Graudaugu novākšana. Foto no arhīva

Latvijas IKP krities, eksports aug: ekonomists par pandēmijas nevienmērīgo triecienu

54
(atjaunots 08:33 15.02.2021)
Līdz ar Covid-19 pandēmijas atnākšanu ienākumu krišanās nav skārusi visus, tomēr iespēju iztērēt naudu ir mazāk. Ekonomists Mārtiņš Āboliņš pastāstīja, kā tas ietekmē Latvijas ekonomiku.

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Cilvēki, kuru ienākumi koronavīrusa pandēmijas laikā nav kritušies, nevar iztērēt šo naudu par ierastajiem pakalpojumiem, piemēram, restorānam vai ceļojumiem, tāpēc pērk to, ko plānoja iegādāties vēlāk, pastāstīja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš intervijā Latvijas radio 4. Pēc viņa domām, tas stimulējis preču eksportu visā pasaulē un nodrošinajis tā izaugsmi Latvijā par spīti valsts IKP kritumam par 3,5% 2020. gadā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn eksports Latvijā pieaudzis par 1,7% salīdzinājumā ar 2019. gadu un sasniedzis 13,2. miljardus eiro, bet imports, gluži pretēji, sarucis par 5,3% - līdz 15,08 miljardiem eiro. Āboliņš norādīja, ka eksporta lielākais pieaugums vērojams kokapstrādes un pārtikas produktu jomās, pārsvarā – graudi. Piegādes veicināja laba raža.

Āboliņš konstatēja, ka globālā ekonomiskā struktūra veidojas tā, ka kopumā bijusi lejupslīde, arī Latvijā, tomēr ļoti nevienmērīga un pārsvarā skārusi pakalpojumu nozares. Viņš atzina, ka slikta situācija ir viesnīcās, restorānos, frizētavās gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs: darbs ir ierobežots, un tas ietekmē ekonomisko aktivitāti.

Vienlaikus no 2020. gada dažādu preču grupu cenas pasaulē, arī naftas un graudu cenas pieauga, bet gada beigās daudzās valstīs, piemēram, ASV, arī Latvijā aktivizējās privātmāju celtniecība. Āboliņš uzskata, ka tā izpaudies Covid-10 nevienlīdzīgais trieciens ekonomikā un cilvēku ienākumos.

Vieni zaudējuši darbu un ienākumus, citiem darba pietiek, ienākumi nav cietuši. Un, tā kā iespēju iztērēt naudu ir mazāk, tie, kam tā ir, it kā pārnes uz šodienu nākotnes preču pieprasījumu, skaidroja ekonomists.

Lieta tāda, ka cilvēki, kuru ienākumi saglabājušies, nevar iztērēt naudu ceļojumiem, restorāniem un citiem pakalpojumiem, tāpēc pērk kaut kādas ilgstošas lietošanas preces, ko parastos apstākļos būtu nopirkuši vēlāk. Piemēram, viņi plānoja nākamgad nopirkt jaunu kumodi, bet pērk tagad, jo var to sev atļauties, neierobežojot citus izdevumus.

Ekonomists uzskata, ka tā ir pagaidu situācija.

Eksperts ir pārliecināts, ka tagad cilvēki pārnesuši preču pieprasījumu no nākotnes tagadnē, tomēr pakalpojumu nozares dinamika būs pavisam citāda, kad speciālisti sāks noskaidrot situāciju.

Viņš prognozēja, ka šogad Latvijas IKP pieaugs par 2,5-3%, turklāt pirmais un otrais pusgads būtiski atšķirsies. Protams, liela nozīme būs ierobežojumu mīkstināšanas tempiem un vakcinācijai.

Āboliņš ir pārliecināts, ka straujāku ekonomikas izaugsmi otrajā gada pusē izdosies ieraudzīt, ja izdosies "atvērt" visu ekonomiku – tāpat kā pagājušā gada vasarā: tiklīdz izdevies atvērt tūrismu un izklaidi, radies pieprasījums, un tas bija labā līmenī. Tomēr biss ir atkarīgs, kā izdosies apkarot koronavīrusu pirmajā pusgadā.

54
Tagi:
IKP, eksports, pandēmija
Pēc temata
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

12
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

12
Tagi:
Cilevičs, Krišjānis Kariņš, ES, diskriminācija, krievvalodīgie, Latvija
Pēc temata
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Kuzins: politika iejaukusies CVK lēmumā par referendumu par izglītību krievu valodā
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu
Šņabja glāzīte, foto no arhīva

"Vakcīnas var droši apvienot ar alkoholu": Manavakcina.lv tvīts radījis skandālu

35
(atjaunots 00:02 06.03.2021)
Sociālo tīklu lasītāji beidzot novērtējuši Latvijas Veselības ministrijas pūles. Tiesa, viņus iepriecinājuši nevis vakcinācijas tempi, bet gan ziņa, ka vakcīnu Covid-19 profilaksei var apvienot ar alkohola lietošanu.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Pagaidām Latvija diemžēl nekādi nevar palepoties ar vakcinācijas rezultātiem un teicami organizētu procesu. Regulāru kritikas devu par efektīva darba trūkumu saņem gan Vakcinācijas birojs, gan platforma Manavakcina.lv.

Tomēr laba ziņa nākusi no citas puses – Manavakcina.lv speciālisti atbildēja uz jautājumu par vakcīnas un alkohola apvienošanu – izrādās, tas daudziem ir aktuāls. Tvīts sacēla kājās sociālos tīklus un radīja sarkastisku smīnu un strīdu vētru.

"Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru! " viņi paziņoja savā lapā Twitter.

​Tāds drosmīgs paziņojums samulsināja pat mediķus.

"Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas. Diezgan "drosmīgs" tvīts, lai neteiktu citādāk," precizēja pazīstamais reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

​Citi lasītāji uztvēra ziņu ar ļaunu sarkasmu.

"Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu?" taujāja lasītājs ar lietotājvārdu Latvietis Vidējais.

​​"Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji," pasmīnēja Eva Estere.

​​"Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt," konstatēja Jānis Bērziņš.

​​"Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums," pieļāva Gundars Gūte.

​​"Beidzot redzu, ka birojs strādā," secināja komentētājs Akmentiņš.

​Atgādināsim, ka vakcinācijas tempi Latvijā ir zemākie Baltijas valstīs un vieni no zemākajiem ES. Pandēmija nav beigusies, un Latvijas iedzīvotājus, iespējams, gaida jauni ierobežojumi. Ar katru nedēļu Latvijā aug jaunā "britu" paveida infekcijas gadījumu skaits, tāpēc epidemiologi iesaka valdībai padomāt par jauniem pasākumiem cīņā ar pandēmiju.

35
Tagi:
sociālie tīkli, vakcīna, vakcinācija, Latvija
Pēc temata
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju
Uzmanību, krāpnieki: nezināmas personas sūta vēstules ar aicinājumu vakcinēties
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
(0:57 / 6.34Mb / просмотров видео: 4995)

Putins pastāstīja, ar ko Maskava pārsteigusi viņa kolēģi no Eiropas

0
(atjaunots 20:57 06.03.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc personiskas tikšanās Maskavā atklāja, kādu iespaidu uz viņa kolēģi atstājusi Krievijas galvaspilsēta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.

"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.

Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.

0
Tagi:
Maskava, Vladimirs Putins