Avīzes latviešu valodā, foto no arhīva

Kas un kāpēc nogalina mazos veikalus

118
(atjaunots 13:37 15.02.2021)
Kas aizstāv Rimi un Maxima intereses, nogalinot citus veikalus Latvijā? Savu viedokli medijos pauda pazīstams žurnālists.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Savu viedokli par to, kāpēc valdība pēkšņi parādījusi savu labo sirdi un lēmusi atvieglot ierobežojumus veikalos – dažos veikalos! – portālā aprinkis.lv  pastāstīja Mārcis Bendiks.

Tagad pārtikas lielveikali drīkst pārdot jebkuras preces, arī būvmateriālus un saimniecības preces – to pašu, ko līdz šim (stingri ierobežotā sortimentā), bet mazie lauku veikaliņi var sākt pamazām pakoties uz mūža māju pusi. Kā tā? Kas noticis?

Autors atgādināja, ka rudenī valdībā bija liels troksnis par Rīgas maratonu pandēmijas apstākļos. "Šķistu loģiski, ja par to iestātos Izglītības un zinātnes ministrija (šī ministrija atbild arī par sporta jomu) un Ekonomikas ministrija (tautsaimniecība un valsts tēls), bet pret to būtu jābūt Veselības ministrijai, kuras atbildība ir sērgas ierobežošana," raksta Bendiks.

Tomēr par maratonu cīnījās veselības ministre Ilze Viņķele, par spīti savai atbildības sfērai, toties atbilstoši partijas interesēm – viņa pārstāv "Par!"

"Un te arī viss jandāla kaleidoskops sakratās skaidrā bildē. Jo tas nav vienkārši maratons, tas ir "Rimi" Rīgas maratons. "Rimi" ir aģentūras "DeepWhite" megaklients. Tajā pašā laikā centrālais personāžs "Par!" kampaņās ir Gints Knoks, paristiskā Rīgas mēra Staķa kunga oficiāls padomnieks. Tīras sagadīšanās dēļ pērnruden mērs Staķis gozējās "Rimi" loģistikas centra atklāšanā, - turpināja Bendiks. - Un tīras sagadīšanās pēc "Rimi" apkalpojošās PR aģentūras "DeepWhite" vadītāja ir Egle Klekere, ļoti jauka būtne (bez kādas ironijas, nopietni!), kuru ar padomnieku Gintu Knoku nesaista gandrīz nekas, ja nu vienīgi piecpadsmit kopdzīves gadi un daži bērni. Un sagadīšanās pēc šī aģentūra ir izkāsusi ieguvusi no budžeta naudiņām sešciparu skaitļu summas tikai dažos, viegli redzamos valstiskos pasūtījumos (par valdošajiem pietuvināto PR aģentūru luknajiem līgumiem esmu rakstījis citviet).

Skeptiķi teiks, ka "Rimi" konkurents "Maxima" no šī loģiskās domāšanas uzliesmojuma iegūs tikpat. Neesiet skeptiski, domāsim pozitīvi! Pirms dažām dienām "Maxima" kļuvusi par Latvijas Basketbola savienības ilgtermiņa partneri. Basketbols ir Edgara Jaunupa kunga iemīļotā joma, kurš, kā zināms, ir attparistu saimnieciskākā flanga "Latvijas attīstībai" pārraugs."

Savas pārdomas autors noslēdza fabulas stilā: divi izveicīgi zvēri knokizējas un jaunupizējas, lācis "Depo" ādā var sūkāt ķepu, bet mazie lauku veikalu susuriņi un kāmīši lai notērē savus krājumus un tad... Nu jā, kurus valsts ekonomikas knokizētājus un jaunupizatorus interesē, ka tie vairs krājumus atjaunot nevarēs, jo prece jāiepērk ar priekšapmaksu.

Būsim pozitīvi, būsim "par"!

118
Tagi:
tirdzniecība, ekonomika, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
"Zvanu pārdevējam, kurš atrodas blakus": "kovida šopinga" farss
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

13
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

13
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

25
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

25
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Redžeps Tajips Erdogans

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

0
(atjaunots 08:46 15.05.2021)
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.

Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.

Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.

Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.

Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.

Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.

Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.

Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.

Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.

0
Tagi:
Erdogans, agresija, konflikts, Izraēla, Turcija
Pēc temata
Palestīņu kaujinieki ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju
Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai