Ādažu mērs aicina piešķirt pašvaldībām vairāk varas

24
(atjaunots 10:38 13.02.2021)
Latvijas pašvaldības varētu efektīvāk pieņemt lēmumus par skolu un veikalu slēgšanu un atvēršanu, ja tām būtu informācija par Covid-19 izplatību.

RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Pašvaldības pašas var pieņemt lēmumus par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu tad, ja tām ir pilna informācija par vīrusa izplatību pašvaldībā, norāda Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, vēsta Tvnet.

Viņš atgādināja, ka Ādažu novada pašvaldība slēdza skolu vēl tad, kad valdība nebija pieņēmusi lēmumu par attālinātajām mācībām, taču šis lēmums nebija balstīts uz oficiāli sniegtu informāciju (kura nebija), bet gan pateicoties skolas darbinieku un vecāku apzinīgajai rīcībai.

Pēc Sprindžuka vārdiem, vismaz pašvaldības policijai, kura uzrauga Covid-19 ierobežošanas pasākumu ievērošanu novadā, ir jābūt pieejamai informācijai par saslimstības izplatību. Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka viņam nav jāzina konkrēti vārdi, bet tikai tas, kur notiek slimības uzliesmojums.

Pēc viņa teiktā, būtu efektīvāk ļaut pašvaldībām pieņemt arī citus lēmumus, piemēram, lēmumu par veikalu slēgšanu vai atvēršanu: pašvaldības varētu labāk regulēt cilvēku plūsmas, panākot, ka cilvēki nepulcējas lielos pūļos tādēļ, ka tikai vienā veikalā var nopirkt tiem nepieciešamās preces.

Sprindžuks atzina, ka pašvaldības tāpat varētu kļūdīties savos lēmumos, bet tās ātrāk nekā centralizētā vara reaģēs un novērsīs savas kļūdas. Turklāt cilvēki vairāk uzticas domei nekā valdībai, un pašvaldību vadītājiem būtu vieglāk izskaidrot savus lēmumus uz vietas, uzsver mērs.

Tam piekrīt arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens: intervijā Latvijas Radio viņš paziņoja, ka Covid ierobežojumiem būtu jāpieiet reģionāli, lielāko uzmanību veltot novadiem, kur ir augstāka saslimstība.

Viņš paziņoja, ka pašlaik valdība diskutē par reģionālā principa piemērošanu klātienes mācību atsākšanai, bet iekšlietu ministrs domā, ka šāds princips būtu jāpiemēro plašāk, lai ierobežojumu sistēma būtu efektīvāka.

Februāra sākumā situācija Valkas novadā piesaistīja valsts uzmanību tā dēļ, ka pašvaldības līdz šim nesaņem oficiālu informāciju par Covid-19 uzliesmojumiem un ir spiestas noskaidrot, kur tieši saslimuši cilvēki, balstoties uz saviem neoficiālajiem avotiem.

Vēl pērnā gada oktobrī Kurzemes pašvaldības, tai skaitā Dundagas novads un Talsi aicināja valdību sniegt vietējām varas institūcijām pieeju plašākai informācijai, lai tās varētu argumentēti pieņemt lēmumus par kaut kādiem lokāliem ierobežojumiem.

Šobrīd novadu policija ir spiesta reaģēt uz baumām un kaimiņu aizdomām par to, ka kādam jāievēro pašizolācija vai karantīna, turklāt nav iespējams pārbaudīt šo informāciju - nedz vietējām varas iestādēm, nedz pašvaldības policijai nav piekļuves SPKC bāzei.

24
Tagi:
ierobežojumi, koronavīruss
Pēc temata
Perevoščikovs: slimnīcas ir pārpildītas, ierobežojumus neatcels
Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"
Vai drīkst iziet uzpīpēt pie mājas: policijas šefs stāsta par "komandanta stundu"
Trešais vilnis ar jaunu štammu ir lieks: ierobežojumi saglabāsies vēl pusgadu
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

2
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro