RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Aizvadītajās dienās lielākā daļa Covid-19 jauno gadījumu konstatēti lielākajās pilsētās – par to liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Patlaban 14 dienu kumulatīvā saslimstība Latvijā sasniedz 554,3 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, pie tam 38 pašvaldībās rādītājs ir augstāks, piecpadsmit pašvaldībās to vidū – pārsniegts par 50%.
Pēdējo divu nedēļu laikā lielākais infekcijas gadījumu skaita rādītājs ir Rīgā - 3560, Daugavpilī - 588, Jūrmalā - 386, Jelgavā - 383, Liepājā - 265, Rēzeknē - 224, Olaines novadā - 206, bet Ādažu novadā - 192 iedzīvotāji.
No piektdien fiksētajiem 773 Covid-19 gadījumiem 32% reģistrēti Rīgā.
Jāpiebilst, ka laikā kopš janvāra beigām situācija ir mainījusies – toreiz lielākais kumulatīvais 14 dienu rādītājs reģistrēts trijos maz apdzīvotos novados un bija saistīts ar slimības uzliesmojumiem psihoneiroloģiskajā slimnīcā un sociālās aprūpes centros. Pagājušajā nedēļā Latvijā sākās pansionātu darbinieku un iemītnieku vakcinācija.
Saskaņā ar SPKC datiem, 13. februārī valstī reģistrēti 424 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi. Apstiprinošo analīžu rezultātu daļa sasniegusi 7,6%. 8 cilvēki miruši.
Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 76 706, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits - 1451 jeb 1,9% no reģistrētajiem inficētajiem.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.
Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.
Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.
Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.
Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.
EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.
"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.
Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.
RĪGA, 6. marts — Sputnik. Pagaidām Latvija diemžēl nekādi nevar palepoties ar vakcinācijas rezultātiem un teicami organizētu procesu. Regulāru kritikas devu par efektīva darba trūkumu saņem gan Vakcinācijas birojs, gan platforma Manavakcina.lv.
Tomēr laba ziņa nākusi no citas puses – Manavakcina.lv speciālisti atbildēja uz jautājumu par vakcīnas un alkohola apvienošanu – izrādās, tas daudziem ir aktuāls. Tvīts sacēla kājās sociālos tīklus un radīja sarkastisku smīnu un strīdu vētru.
"Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru! " viņi paziņoja savā lapā Twitter.
Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru!
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) March 3, 2021
Tāds drosmīgs paziņojums samulsināja pat mediķus.
"Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas. Diezgan "drosmīgs" tvīts, lai neteiktu citādāk," precizēja pazīstamais reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.
Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas.
— Roberts Fūrmanis (@dr_furmanis) March 3, 2021
Diezgan “drosmīgs” twīts, lai neteiktu citādāk. https://t.co/aX84P8OVt1
Citi lasītāji uztvēra ziņu ar ļaunu sarkasmu.
"Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu?" taujāja lasītājs ar lietotājvārdu Latvietis Vidējais.
Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu? https://t.co/gw4smzcfq5
— Latvietis Vidējais (@Videjais_LV) March 3, 2021
"Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji," pasmīnēja Eva Estere.
Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji 😆https://t.co/kVaOQEyaXj
— Eva Estere (@EvaMcN) March 3, 2021
"Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt," konstatēja Jānis Bērziņš.
Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt. https://t.co/zHjGwftzY7
— Jānis Bērziņš (@eiduss) March 3, 2021
"Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums," pieļāva Gundars Gūte.
Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums. 🤔 https://t.co/6mFkpWNgQY
— Guntars Gūte (@Es_pats) March 3, 2021
"Beidzot redzu, ka birojs strādā," secināja komentētājs Akmentiņš.
Beidzot redzu, ka birojs strādā :)
— Akmentiņš (@NeredzamaGaisma) March 3, 2021
Atgādināsim, ka vakcinācijas tempi Latvijā ir zemākie Baltijas valstīs un vieni no zemākajiem ES. Pandēmija nav beigusies, un Latvijas iedzīvotājus, iespējams, gaida jauni ierobežojumi. Ar katru nedēļu Latvijā aug jaunā "britu" paveida infekcijas gadījumu skaits, tāpēc epidemiologi iesaka valdībai padomāt par jauniem pasākumiem cīņā ar pandēmiju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.
"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.
Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.