Moderna

Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus pret politiķiem

66
(atjaunots 17:29 15.02.2021)
Valsts augstāko amatpersonu demonstratīva vakcinācija aizkaitinājusi sabiedrību – vakcinētie politiķi ir pārāk jauni vai nav pelnījuši vakcīnu ārpus kārtas.

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā Latvijas politiķi publiski vakcinējās Covid-19 profilaksei. Sabiedrības reakcija izrādījusies pavēsa.

Sākotnēji valdība nebija iekļauta prioritāro grupu sarakstā, taču aptaujas un sabiedriskās diskusijas parādīja, ka daudzveidīgas pandēmijai un tās apkarošanai veltītas dezinformācijas fonā iedzīvotājiem būtu svarīgi redzēt, kā vakcinējas premjerministrs, prezidents un ministri.

Pirmo AstraZeneca vakcīnas dozu saņēmuši prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, veselības ministrs Daniels Pavļuts, labklājības ministre Ramona Petraviča, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, finanšu ministrs Jānis Reirs, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tāpat vakcinēti tika arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols.

Tomēr politiķu masveida vakcinācija nav dāvājusi vēlamo efektu.

Vispirms Stradiņa slimnīcai, kurā notika vakcinācija, nācās pārliecināt, ka Kariņš patiešām saņēmis vakcīnu.

"Pirmais attēls, kura autors ir nezināms, kādam licis uzdot jautājumu -  vai šļircei ir noņemts vāciņš. Profesionāļa Gata Rozenfelda veiktajos foto ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu, skaidri redzams, ka ar šļirci viss ir kārtībā!" stāsta slimnīca Facebook.

Jaunās konservatīvās partijas parlamentārās frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmanis paziņoja, ka Kariņam nāktos paskaidrot, kādi kritēriji ņemti vērā, izvēloties vakcinējamās valsts amatpersonas, raksta Press.lv.

Viņš atgādināja, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atteikusies vakcinēties pirms pedagogiem. Līdzīgu lēmumu pieņēmuši ari citi ministri, pie tam vakcīnu saņēmis 29 gadus vecais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Pēc politiķa domām, 29 gadus vecā ministra vakcinācija met ēnu uz valdību un to var izmantot, lai kopumā radītu negatīvu iespaidu par Ministru kabineta vadītāju, kā arī atgādināja, ka svarīgos posteņos valsts pārvaldē ir virkne senioru, kam vakcīna vairāk vajadzīga nekā jauniešiem.

Arī politologs Jurģis Liepnieks negatīvi novērtēja jauno ierēdņu ārpuskārtas vakcināciju. Viņu aizkaitināja 36 gadus vecais Rihards Kols.

"Ohoho šitais celtniecības miljonāra dēliņš piedodiet, skaitās kas - nozīmīga valsts amatpersona bez kuras apstāsies valsts normāla funkcionēšana? Nopietni?" viņš taujāja savā lapā Twitter.

​Neapmierinātību radīja labklājības ministres Ramonas Petravičas vakcinācija, kam daudzi pārmet infekcijas uzliesmojumus sociālās aprūpes centros Latvijā.

"Attēlā - valsts drošībai svarīga persona," ironiski raksta žurnāliste Sanita Jemberga.

​Latvijas universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka politiķu un līderu ārpuskārtas vakcinācija Covid-19 profilaksei ir saprotama, taču tai izraudzīts nepiemērots laiks, stāsta Press.lv.

Viņš norāda, ka politiķi ir riska grupā. Skaidra ir valsts prezidenta, premjerministra, ārlietu ministra un veselības ministra vakcinācija, jo viņi intensīvi tiekas ar citiem cilvēkiem. Valdības locekļu vakcinācija ļaus arī plašāk uzaicināt dažādu organizāciju pārstāvjus piedalīties MK sēdēs.

Tomēr daži ministri ir atteikušies no vakcinācijas, un viņu lēmums atkal parādījis plaisu valdībā, kam šobrīd vajadzētu strādāt saliedēti, uzskata eksperts.

66
Tagi:
vakcīna, politika
Pēc temata
Izraēlai ir prāts un iniciatīva, bet Latvijai? Dombrovskis salīdzina vakcinācijas tempus
Būs jārunā krieviski: vakcinācijas kampaņai Latvijā jāaptver visa sabiedrība
Pieraksts rindā, privātas klīnikas, izbraukuma brigādes: jauns vakcinācijas plāns
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

7
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

7
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Finanšu aprēķini

CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem

4
(atjaunots 16:12 02.03.2021)
Speciālisti norāda, ka arī šajā aspektā neiztika bez koronavīrusa epidēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmes.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1143 eiro. Tiek atzīmēts, ka šis rādītājs ir par 6,2 procentiem jeb 66 eiro augstāks, nekā 2019. gadā, raksta Press.lv.

2020. gadā vidējā alga pēc nodokļu atskaitīšanas bija 841 eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums bija 5,9%.

Speciālisti norāda, ka koronavīrusa pandēmija veikusi savas korekcijas arī šajā dzīves aspektā. Piemēram, epidēmijas laikā pilnas slodzes darba ņēmēju skaits samazinājās par 3,9% jeb 29 300 cilvēku. Radītāju pieaugumu ietekmēja arī algu fonda izaugsme, tas bija vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tomēr ir arī zaudējumu nesošas nozares, kurās bija novērots visvērienīgākais štata samazinājums, piemēram, transporta un viesnīcu, kā arī izklaides un sabiedriskās ēdināšanas nozare.

2020. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas sektorā - 2161 eiro (+3,8% gadā), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1866 euro (+7,8%), enerģētikā - 1413 eiro (+3,4%), valsts pārvaldē - 1371 euro (4,6 procenti), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1353 euro (+11,1 euro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1289 eiro (+9,7 euro), veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1211 eiro (+9,7 euro).

Zemākā vidējā darba alga bija tūristu un sabiedriskās ēdināšanas jomā – 726 eiro (-5,3% gadā).

Latvijas reģionu vidū mēneša vidējā bruto alga 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visvairāk pieaugusi Rīgas reģionā (+7,8%), Zemgalē (5,3%) un Latgalē (5,5 procenti).

Rīgā vidējā bruto alga pērn joprojām bija visaugstākā - 1276 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē - viszemākā, šeit tā bija 793 eiro jeb 62% no vidējās darba algas Rīgā.

4
Tagi:
alga, CSP
Pēc temata
Ne šis, ne tas: minimālā alga ir pacelta, tomēr joprojām ir šausmīgi maza
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju
Minimālās algas Eiropas Savienībā: kurā vietā ierindojas Latvija