"Koronavīruss bez latviešu valodas neizplatās": Ušakovs par krievu telekanālu slēgšanu

113
(atjaunots 09:05 09.02.2021)
Koronavīrusa pandēmija radījusi jaunu krahu "krievu" jautājumā Latvijā – valsts neprot runāt ar krievvalodīgajiem, bet viņi tai netic, konstatēja Nils Ušakovs.

RĪGA, 9. februāris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs negatīvi novērtēja Latvijas valdības soļus – krievvalodīgo telekanālu slēgšanu, it īpaši koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes apstākļos. Pēc viņa domām, tie ietekmē valsts drošību. Savu viedokli viņš pamatoja savā lapā Facebook.

"Par epidēmiju vai vakcīnām Latvijas krievvalodīgajiem jāstāsta tikai latviešu valodā. Ja kāds kaut ko nav sapratis, pirmkārt, viņš pats ir vainīgs. Otrkārt, vīruss neizplatās bez valsts valodas zināšanām. Latvijā dzīvojošs krievs nekad nevarēs inficēt latvieti, ja neprot latviešu valodu. Šķiet, tā domā mūsu valdība," uzrakstīja Ušakovs.

Viņš atzīmēja: pateicoties epidēmijai redzams totālais krahs "krievu" jautājumā.

"Piemēram ņemsim katastrofālo starpību attieksmē pret vīrusu un vakcināciju. Vakcinēties gatavi vairāk nekā 55% latviešu un mazāk nekā 35% valsts krievvalodīgo iedzīvotāju. Es pašlaik nepiedāvāju apspriest attieksmi pret vakcīnām vai vakcīnu pretiniekiem.

Latvieši un krievvalodīgie dzīvo dažādās informatīvajās telpās – tas visiem ir labi zināms. Tas vienmēr ir bijis ļoti slikti, tas vienmēr ir kaitējis valsts attīstībai. Tomēr tādas krīzes apstākļos, kā pašlaik, tas ir nacionālās drošības jautājums, tas ir mūsu visu drošības jautājums.

Valsts nespēj sarunāties ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, viņi netic valstij, neklausās tās teikto. Bet valsts vispirms slēdza ziņu dienestus krievu valodā privātajos un sabiedriskajos kanālos. Tagad sāk slēgt arī kanālus krievu valodā.

Kad no ētera sāks pazust populāri kanāli krievu valodā, krievvalodīgie nesāks skatīties LTV1 un klausīties LR1. Krievvalodīgie sāks skatīties savus iemīļotos kanālus ar citu tehnisko risinājumu palīdzību, piemēram, kartina.tv. Un vēl mazāk patērēs vietējo mediju produkciju.

Katrs valdības solis šajā krīzē tikai pasliktina stāvokli. Krievu valodā strādājošo kanālu slēgšana pašreizējos apstākļos novedīs tikai pie vēl lielākiem riskiem valsts drošībai.

Mums visiem nāksies pēc epidēmijas savest kārtībā gan veselības aprūpi, gan izglītību. Un risināt "krievu" jautājumu," piezīmēja Ušakovs.

8. februārī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēma aizliegt telekanāla "Rossija RTR" retranslāciju Latvijas teritorijā no 15. februāra. Aizliegums būs spēkā vienu gadu. RTR retranslācijas ierobežošanas procedūru NEPLP sāka jau pērnā gada jūlijā, jo uzskata, ka programmā "60 minūtes" 2020. gada 10. jūlijā esot izskanējušas "naida runas" attiecībā pret Ukrainu.

Iepriekš kompānija Tet informēja, ka pārtrauc lielāko Krievijas telekanālu – PBK (Krievijas Pirmā kanāla programmu retranslētājs Baltijas valstīs), "NTV Mir", "REN TV Baltija", "Kinokomedija" un "Kinomiks" retranslāciju. Retranslācija tika pārtraukta no 1. februāra. Iepriekš minēto kanālu vietā skatītājiem tikšot piedāvāti telekanāli LTV7, 1+2, 3+, "Mir", TVCi, "Dožd", UATV, "Zdorovoje TV", Eureka HD, "Pjatņica", Current Time, TV21.

Rīga kopā ar pārējām Baltijas galvaspilsētām regulāri cenšas ierobežot Krievijas mediju darbu. Krievijas ĀM jau atzīmēja, ka Baltijas valstu politiskais kurss – totālaa krievvalodīgo mediju cenzūra – ir pretrunā ar paziņojumiem par uzticību Eiropas vērtībām un pauž nievājošu attieksmi vārda un mediju brīvības pamatprincipiem.

113
Tagi:
Nils Ušakovs, krievu valoda, krievvalodīgie, valdība, Latvija
Pēc temata
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latviešu mediji: valstī aug augumā cenzūras mašīna
NEPLP pieņems lēmumu par "Rossija RTR" retranslācijas ierobežojumiem Latvijā

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns