RĪGA, 7. februāris - Sputnik. "Rīgas namu pārvaldnieks" nosūtījis kāda Imantas daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem vēstules, kurās lūdz demontēt balkonu stiklojumu, jo tiek plānots to remonts. Vēstulē uzņēmums atsaucas uz Rīgas būvvaldes prasību, raksta Press.lv. Iespējams, ka drīzumā analoģiskās vēstules saņems arī citu Rīgas daudzstāvu namu iedzīvotāji.
Kā pastāstīja paši iemītnieki, namu apsaimniekotājs atsaucās uz 2014. gada likumu. Taču kopš tā laika pagājuši vairāk nekā seši gadi.
"Daudzi te dzīvoja agrāk un aizstikloja balkonus līdz šī likuma pieņemšanas. Kāds ir samaksājis, lai uzstādītu bīdāmos logus, un tagad, izrādās, viņam pašam par savu rēķinu tie ir jādemontē!" saka Dmitrijs.
Viena dzīvokļa iemītnieki sūdzas, ka balkonu aizstikloja iepriekšējie iedzīvotāji, viņus uztrauc ne tikai demontāža, ko viņiem būs jāveic par savu rēķinu, bet arī remonts, kas būs jāapmaksā visiem iedzīvotājiem.
"Kāpēc mājas iedzīvotājiem būtu jāmaksā par atsevišķiem balkoniem? Kam tie ir avārijas stāvoklī, lai raksta aktu, un katram īrniekam, ja tas ir viņa īpašums, jākopj un jāsalabo savs balkons," pauž sašutumu iedzīvotāji.
"Rīgas namu pārvaldnieka" mājaslapā šīs ēkas remonta tāme ir 102 411 eiro.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka 2021. gadā Rīgas būvvalde plāno pārbaudīt 40 lielpaneļu dzīvojamo māju tehnisko stāvokli, šīs pārbaudes ietvaros tiks apsekoti galvaspilsētas izplātītākie projekti: 119., 464., 467., un 602. Inspektori apskatīs ne vien ēkas, bet arī dzīvokļus, un iedzīvotāju pienākums ir nodrošināt, lai viņi varētu tikt mājoklī.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.
Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.
Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.
Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.
Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.
EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.
"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.
Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.
RĪGA, 6. marts — Sputnik. Pagaidām Latvija diemžēl nekādi nevar palepoties ar vakcinācijas rezultātiem un teicami organizētu procesu. Regulāru kritikas devu par efektīva darba trūkumu saņem gan Vakcinācijas birojs, gan platforma Manavakcina.lv.
Tomēr laba ziņa nākusi no citas puses – Manavakcina.lv speciālisti atbildēja uz jautājumu par vakcīnas un alkohola apvienošanu – izrādās, tas daudziem ir aktuāls. Tvīts sacēla kājās sociālos tīklus un radīja sarkastisku smīnu un strīdu vētru.
"Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru! " viņi paziņoja savā lapā Twitter.
Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru!
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) March 3, 2021
Tāds drosmīgs paziņojums samulsināja pat mediķus.
"Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas. Diezgan "drosmīgs" tvīts, lai neteiktu citādāk," precizēja pazīstamais reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.
Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas.
— Roberts Fūrmanis (@dr_furmanis) March 3, 2021
Diezgan “drosmīgs” twīts, lai neteiktu citādāk. https://t.co/aX84P8OVt1
Citi lasītāji uztvēra ziņu ar ļaunu sarkasmu.
"Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu?" taujāja lasītājs ar lietotājvārdu Latvietis Vidējais.
Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu? https://t.co/gw4smzcfq5
— Latvietis Vidējais (@Videjais_LV) March 3, 2021
"Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji," pasmīnēja Eva Estere.
Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji 😆https://t.co/kVaOQEyaXj
— Eva Estere (@EvaMcN) March 3, 2021
"Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt," konstatēja Jānis Bērziņš.
Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt. https://t.co/zHjGwftzY7
— Jānis Bērziņš (@eiduss) March 3, 2021
"Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums," pieļāva Gundars Gūte.
Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums. 🤔 https://t.co/6mFkpWNgQY
— Guntars Gūte (@Es_pats) March 3, 2021
"Beidzot redzu, ka birojs strādā," secināja komentētājs Akmentiņš.
Beidzot redzu, ka birojs strādā :)
— Akmentiņš (@NeredzamaGaisma) March 3, 2021
Atgādināsim, ka vakcinācijas tempi Latvijā ir zemākie Baltijas valstīs un vieni no zemākajiem ES. Pandēmija nav beigusies, un Latvijas iedzīvotājus, iespējams, gaida jauni ierobežojumi. Ar katru nedēļu Latvijā aug jaunā "britu" paveida infekcijas gadījumu skaits, tāpēc epidemiologi iesaka valdībai padomāt par jauniem pasākumiem cīņā ar pandēmiju.