta koridora priekšrocībām. Turklāt ar to jānodarbojas nevis atsevišķi, bet kopīgi – gan stividoriem, gan Satiksmes ministrijai, gan Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, gan prezidentam, paziņoja Rīgas Brīvostas flotes valdes loceklis un vadītājs Kaspars Ozoliņš intervijā Dienai.

Situācija tranzīta kravu pārvadājumos ir pasliktinājusies vēl pirms koronavīrusa pandēmijas, sacīja Ozoliņš. Pēc Ozoliņa vārdiem, transporta nozares daļa savulaik sastādīja 19% no IKP, bet patlaban vairs tā nav, un Latvija ir zaudējusi "vienu lielu daļu no pīrāga".

Viņš norādīja, ka Latvija tradicionāli bijusi Baltijas līdere pārkrauto kravu apjomu ziņā, bet esošie rādītāji liecina, ka situācija ir sarežģīta un ir nepieciešamas pārmaiņas.

Iekšzemes pārvadājumi

Ostas pārstāvis noradīja, ka pērn tika atzīmēts iekšzemes kravu pārvadājumu pieaugums par 18%, taču absolūtajos skaitļos tas nav īpaši daudz, un pagaidām priekam nav pamata. Ozoliņš uzskata, ka vēl ir pie kā strādāt – piemēram, varētu ieviest atsevišķu regulējumu šādiem pārvadājumiem, tas attiecas gan uz tarifiem, gan operāciju aspektiem. Kā pozitīvu viņš atzīmēja faktu, ka lauksaimnieku apvienība iegādājas savu terminālu ostā. Ar laiku būs iespēja novērtēt, vai tas ir efektīvi, lai nodrošinātu efektīvāku un kontrolētāku produkcijas transportēšanu, pārkraušanu un pārdošanu.

Ozoliņš konstatēja, ka ostās pieaug lauksaimniecības un meža kravu transportēšanas tendences. Pēc viņa domām, šīs produkcijas iekšējie pārvadājumi varētu palīdzēt Latvijas dzelzceļam daļēji kompensēt zaudējumus, kas radušies starptautisko kravu tranzīta apjomu samazināšanas rezultātā.

Nepārtraukti jāatgādina par sevi

Ozoliņš uzskata, ka Latvijai ir nepārtraukti jāattīstās starptautiskajā arēnā, jāpaziņo par sevi, lai tās tranzīta koridors tiktu izmantots. Kravu esamība ir ne tikai atsevišķu ostu vai LDz jautājums, tas ir visas valsts stratēģiskā redzējuma un rīcības jautājums, viņš uzsvēra.

Kravu vagona izkraušana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Ostas pārstāvis ir pārliecināts – lai gūtu panākumus, visiem transporta un tranzīta jomā iesaistītajiem uzņēmumiem un valsts iestādēm darbības būtu jāveic savstarpējā sinerģijā. Nepārtraukti jāizplata informācija par to, kāda Latvijā ir infrastruktūra, kādas ir tās priekšrocības, kādas ir iespējas. Tāpat sistemātiski jāveido sinerģija ar partnervalstīm, neatkarīgi no tā, vai tā ir Krievija vai Zviedrija, vai kāda no Āzijas vai Dienvidamerikas valstīm. Kādam par to jārūpējas, un tas nav kāda atsevišķa uzņēmuma uzdevums, atkārtoja Ozoliņš. Kā piemēru viņš minēja bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa un bijušā premjerministra Māra Kučinska vizītes Ķīnā, lai attīstītu ekonomisko sadarbību starp valstīm.

Tāpat viņš pastāstīja par to, kā sadarbojoties ar dažādām valstīm, jāņem vērā dažas nianses. Piemēram, Āzijas valstīs sadarbības un projektu apspriešana starp uzņēmumiem parasti sākas tikai pēc tam, kad notika augstāko amatpersonu sarunas. Tāpēc ir svarīgi, lai nozare strādātu sasaistē ar Latvijas valsts sektoru un Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju. Tām ir aktīvi jāiesaistās dialoga veidošanā ar dažādām valstīm – tās ir darīts vēsturiski un tā jādara arī tagad, pārliecināts Ozoliņš.

"Ja kāds domā, ka mūs – un te es domāju Latviju kopumā, nevis LDz vai kādu konkrētu ostu, – pasaulē ļoti labi pazīst un visu laiku patur prātā kā potenciālo starptautiskās sadarbības partneri, tad mēs smagi maldāmies," teica Ozoliņš.

Viņš atzīmēja, ka pat tik liela un ekonomiski attīstīta valsts kā Vācija pastāvīgi sevi reklamē.

