Rinda pie ieejas Rimi tirdzniecības zālē, foto no arhīva

Karš par ratiņiem: Latvijā strādā jaunie ierobežojumi

69
(atjaunots 21:24 09.02.2021)
Jaunie tirdzniecības noteikumi noveduši pie rindām – visiem, kas vēlas nokļūt veikalā, vajadzīgs grozs vai ratiņi, lai tirgotāji varētu ievērot noteikumu "25 kvadrātmetri vienam apmeklētājam".

RĪGA, 10. februāris — Sputnik. Jaunie tirdzniecības noteikumi, kas stājušies spēkā 8. februārī, nozīmē: tagad tirgotājiem jāievēro noteikums "25 kvadrātmetri vienam apmeklētājam".

Mazajos veikalos var atrasties tikai viens pircējs, bet lielveikalos, arī tirdzniecības centros īpašniekiem jāizstrādā pircēju uzskaites sistēma un jāieceļ atbildīgais darbinieks, kurš var pateikt, cik apmeklētāji šobrīd var atrasties telpās.

Spriežot pēc visa, tirdzniecības tīkli nolēmuši kontrolēt apmeklētāju skaitu ar grozu un ratiņu palīdzību, un tagad uz ielām veidojas rindas. Starp citu, Latvijā valda ziema – sals līdz -15 grādiem, un sinoptiķi sola, ka tas saglabāsies vēl vismaz nedēļu.

"Ķeriet ratiņus autostāvvietā"

Sociālo tīklu lasītāji jau stāsta, kādu iespaidu atstājis veikala apmeklējums, un ar šausmām domā, kādi pūļi veidosies vakarpusē, kad apmeklētāju ir visvairāk.

"Rinda uz Saharovas Maksimu (un pie tam uz XXX Maksimu..) Ārā -20C. Stājušies spēkā jaunie tirdzniecības ierobežojumi. Latvija uzstāda rekordu Eiropas Savienībā – 49m2 tirdzniecības zālē drīkst uzturēties tikai VIENS pircējs.
Cik noprotu, mūsu ministri un deputāti iepērkas super dārgajā Sky&More, kur nekad nav rindas," sašutumu tīklā Facebook pauda Andris – fotogrāfijā redzama gara rinda uz ielas.

"Draugi! Ja domājat iet uz "Maksimu" Akropolē, došu padomu. Ķeriet ratiņus zem nojumes uz ielas, atņemiet/izlūdzieties tiem, kuri jau sapirkušies. Ar jaunajiem noteikumiem rinda veikalā pēc ratiņiem/groziem līdz durvīm. Un kas vēl būs vakarā!" ieteica Marija publiskajā grupā "Ķengarags" Facebook.

"Nupat atgriezos no turienes... iegāju, pastāvēju rindā pēc ratiņiem, apgriezos un aizgāju... pacietības nepietika," skumst Jekaterina.

"Izdzīvošanas spēle... Aizej uz "Maksimu" pēc pl. 18:00," prognozēja Natālija.

"Apmēram pirms stundas tur biju, viss bija labi, rindas nebija, ratiņu – papilnam... cilvēki pārsvarā bija dārzeņu nodaļā," komentētājus mierināja Viktorija.

"Mazajās "Maksimās" tikpat bēdīgi. 10 minūtes stāvēju uz ielas, kamēr ielaidīs. Pēc tam vēl 20 minūtes stāvēju rindā uz pastu," atcerējās Jekaterina.

Par rindām uz ielas stāsta arī Vecmīlgrāvja iedzīvotāji.

Uzskaites sistēma "telpā tikai ar grozu" novedusi tiktāl, ka vispirms jāizstāv rinda pēc groza/ratiņiem, pēc tam, tirdzniecības centra iekšienē – vēl viena, piemēram, uz pastu.

"Smieklīgi. No rīta tramvajs kursē ik pēc 7-10 minūtēm... pēc pulksten 7 pārpildīts... Kur ir loģika?" neizpratnē bija Jeļena.

Uz tirgu – ar taloniem

Līdzīga situācija izveidota Rīgas Centrāltirgū, kur grozu nav, tāpēc ieviesti apmeklējuma taloni.

"Ja nu pēkšņi esat sadomājuši aiziet uz Rīgas Centrāltirgu, sarūpējiet pacietību, divtik silti saģērbieties un, protams, nekādu velosipēdu. Šodien tā bija īsta mīkla, sirreālisms un elle. Kamēr pirku ēdamo Mokijam, aizvēra visas gaļas paviljona izejas, atstāja vienas durvis, pretējā pusē tām, kur atstāju velosipēdu. Kamēr staigāju pa riņķi, sapratu, ka ne uz vienām "svaigi slēgtajām" durvīm nav ne vārda, kurp iet, lai tomēr nokļūtu tajā paviljonā. Zivju paviljonā bija vēl jautrāk: tur jau pie ieejas stāvēja apsargi un dalīja talonus, kas jānodod pie izejas uz dārzeņu paviljonu. Tāpēc riteni sameklēju, kad ar smagām somām apstaigāju jau divus paviljonus. Ļoti žēl pārdevēju, vieni noskumuši, citi lamājas, trešie tikai plāta rokas: nomu vajag maksāt, bet cilvēku aizvien mazāk un mazāk," vizīti tirgū aprakstīja Viktorija.

Iepriekš jau vēstīts, ka 9. novembrī Latvijā stājās spēkā ārkārtējās situācijas režīms un ieviesti dažādi ierobežojumi. Vēlāk Covid-19 pacientu skaita pieauguma fonā ĀS lemts pagarināt līdz 7. februārim, pēc tam – līdz 6. aprīlim. Vienlaikus pieņemts lēmums ieviest "komandanta stundu" – no 22:00 līdz 05:00 nedēļas nogalēs. 17. decembrī noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai klātienē un skaistumkopšanas pakalpojumiem.

69
Tagi:
ierobežojumi, tirdzniecība, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (806)
Pēc temata
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Drīz atvērs? Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunus noteikumus veikalu apmeklējumam
Varas kļūmes, cilvēki stresā: kāpēc ES sākušies "kovida" grautiņi
Latvijā nevar organizēt pat apakšbikšu tirdzniecību: Ušakovs komentēja vakcināciju
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

15
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

15
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

18
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

18
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna