Latvijas pasta nodaļa

Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja

114
(atjaunots 16:09 17.02.2021)
Trīskārtēja aizkavēšanās ar sūtījumu piegādēm no Anglijas (vismaz trīs nedēļas agrākās vienas vietā) sagādājuši nepatīkamu pārsteigumu viesstrādniekiem no Latvijas, kuri sūta dāvanas tuviniekiem, tomēr īstu sašutumu rada prasība samaksāt vērā ņemamus nodokļus.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Kopš šī gada 1. janvāra Lielbritānija pievienojusies "trešo valstu" sarakstam, no kurām nākušie pasta sūtījumi, pat ja tās ir dāvanas draugiem un radiem, ne komerckravas, ir apliekami ar nodokļiem. Atbilstoši vērtējuma summai tas var būt ne tikai pievienotās vērtības nodoklis, bet arī muitas nodeva.

Gudri sūtītāji cenšas atbrīvot adresātus no raizēm un novērtē sūtījumu par summu līdz 45 eiro, kam vajadzētu nonākt pie mērķa bez kavēšanās. Bet te – nekā nebija.

"Sveiki tautieši. Vēlos padalīties nepatīkamā atgadījumā, lai citiem tā negadītos. Sūtīju pavisam mazu paciņu uz Latviju caur pastu. Zem 1kg, £25 vērtībā. Zinu, ka Latvijā ir jauni, tizli noteikumi, ka jāmaksā muitas nodoklis, ja paciņas vērtība pārsniedz €45.

Pēc 3 nedēļām paciņa ir ieradusies. Pastā manai tantei pieprasīja maksāt €72. Viņa šokā. Par ko? Jo paciņas vērtība esot £50. Nemūžā es pastā teicu, ka tāda ir paciņas vērtība. Labi, ka viņa nepadevās un nesamaksāja, bet turpināja cīnīties. Teicu, lai viņi taisa paciņu vaļā un katrai precei varu pierādīt summu...
Beigu beigās izrādās, ka man sūtot no Anglijas, pastā darbiniece uz paciņas ir uzrakstījusi £50, jo paciņas vērtībai esot pieskaitīts klāt sūtījuma cena. Esmu izmeklējusi internetu, bet nekur neredzu, ka kaut kur tas tiktu minēts. Un tā cena vēl tika noapaļota uz augšu pa kādiem £2-£3. Tante cīnījās līdz galam, pasts pārēķināja un viņa beigās samaksāja €17. Cerams, ka kādam šī informācija būs noderējusi," Marta Laura Ronberga pastāstīja grupā Latvieši UK Facebook.

Spriežot pēc piemēra ar 17 eiro, pēc nomaksātās vērtības 50 mārciņu apmērā (57 eiro, pārsniedz beznodevas limitu), no vecmāmiņas Latvijas pasts iekasējis ne tikai PVN, bet arī muitas nodevu.

Kārtība, kas tiek attiecināta uz starptautiskajiem sūtījumiem no trešajām valstīm, sagādājusi nepatīkamu pārsteigumu daudziem, tāpat kā nopietnās aizkavēšanās ar sūtījumu piegādi.

Uzņēmuma "A & A Logistic" projektu vadītājs Dmitrijs Trunovs komentēja incidentu: "Šajā situācijā mēs iesakām ļoti rūpīgi plānot paku sūtīšanu. Vērtības limits 22-45 eiro ir ļoti zems, jo pasta pakalpojumu cena var pati par sevi sasniegt šo summu. Tādā gadījumā sūtītājs un saņēmējs noteikti "dabū maksāt". Nepatīkamu pārsteigumu var sagādāt arī muitas deklarācija: ja pie sūtījuma vērtības līdz 150 eiro tiek aizpildīta vienkāršota forma Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS VID), pārsniedzot šo slieksni, deklarācija jau vajadzīga pilnā formā, bet to iesācējs diezin vai varēs aizpildīt patstāvīgi. Tātad būs vajadzīgi arī muitas brokera pakalpojumi."

"A & A Logistic" prognozēja, ka muitas procedūras sūtījumiem būs iespējams automatizēt, tad to cenu var samazināt līdz 10-12 eiro. Kurjeru dienests "PKS Serviss" novērtē sava brokera pakalpojumus 17 eiro vērtībā. Speciālisti uzskata, ka Latvijas Pasta vietnē deklarētā cena par sūtījumu muitas noformēšanu no trešajām valstīm 3,50 eiro apmērā noturēsies neilgi un tāpat pieaugs. "Parasti tas maksā 20 eiro," paziņoja eksperts.
Taču vai varēs samazināt sūtījuma vērtību, lai iekļautos ar muitas nodevu neapliekamajā summā?

