Uzņēmumu Moderna, Pfizer un AstraZeneca vakcīnas pret Covid-19, foto no arhīva

"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju

59
(atjaunots 16:09 16.02.2021)
Latvijas augstāko amatpersonu vakcinācija radījusi asu neapmierinātības vilni – sociālo tīklu lasītāji kritizē ne tikai izraudzīto VIP personu sarakstu, bet arī vispārējos vakcinācijas tempus.

RĪGA, 16. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 11. februārī Latvijā sākās augstu stāvošu ierēdņu vakcinācija Covid-19 profilaksei. Vakcīnas saņem amatpersonas, kuru pienākumi saistīti ar nepārtrauktu nacionālo drošību un valsts pamata funkcijām.

Nelielais ierēdņu loks, kam patlaban dāvāta iespēja saņemt vakcīnu ārpus kārtas, novērtēts ļoti stingri, saskaņā ar viņu atbildību un lomu valsts procesu pārvaldē.

Tomēr LTV pārraides De facto žurnālisti iepriekš noskaidroja, ka lēmumu par to, kad un kā svarīgās amatpersonas iekļaut Covid-19 vakcīnas prioritārajā sarakstā, valdība pieņēmusi aiz slēgtām durvīm. Informāciju pat to neizdevās atrast Ministru kabineta sēžu un starpresoru darba grupas protokolos.

Ziņa radīja sašutumu sociālajos tīklos.

"Manuprāt, atslēgas cilvēki - Prezidents, Premjers, ministri, Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās drošības komisijas vadītājs, vēl kādi daži cilvēki - bija jāvakcinē, bet ne jau atvērt slūžas visiem ierēdņiem. Pārdevēja veikalā strādā ar cilvēkiem ikdienā. Ierēdņi var strādāt mājās," viedokli Twitter tīklā pauda aktīvists Dmitrijs Golubevs.

​"Ļoti sirsnīgi pievienojos tiem, kas raksta, ka šobrīd ikviens Rimi vai Maxima darbinieks vakcīnai ir daudz prioritārāks par jebkuru ministrijas ierēdni," atzīmēja Zane Radzobe.

​​Viņu atbalstīja Rīgas domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratininka ("Attīstībai/Par!").

"Nu labi. Prezidenti un ministri. Bet ierēdņi! Nu nav viņi ne ar ko būtiskāki valstij par bērnu dārzu vai veikalu darbiniekiem," viņa bija sašutusi.

​"Pirmo reizi, kopš dzīvojam pandēmijā, es varu teikt, ka mana uzticība valdībai ir ļoti tuva nullei. Nav jomas, kurā šī valdība nebūtu pievīlusi. Sākot ar Reiru, kurš uz pārcēlāja nolēma mainīt zirgus (jeb reforma krīzes laikā), turpinot ar sūdklājību, beidzot ar vakcīnu fuckup," dusmojās Dace Ševčenko.

​Polittehnologs un publicists Jurģis Liepnieks pat zaudējis nenogurstošā kritiķa kvēli.

"Pilnīgi nesaprotu, ko lai es tagad tviterī daru. Agrāk mana lieta bija kritizēt un lamāt valdību. Tagad to dara tie, kas agrāk kritiķus lamāja par lembergistiem, saskaņiešiem, kremli utt. Hmm, it kā būtu jāsāk aizstāvēt, lai nekļūtu par mainstreem, bet arī roka neceļas..." sarkastiski teica Liepnieks.

​Ierēdņu prioritārās vakcinācijas saraksts aizkaitinājis pat Nacionālās apvienības pārstāvji Jāni Iesalnieku, kurš apsolīja lasītājiem, ka savu vakcīnu gaidīs rindas kārtībā.

Ja kāds izdomās mani kā Saeimas deputātu ievietot kādā VIP vakcinējamo sarakstā, es atteikšos. Ne tāpēc, ka neticētu vakcīnām, bet gan tāpēc, ka esmu reģistrējies http://manavakcina.lv un sagaidīšu savu kārtu kā visi citi iedzīvotāji. Privilēģiju radīšana politiķiem ir neētiska," konstatēja Iesalnieks.

​"Vienīgais, kā šo šļuru izstrēbt, ir rīt atteikties no prioritāriem sarakstiem un vakcinēt pēc vecuma grupām. Vakcinēt nepārtraukti un visur: aptiekā, laboratorijā, zobārstniecībā, doktorātā, lai neveidojas krājumi. Ja nevar, šī valdība riskē ieiet vēsturē kā CPC," raksta žurnāliste Sanita Emberga. Savu noslēpumaino abreviatūru viņa izskaidroja pati – "Cūkas pret cilvēkiem".