"Esmu savulaik runājis ar Vācijas lielāko ostu vadītājiem, un viņi ir teikuši, ka viņu darbs līdz pandēmijai lielā mērā sastāvēja no komandējumiem, jo, lai arī var šķist, ka Vācija ir pasaulē labi pazīstama valsts, arī Vācijas ostām un nozares uzņēmumiem visu laiku jāatgādina par sevi un to, ko var piedāvāt sadarbības partneriem," atzīmēja Ozoliņš.

Tieši tāpat arī Latvijai pasaulē visu laiku jāatgādina, ka pie mums ir labākie, potenciāli iespējamie sadarbības partneri. Šis viss, protams, ir pie nosacījuma, ja Latvija joprojām vēlas arī nopelnīt ar transporta nozari, paudis Ozoliņš.

Sadarbība nepārtraukti jāattīsta. Tas nav kā restorānā, kur apkalpo pie galdiņa pēc tam, kad esam izteikuši savu vēlmi. Latvijai jābūt aktīvai, tas attiecas arī uz pareizu informācijas sniegšanu medijos par tranzīta nozari un šajā sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, teica Ozoliņš.

Negatīva informācija medijos var atbaidīt potenciālos partnerus

Ostas pārstāvis paskaidroja, ka ārvalstu partneri, tostarp no Ķīnas, par kuras lielapjoma kravām allaž interesējas Latvija, seko līdzi informācijai mūsu medijos. Ozoliņš norādīja, ka jo vairāk mūsu mediji stāsta par konkrēto, ārvalstu sadarbības partnerus interesējošo tēmu, jo labāk.

Turklāt negatīva informācija presē par uzņēmumiem vai to vadītājiem var traucēt sadarbības veidošanai – negatīvs var novirzīt potenciālos partnerus pie tiešajiem konkurentiem, paziņoja Ozoliņš.

"Jo vairāk mēs te, Latvijā, savstarpēji nodarbojamies ar kritizēšanu, jo vairāk šai kritikai tiek pievērsta uzmanība citur pasaulē, var rasties tāds iespaids, ka mēs paši ar savām lietām netiekam galā, un partnervalstis var izdarīt secinājumus, ka ar Latviju sadarboties ir riskanti, un neviens taču negrib riskēt ar savām kravām un reputāciju," skaidroja Ozoliņš.

Tāpat ostas pārstāvis atzīmēja biežu vadītāju nomaiņu LDz. Katram jaunam vadītājam nepieciešams laiks ''aklimatizācijai'' jaunajā amatā un ir jāpaveic primārās tehnoloģiski organizatoriskās lietas.

"Pēdējos gados LDz un ne tikai šajā kompānijā kadru mainība bijusi visai strauja, bet ir jāsaprot, ka noturīgas ilgtermiņa starptautiskas sadarbības veidošanai tas par labu nenāk," uzsvēra Ozoliņš.

Ozoliņš uzskata, ka tieši Latvija Dzelzceļam būtu jābūt tam, kurš varētu koordinēt sadarbību transporta un tranzīta nozares sadarbību Latvijā, it īpaši ja runa ir par liela apjoma kravām. Tieši LDz varētu veidot sadarbību ar lielajiem klientiem un tad pieņemt patstāvīgu lēmumu, uz kuru ostu varētu novirzīt šīs kravas — atbilstoši biznesa piedāvājuma loģikai un loģikai, kas ir atspoguļota Latvijas transporta nozares attīstības stratēģijās.

"Ja Latvija vēlas sadarboties ar kādu no lielajām Āzijas valstīm, tad jāsaprot, ka tur domāšana ir vērsta pilnīgi citos mērogos nekā mūsu valstī un ka Latvija ir ļoti mazs punktiņš uz vispārējās kartes. Tādēļ ir ļoti svarīgi, pirmkārt, lai mūsu valsts vispār būtu starptautiski pazīstama, otrkārt, lai mūsu valsts reputācija būtu pozitīva, treškārt, mums jāapzinās, ka moderno tehnoloģiju laikmetā valsts vizītkarte ir arī tā informācija, ko par šo valsti var atrast internetā," paudis Ozoliņš.

128
Tagi:
tranzīts, Rīgas brīvosta, Rīga
Pēc temata
Ekonomists pastāstīja, kā Baltijas valstis centīsies kompensēt katastrofu tranzītā
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

3
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

3
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Televizors un tālvadības pulti, foto no arhīva

"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā

24
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.

Stratēģisks uzdevums

Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".

Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".

Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.

Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.

Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.

Mihails Joffe
© Sputnik / Александр Натрускин

Tagad ir vakuums

Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.

Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.

NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.

Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.

24
Tagi:
NEPLP, krievu valoda, televīzijas kanāli
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā
Latvijā aizliegta vēl 16 Krievijas telekanālu retranslācija