"Patlaban pasts šķiro sūtījumus ar rokām, atlasa komerciālos sūtījumus par summu virs 22 eiro un nekomerciālos – virs 45 eiro. Pēc tam muita pārbauda atsevišķus sūtījumus, skenējot tos vai uzaicinot kinologu ar suni. Lielākā daļa sūtījumu iet saņēmējiem, jo pastam vienkārši trūkst resursu to totālai pārbaudei, bet automatizācijas arī nav, - paskaidroja Dmitrijs Trunovs. – Pēc pieredzes varu teikt, ka komerciālajiem sūtījumiem ASV un Kanāda sniedza precīzas cenas, Āzijas valstis tās samazināja, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Tagad Eiropas Savienība apņēmusies galīgi likvidēt šo nišu, jo aprēķināts, ka beznodevu interneta tirdzniecības rezultātā budžets nesaņem 7 miljardus eiro."

Tātad skrūves ar interneta tirdzniecību un personīgām dāvanām pa pastu tiks vienīgi pievilktas ciešāk. Arī grupas "Latvieši UK" lasītājiem šajā ziņā ilūziju nav.
"Sen zināms, ka Latvija noplēsīs arī ādu no acīm, ja tas būs viņiem izdevīgi," ir pārliecināta Irina Ločmele.

"Jebkurā gadījumā 17 € liekas par daudz priekš sūtījuma £25 vērtībā," uzskata Juris Kokorevičs.

"Es māsai bikses un ziemas jaku sūtīju, visas cenas un uzlīmes noņēmu nost, pastā pateicu, ka lietotas drēbes sūtu ģimenei, zem £20, man taču nav obligāti jāstāsta, cik maksā un kas par kvalitāti. Māsa saņēma divu nedēļu laikā paku, un neko nevajadzēja Latvijā maksāt klāt," ieteica Marika Majore.

"Nekad neesmu dzirdējusi par to, ka saņēmējam būtu jāmaksā! Un kas tie par likumiem, ja arī paciņas vērtība būtu 50, un saņēmējam jāpārmaksā 72. Krāpšana uz pilnu klapi," bija sašutusi Solvita Lee.

"Tāds likums – virs 45 eiro, kas iekš paciņas, jāmaksā. Taču padomā, no kā deputāti saņems algas?" viņai attrauca Izolde Senkevica.

Patiešām, sākotnēji pieprasītā maksa 72 eiro apmērā, domājams, radusies tāpēc, ka Latvijas Pasta muitas brokeris pēc saviem ieskatiem pārvērtējis sūtījuma saturu. Tātad Martas Lauras Ronbergas sūtījums tika izraudzīts rūpīgākai pārbaudei. Emigrantu sabiedrības ierosinājums samazināt sūtījumu vērtību tuviniekiem vairs nav aktuāls. Domājams, vajadzētu uzklausīt viena komentētāja padomu – sūtīt tuviniekiem naudu, lai viņi paši nopērk sev dāvanu. Nekā personīga, tikai bizness.

114
Tagi:
Latvijas Pasts, Lielbritānija
Pēc temata
"Steidzami jāieved vergi!": "Latvijas pasta" darba piedāvājums rada sašutumu
Latvijas Pasts saņēmis sodu par paaugstinātu sūtījumu tarifu
Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

4
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

4
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Televizors un tālvadības pulti, foto no arhīva

"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā

25
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.

Stratēģisks uzdevums

Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".

Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".

Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.

Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.

Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.

Mihails Joffe
© Sputnik / Александр Натрускин

Tagad ir vakuums

Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.

Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.

NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.

Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.

25
Tagi:
NEPLP, krievu valoda, televīzijas kanāli
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā
Latvijā aizliegta vēl 16 Krievijas telekanālu retranslācija

Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī

0
(atjaunots 11:31 27.02.2021)
Piemineklis padomju karavīriem – Jēkabpils atbrīvotājiem no nacistiskajiem okupantiem sagrauts 23. februāra naktī.

Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā. Vietējie iedzīvotāji pieļāva, ka lielgabals norauts no postamenta ar smago tehniku un izvilkts cauri parkam, pa ceļam laužot kokus.

Videonovērošanas kameras ierakstā redzams traktors, no kura kausa vīd lielgabals. Kas apgānījis padomju karavīru memoriālu? Kā ziņu uztvēra nacionālisti? Vai kāds spēs apturēt vandāļus Latvijā? Par to – Sputnik video.

0