​""Cūkas pret cilvēkiem".1.Nenopērk visas pieejamās vakcīnas. 2. Nopirktās izdala sev un blatñikiem.3. Cūkām atbalstu dod bez jautājumiem, dīkstāvei birokratizē, bērniem nedod, jo nodzers. Ps Un jau 2 mēnešus nevar atvērt skolu/samazināt saslimstību," piezīmēja Emberga.

​Šķiet, lasām humoresku, nevis ziņas. Daniela Pavļuta un Krišjāņa Kariņa lēna politiskā pašnāvība visu acu priekšā. Ja tas reāli nenotiktu, nekad neticētu, ka ko tādu ir iespējams izpildīt. Apbrīnojami," uzskata Jānis Polis, komentējot ziņu par to, ka svētdien vakcīnas Covid-19 profilaksei Latvijā saņēmuši vien 20 cilvēki.

​Šķiet, stāvokli nav glābusi arī veselības  ministra Daniela Pavļuta ātrā reakcija – viņš ierosināja svītrot no prioritārās grupas svarīgās amatpersonas un pieņemt lēmumu ar balsojumu. Ziņa radīja jaunu sašutumu.

"Šajos laikos svarīgi nezaudēt humora izjūtu - kad paši pompozi sapotējušies, tad var kāpt baltā zirgā un nākt klajā ar tekstiem, ka sevišķi svarīgajiem tomēr būs jāgaida sava rinda. Valstij šajā krīzē joprojām nav plāna!" raksta Dzintars Hmieļevskis.

​Komentētājs ar lietotājvārdu GGG aprakstīja situāciju ar vakcinēšanu ar īsas anekdotes palīdzību.

 

59
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, valdība, vakcinācija
Pēc temata
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Uzmanību, krāpnieki: nezināmas personas sūta vēstules ar aicinājumu vakcinēties
Kļuva zināms, kad tiks likvidēts vakcinācijas birojs
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

9
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

9
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Finanšu aprēķini

CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem

5
(atjaunots 16:12 02.03.2021)
Speciālisti norāda, ka arī šajā aspektā neiztika bez koronavīrusa epidēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmes.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1143 eiro. Tiek atzīmēts, ka šis rādītājs ir par 6,2 procentiem jeb 66 eiro augstāks, nekā 2019. gadā, raksta Press.lv.

2020. gadā vidējā alga pēc nodokļu atskaitīšanas bija 841 eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums bija 5,9%.

Speciālisti norāda, ka koronavīrusa pandēmija veikusi savas korekcijas arī šajā dzīves aspektā. Piemēram, epidēmijas laikā pilnas slodzes darba ņēmēju skaits samazinājās par 3,9% jeb 29 300 cilvēku. Radītāju pieaugumu ietekmēja arī algu fonda izaugsme, tas bija vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tomēr ir arī zaudējumu nesošas nozares, kurās bija novērots visvērienīgākais štata samazinājums, piemēram, transporta un viesnīcu, kā arī izklaides un sabiedriskās ēdināšanas nozare.

2020. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas sektorā - 2161 eiro (+3,8% gadā), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1866 euro (+7,8%), enerģētikā - 1413 eiro (+3,4%), valsts pārvaldē - 1371 euro (4,6 procenti), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1353 euro (+11,1 euro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1289 eiro (+9,7 euro), veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1211 eiro (+9,7 euro).

Zemākā vidējā darba alga bija tūristu un sabiedriskās ēdināšanas jomā – 726 eiro (-5,3% gadā).

Latvijas reģionu vidū mēneša vidējā bruto alga 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visvairāk pieaugusi Rīgas reģionā (+7,8%), Zemgalē (5,3%) un Latgalē (5,5 procenti).

Rīgā vidējā bruto alga pērn joprojām bija visaugstākā - 1276 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē - viszemākā, šeit tā bija 793 eiro jeb 62% no vidējās darba algas Rīgā.

5
Tagi:
alga, CSP
Pēc temata
Ne šis, ne tas: minimālā alga ir pacelta, tomēr joprojām ir šausmīgi maza
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju
Minimālās algas Eiropas Savienībā: kurā vietā ierindojas Latvija