Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā

66
(atjaunots 00:40 14.05.2021)
No 15. februāra telekanāla "Rossija RTR" retranslācija Latvijas teritorijā būs aizliegta, nolēmusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

RĪGA, 9. februāris — Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) savā sēdē pieņēmusi lēmumu no 15. februāra aizliegt RTR retranslāciju valsts teritorijā. Aizliegums būs spēkā vienu gadu. Par padomes lēmumu ziņoja tās direktors Ivars Āboliņš lapā Twitter.

"Mēs savu informatīvo telpu aizsargājām, aizsargājam un aizsargāsim," apgalvoja Āboliņš.

​RTR retranslācijas ierobežošanas procedūru NEPLP sāka jau pērnā gada jūlijā, jo uzskata, ka programmā "60 minūtes" 2020. gada 10. jūlijā esot izskanējušas "naida runas" attiecībā pret Ukrainu. Tagad, pēc tikšanās ar telekanāla un zviedru mediju regulatora (kanāls "Rossija RTR" reģistrēts Zviedrijā) pārstāvjiem NEPLP nolēmis uz vienu gadu aizliegt retranslāciju.

Latvijas mediju regulators jau iepriekš pieņēmis līdzīgus lēmumus: 2015. gadā un 2019. gadā tā retranslācija Latvijas teritorijā bija aizliegta uz trim mēnešiem, bet 2016. gadā – uz pusgadu. Pie tam 2020. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas aizliedz iekļaut "pārkāpēju" kabeļtelevīzijas operatoru pamata paketē.

Krievija ir pārliecināta, ka Latvijas varasiestādes meklē ieganstus Krievijas telekanālu aizliegšanai un pūlas ierobežot Latvijas iedzīvotāju, pārsvarā – krievvalodīgo – piekļuvi alternatīviem informācijas avotiem. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca notiekošo par uzbrukumu vārda brīvībai un informatīvām represijām.

Pirms NEPLP lēmuma kabeļtelevīzijas operators Tet ziņoja, ka pārtrauc piecu Krievijas telekanālu retranslāciju. Lai arī formāli šis lēmums aizbildināts ar bažām pārkāpt sankcijas, privātās kompānijas lēmums iekļaujas valdības politikā ar mērķi izspiest krievvalodīgo apraidi.

66
Tagi:
televīzijas kanāli, NEPLP, Krievija, Latvija
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latviešu mediji: valstī aug augumā cenzūras mašīna
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

13
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

13
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

25
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

25
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Redžeps Tajips Erdogans

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

0
(atjaunots 08:46 15.05.2021)
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.

Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.

Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.

Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.

Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.

Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.

Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.

Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.

Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.

0
Tagi:
Erdogans, agresija, konflikts, Izraēla, Turcija
Pēc temata
Palestīņu kaujinieki ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju
Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai