Rinda pie ieejas Rimi tirdzniecības zālē, foto no arhīva

Karš par ratiņiem: Latvijā strādā jaunie ierobežojumi

78
(atjaunots 21:24 09.02.2021)
Jaunie tirdzniecības noteikumi noveduši pie rindām – visiem, kas vēlas nokļūt veikalā, vajadzīgs grozs vai ratiņi, lai tirgotāji varētu ievērot noteikumu "25 kvadrātmetri vienam apmeklētājam".

RĪGA, 10. februāris — Sputnik. Jaunie tirdzniecības noteikumi, kas stājušies spēkā 8. februārī, nozīmē: tagad tirgotājiem jāievēro noteikums "25 kvadrātmetri vienam apmeklētājam".

Mazajos veikalos var atrasties tikai viens pircējs, bet lielveikalos, arī tirdzniecības centros īpašniekiem jāizstrādā pircēju uzskaites sistēma un jāieceļ atbildīgais darbinieks, kurš var pateikt, cik apmeklētāji šobrīd var atrasties telpās.

Spriežot pēc visa, tirdzniecības tīkli nolēmuši kontrolēt apmeklētāju skaitu ar grozu un ratiņu palīdzību, un tagad uz ielām veidojas rindas. Starp citu, Latvijā valda ziema – sals līdz -15 grādiem, un sinoptiķi sola, ka tas saglabāsies vēl vismaz nedēļu.

"Ķeriet ratiņus autostāvvietā"

Sociālo tīklu lasītāji jau stāsta, kādu iespaidu atstājis veikala apmeklējums, un ar šausmām domā, kādi pūļi veidosies vakarpusē, kad apmeklētāju ir visvairāk.

"Rinda uz Saharovas Maksimu (un pie tam uz XXX Maksimu..) Ārā -20C. Stājušies spēkā jaunie tirdzniecības ierobežojumi. Latvija uzstāda rekordu Eiropas Savienībā – 49m2 tirdzniecības zālē drīkst uzturēties tikai VIENS pircējs.
Cik noprotu, mūsu ministri un deputāti iepērkas super dārgajā Sky&More, kur nekad nav rindas," sašutumu tīklā Facebook pauda Andris – fotogrāfijā redzama gara rinda uz ielas.

"Draugi! Ja domājat iet uz "Maksimu" Akropolē, došu padomu. Ķeriet ratiņus zem nojumes uz ielas, atņemiet/izlūdzieties tiem, kuri jau sapirkušies. Ar jaunajiem noteikumiem rinda veikalā pēc ratiņiem/groziem līdz durvīm. Un kas vēl būs vakarā!" ieteica Marija publiskajā grupā "Ķengarags" Facebook.

"Nupat atgriezos no turienes... iegāju, pastāvēju rindā pēc ratiņiem, apgriezos un aizgāju... pacietības nepietika," skumst Jekaterina.

"Izdzīvošanas spēle... Aizej uz "Maksimu" pēc pl. 18:00," prognozēja Natālija.

"Apmēram pirms stundas tur biju, viss bija labi, rindas nebija, ratiņu – papilnam... cilvēki pārsvarā bija dārzeņu nodaļā," komentētājus mierināja Viktorija.

"Mazajās "Maksimās" tikpat bēdīgi. 10 minūtes stāvēju uz ielas, kamēr ielaidīs. Pēc tam vēl 20 minūtes stāvēju rindā uz pastu," atcerējās Jekaterina.

Par rindām uz ielas stāsta arī Vecmīlgrāvja iedzīvotāji.

Uzskaites sistēma "telpā tikai ar grozu" novedusi tiktāl, ka vispirms jāizstāv rinda pēc groza/ratiņiem, pēc tam, tirdzniecības centra iekšienē – vēl viena, piemēram, uz pastu.

"Smieklīgi. No rīta tramvajs kursē ik pēc 7-10 minūtēm... pēc pulksten 7 pārpildīts... Kur ir loģika?" neizpratnē bija Jeļena.

Uz tirgu – ar taloniem

Līdzīga situācija izveidota Rīgas Centrāltirgū, kur grozu nav, tāpēc ieviesti apmeklējuma taloni.

"Ja nu pēkšņi esat sadomājuši aiziet uz Rīgas Centrāltirgu, sarūpējiet pacietību, divtik silti saģērbieties un, protams, nekādu velosipēdu. Šodien tā bija īsta mīkla, sirreālisms un elle. Kamēr pirku ēdamo Mokijam, aizvēra visas gaļas paviljona izejas, atstāja vienas durvis, pretējā pusē tām, kur atstāju velosipēdu. Kamēr staigāju pa riņķi, sapratu, ka ne uz vienām "svaigi slēgtajām" durvīm nav ne vārda, kurp iet, lai tomēr nokļūtu tajā paviljonā. Zivju paviljonā bija vēl jautrāk: tur jau pie ieejas stāvēja apsargi un dalīja talonus, kas jānodod pie izejas uz dārzeņu paviljonu. Tāpēc riteni sameklēju, kad ar smagām somām apstaigāju jau divus paviljonus. Ļoti žēl pārdevēju, vieni noskumuši, citi lamājas, trešie tikai plāta rokas: nomu vajag maksāt, bet cilvēku aizvien mazāk un mazāk," vizīti tirgū aprakstīja Viktorija.

Iepriekš jau vēstīts, ka 9. novembrī Latvijā stājās spēkā ārkārtējās situācijas režīms un ieviesti dažādi ierobežojumi. Vēlāk Covid-19 pacientu skaita pieauguma fonā ĀS lemts pagarināt līdz 7. februārim, pēc tam – līdz 6. aprīlim. Vienlaikus pieņemts lēmums ieviest "komandanta stundu" – no 22:00 līdz 05:00 nedēļas nogalēs. 17. decembrī noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai klātienē un skaistumkopšanas pakalpojumiem.

78
Tagi:
ierobežojumi, tirdzniecība, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (860)
Pēc temata
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Drīz atvērs? Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunus noteikumus veikalu apmeklējumam
Varas kļūmes, cilvēki stresā: kāpēc ES sākušies "kovida" grautiņi
Latvijā nevar organizēt pat apakšbikšu tirdzniecību: Ušakovs komentēja vakcināciju
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

13
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

13
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

25
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

25
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus

Kara kinohronika vairs nav melnbalta, neirotīkli to padarījuši krāsainu

0
(atjaunots 08:48 15.05.2021)
Parāde Berlīnē, mājupceļš, tikšanās uz sliekšņa – Lielā Tēvijas kara beigu vēsturiskie kadri tagad ir krāsaini.

Svinīgais maršs pie Reihstāga un Brandenburgas vārtiem ir pilnveidots ar kolorizācijas tehnoloģijas palīdzību. Telekanāls RT publicējis ekskluzīvu video ierakstu par godu Uzvaras svētkiem.

Marša solī un bruņutehnikas kolonnās Sarkanās armijas spēki tūlīt pēc kapitulācijas nosoļoja pa Berlīnes ielām 1945. gada 4. maijā. Ilgu laiku kadri palika melnbalti, taču elektroniskās iekārtas un programmas ļauj paskatīties uz tālaika notikumiem no jaunas puses. Redzams, ka karavīri nēsā lauka formu, to pašu, kurā pirms dažām nedēļām uzbruka Vācijas galvaspilsētai. Un viņi maršē pa ielām, ko vēl nesen bloķēja iznīcinātā tehnika un barikādes.

Tagad, pateicoties mūsdienu iekārtām un mākslīgajam intelektam, mēs redzam, kā tas notika. Interesanti, ka neirotīkli nav paredzēti kinohroniku restaurēšanai. Eksperti skaidro, ka mašīnas paredzētas, lai parādītu, "kā  varēja būt". Realitāte atkarīga no robotiem-analītiķiem.

Ļoti satraucošs bija arī uzvarētāju mājupceļš. Tas lasāms viņu sejās. Daudziem nākotne nav zināma. No kara nekad neatgriezās vairāk nekā 26 miljoni karavīru. Izdzīvojušie nezina, vai kāds tuvinieks viņus vēl gaida. Tāpēc pat iestudētajos kadros redzams neliekuļotais priekš.

Pavēle par 1945. gada 9. maija svētkiem saņēma 369. numuru. Pēc Staļina rīkojuma tika apstiprināts apbalvojums "Par Uzvaru pār Vāciju". Maskavā bija salūts – 30 artilērijas zalves no tūkstoš lielgabaliem. Dārdus un uzliesmojumus pavadīja 160 prožektoru stari un daudzkrāsainas raķetes.

0