Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Mēģinājums izgāzies: Vakcinācijas birojs kontaktējās ar krievu auditoriju

104
(atjaunots 15:59 04.02.2021)
Pagājušās nedēļas nogalē jaunizveidotais Vakcinācijas birojs apliecināja, ka ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem plāno sazināties krieviski. Biroja vadībai tādas iespējas patrāpījās. Tās akurāti izgāztas.

RĪGA, 4. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča informēja medijus, ka iestāde izstrādā plānus saziņai ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Lai veidotu dialogu ar sabiedrību, ar tās krievu valodā runājošo daļu, paredzēts pat speciāls biroja pārstāvis. Tas ir valsts nozīmes jautājums, atzīmēja birojs, jo, nepiesaistot 40% iedzīvotāju, kam krievu valoda ir dzimtā, nav iespējams sasniegt nosprausto mērķi – vakcinēt 70% valsts pieaugušo iedzīvotāju.

Trīs dienas vēlāk Vakcinācijas biroja vadītājai radās iespēja īstenot izklāstītās tēzes – viņu uzaicināja piedalīties Latvijas radio 4 programmā "Doma laukums", kas raida krievu valodā. Gandrīz viss ēters aizritēja latviešu valodā: raidījuma vadītājs uzdeva jautājumus krieviski, bet Juhņēviča atbildēja latviski. Pie tam zināms, ka Juhņēviča pārvalda krievu valodu (visnotaļ labā līmenī), ētera laikā pat vairākkārt pārgāja pie krievu valodas, tomēr nekavējoties atgriezās pie savas dzimtās valodas.

Programmas gaitā Vakcinācijas biroja vadītāja pastāstīja, ka Latvija saņēmusi Moderna vakcīnu kravu – 2,5 tūkstošus devu. Tomēr pagaidām neesot zināms, kad gaidāmas nākamās šīs vai citas vakcīnas partijas. Juhņēviča konstatēja, ka pagaidām konkrētu termiņu nav, turklāt piezīmēja, ka jautājums par to, ko vakcinēs ar AstraZeneca vakcīnu nav Vakcinācijas biroja kompetencē – tas pārzinot vakcīnas operatīvas piegādes no brīža, kad tās šķērsojot Latvijas robežu. Mēneša laikā valsts saņēmusi 31 tūkstoti vakcīnu Covid-19 profilaksei.

Juhņēviča skaidroja, ka viens no biroja galvenajiem uzdevumiem ir pārliecināt sabiedrību par nepieciešamību vakcinēties: informācijas plāns jau izstrādāts, starp galvenajām mērķa grupām ir seniori un krievvalodīgā auditorija. Ierēdne ir pārliecināta, ka masveida vakcinācija ir vienīgā iespēja atgriezties pie normālas dzīves.

Grūti teikt, kāpēc Eva Juhņēviča palaida garām dāvāto iespēju īstenot praksē izstrādāto plānu saziņai ar vienu no savām galvenajām mērķa grupām. Ja biroja tālākais darbs un ieplānotā saziņa turpināsies tādā pašā gultnē, pastāv iemesls šaubām, vai izdosies efektīvi pārliecināt cilvēkus vakcinēties.

Atgādināsim, ka Vakcinācijas birojs tikai pavisam nesen izķepurojies no iepriekšējā skandāla, kad sabiedrībai kļuva zināms pārlieku dāsnais atalgojums, ko iestādes darbiniekiem paredzējis jaunais veselības ministrs.

 

104
Tagi:
Latvija, koronavīruss, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Uzmanību, krāpnieki: nezināmas personas sūta vēstules ar aicinājumu vakcinēties
"Pēc otrās devas bija elle zemes virsū": kas zināms par vakcīnu blaknēm
Pieraksts rindā, privātas klīnikas, izbraukuma brigādes: jauns vakcinācijas plāns
Latvijā nevar organizēt pat apakšbikšu tirdzniecību: Ušakovs komentēja vakcināciju
Finanšu aprēķini

CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem

4
(atjaunots 16:12 02.03.2021)
Speciālisti norāda, ka arī šajā aspektā neiztika bez koronavīrusa epidēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmes.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1143 eiro. Tiek atzīmēts, ka šis rādītājs ir par 6,2 procentiem jeb 66 eiro augstāks, nekā 2019. gadā, raksta Press.lv.

2020. gadā vidējā alga pēc nodokļu atskaitīšanas bija 841 eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums bija 5,9%.

Speciālisti norāda, ka koronavīrusa pandēmija veikusi savas korekcijas arī šajā dzīves aspektā. Piemēram, epidēmijas laikā pilnas slodzes darba ņēmēju skaits samazinājās par 3,9% jeb 29 300 cilvēku. Radītāju pieaugumu ietekmēja arī algu fonda izaugsme, tas bija vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tomēr ir arī zaudējumu nesošas nozares, kurās bija novērots visvērienīgākais štata samazinājums, piemēram, transporta un viesnīcu, kā arī izklaides un sabiedriskās ēdināšanas nozare.

2020. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas sektorā - 2161 eiro (+3,8% gadā), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1866 euro (+7,8%), enerģētikā - 1413 eiro (+3,4%), valsts pārvaldē - 1371 euro (4,6 procenti), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1353 euro (+11,1 euro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1289 eiro (+9,7 euro), veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1211 eiro (+9,7 euro).

Zemākā vidējā darba alga bija tūristu un sabiedriskās ēdināšanas jomā – 726 eiro (-5,3% gadā).

Latvijas reģionu vidū mēneša vidējā bruto alga 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visvairāk pieaugusi Rīgas reģionā (+7,8%), Zemgalē (5,3%) un Latgalē (5,5 procenti).

Rīgā vidējā bruto alga pērn joprojām bija visaugstākā - 1276 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē - viszemākā, šeit tā bija 793 eiro jeb 62% no vidējās darba algas Rīgā.

4
Tagi:
alga, CSP
Pēc temata
Ne šis, ne tas: minimālā alga ir pacelta, tomēr joprojām ir šausmīgi maza
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju
Minimālās algas Eiropas Savienībā: kurā vietā ierindojas Latvija
Biroja darbinieks

Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

10
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".

RĪGA, 2. marts — Sputnik.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".

Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.

Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.

Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

10
Tagi:
Uzņēmēji, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi: kāpēc veikalos nav Latvijas liellopu steiku
Izsole bez pieteikumiem: kā pārdos Liepājas lielākā šprotu ražotāja mantu
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina