Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla

73
(atjaunots 09:03 13.02.2021)
Robežsargiem nav likumisku tiesību neielaist Latvijā kādu ES pilsoni, pat ja viņš nevar pierādīt, ka ieceļo neatliekamu iemeslu dēļ.

RĪGA, 13. februāris — Sputnik. No 11. līdz 25. februārim ieceļot Latvijā var tikai būtiska un neatliekama iemesla dēļ, piemēram, ģimenes vai darba atkalapvienošanai. Kontrole tika pastiprināta ne tikai lidostā, bet arī uz sauszemes robežas: robežsargi cenšas apturēt gandrīz katru automašīnu, kas iebrauc no Lietuvas un Igaunijas, jo īpaši, ka automobiļu plūsma ir salīdzinoši maza.

Kad valdība paziņoja, ka iebraukt Latvijā varēs tikai svarīga iemesla dēļ, varētu domāt, ka pārējos robežsargi neielaidīs Latvijā un liks atgriezties atpakaļ. Taču patiesībā šajā situācijā valsts robežsardzei nav likumisku tiesību neielaist Latvijā ES pilsoņus, pat ja viņu ieceļošanas mērķis nav būtisks, ziņo TV3.

"Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka, ka starp Eiropas iekšējām robežām notiek brīva pārvietošanās, un robežsardzes amatpersonām uz iekšējām robežām, kaut arī persona būs pārkāpusi kādus normatīvos aktus, nav tiesību neielaist viņu Latvijas teritorijā. Jebkurā gadījumā persona tiek ielaista valsts teritorijā," norāda Valsts Robežsardzes pārstāvis, majors Andris Beķeris.

Tomēr, ja ieceļotājs nevar pamatot sava brauciena būtiskumu, aizpildot anketu сovidpass.lv vietnē, tad viņam uzliek naudas sodu.

"Par "covidpass" neaizpildīšanu būs no 10 eiro līdz 2000 eiro. Ja personai nav veikts tests, sods ir no brīdinājuma līdz 700 eiro," skaidro Beķeris.

Aviokompānija airBaltic pirms iekāpšanas pārbauda, vai pasažieri aizpildījuši covidpass, bet nelūdz tos pierādīt brauciena nepieciešamību, to atstāj robežsargu vai policistu ziņā, kuriem ir tiesības apturēt pasažieri pēc ielidošanas Rīgā.

"Vēlamies uzsvērt, ka ilgstoši jau pirms šīs normas ieviešanas absolūtais vairākums "airBaltic" pasažieru ceļoja svarīgu iemeslu dēļ – vai tas būtu darbs, mācības vai citas nepieciešamības," norāda airBaltic pārstāvis Didzis Rudmanis.

Ideja paziņot sabiedrībai, ka Latvijā drīkst ieceļot tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, nāca no Veselības ministrijas. Satiksmes un Ārlietu ministrijās pauduši skepsi, apšaubot šī pasākuma pozitīvo ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, jo pēc būtības nevienam Eiropas Savienības pilsonim nedrīkst liegt pārvietošanos tās robežās.

Savukārt Civilās aviācijas aģentūra par maz efektīvu sauc tiešo avio reisu liegumu no Rīgas uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli.

"Ņemot vērā, ka Eiropa ir pietiekami plaša un kamēr šie lēmumi nav vienveidīgi visā Eiropā, un kā mēs šobrīd redzam – nav, tad arī šobrīd ir iespēja. Tuvākais piemērs ir kaimiņi – Lietuva. Tiešais reiss," saka aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Rezultātā no aizlieguma cieš lidosta Rīga un aviopārvadātājs airBaltic.

Situācijas Latvijā efektīvumu apšaubīja arī aviācijas eksperts no Lietuvas Simonas Bartkus.

""airBaltic" 9. februārī ir vairāk izlidojošo reisu no Viļņas nekā Rīgas lidostas. No Rīgas ir tikai divi reisi – Viļņa un Amsterdama. Abi no rīta, tā ka lidosta "Rīga" var savu izlidošanas termināli aizslēgt jau 7.30 no rīta," saka Bartkus.

Pēc Civilās aviācijas aģentūras domām, ir jāmotivē cilvēki lidot ar lidmašīnām, nevis iebraukt personiskajā transportā.

"Operatīvi tiek sniegta visa informācija par kontaktpersonām, par pasažieriem, kas sēdējuši konkrētajā reisā. Gadījumā, ja persona pārvietojas pa sauszemi, pa ceļam pieturot ļoti daudzās citās vietās, šī izsekojamība nav tik ātra un iespējama, jo nav zināms, ar ko tieši esi komunicējis," norāda Vincevs.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra ziņām, aviopasažieri vismazāk ieved Covid-19 no ārzemēm.

73
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19
PVO ziņo par jauna Covid-19 paveida izplatīšanu Eiropā
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

6
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

6
Tagi:
Cilevičs, Krišjānis Kariņš, ES, diskriminācija, krievvalodīgie, Latvija
Pēc temata
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Kuzins: politika iejaukusies CVK lēmumā par referendumu par izglītību krievu valodā
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu
Šņabja glāzīte, foto no arhīva

"Vakcīnas var droši apvienot ar alkoholu": Manavakcina.lv tvīts radījis skandālu

35
(atjaunots 00:02 06.03.2021)
Sociālo tīklu lasītāji beidzot novērtējuši Latvijas Veselības ministrijas pūles. Tiesa, viņus iepriecinājuši nevis vakcinācijas tempi, bet gan ziņa, ka vakcīnu Covid-19 profilaksei var apvienot ar alkohola lietošanu.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Pagaidām Latvija diemžēl nekādi nevar palepoties ar vakcinācijas rezultātiem un teicami organizētu procesu. Regulāru kritikas devu par efektīva darba trūkumu saņem gan Vakcinācijas birojs, gan platforma Manavakcina.lv.

Tomēr laba ziņa nākusi no citas puses – Manavakcina.lv speciālisti atbildēja uz jautājumu par vakcīnas un alkohola apvienošanu – izrādās, tas daudziem ir aktuāls. Tvīts sacēla kājās sociālos tīklus un radīja sarkastisku smīnu un strīdu vētru.

"Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru! " viņi paziņoja savā lapā Twitter.

​Tāds drosmīgs paziņojums samulsināja pat mediķus.

"Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas. Diezgan "drosmīgs" tvīts, lai neteiktu citādāk," precizēja pazīstamais reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

​Citi lasītāji uztvēra ziņu ar ļaunu sarkasmu.

"Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu?" taujāja lasītājs ar lietotājvārdu Latvietis Vidējais.

​​"Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji," pasmīnēja Eva Estere.

​​"Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt," konstatēja Jānis Bērziņš.

​​"Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums," pieļāva Gundars Gūte.

​​"Beidzot redzu, ka birojs strādā," secināja komentētājs Akmentiņš.

​Atgādināsim, ka vakcinācijas tempi Latvijā ir zemākie Baltijas valstīs un vieni no zemākajiem ES. Pandēmija nav beigusies, un Latvijas iedzīvotājus, iespējams, gaida jauni ierobežojumi. Ar katru nedēļu Latvijā aug jaunā "britu" paveida infekcijas gadījumu skaits, tāpēc epidemiologi iesaka valdībai padomāt par jauniem pasākumiem cīņā ar pandēmiju.

35
Tagi:
sociālie tīkli, vakcīna, vakcinācija, Latvija
Pēc temata
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju
Uzmanību, krāpnieki: nezināmas personas sūta vēstules ar aicinājumu vakcinēties
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu