Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Mēģinājums izgāzies: Vakcinācijas birojs kontaktējās ar krievu auditoriju

120
(atjaunots 15:59 04.02.2021)
Pagājušās nedēļas nogalē jaunizveidotais Vakcinācijas birojs apliecināja, ka ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem plāno sazināties krieviski. Biroja vadībai tādas iespējas patrāpījās. Tās akurāti izgāztas.

RĪGA, 4. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča informēja medijus, ka iestāde izstrādā plānus saziņai ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Lai veidotu dialogu ar sabiedrību, ar tās krievu valodā runājošo daļu, paredzēts pat speciāls biroja pārstāvis. Tas ir valsts nozīmes jautājums, atzīmēja birojs, jo, nepiesaistot 40% iedzīvotāju, kam krievu valoda ir dzimtā, nav iespējams sasniegt nosprausto mērķi – vakcinēt 70% valsts pieaugušo iedzīvotāju.

Trīs dienas vēlāk Vakcinācijas biroja vadītājai radās iespēja īstenot izklāstītās tēzes – viņu uzaicināja piedalīties Latvijas radio 4 programmā "Doma laukums", kas raida krievu valodā. Gandrīz viss ēters aizritēja latviešu valodā: raidījuma vadītājs uzdeva jautājumus krieviski, bet Juhņēviča atbildēja latviski. Pie tam zināms, ka Juhņēviča pārvalda krievu valodu (visnotaļ labā līmenī), ētera laikā pat vairākkārt pārgāja pie krievu valodas, tomēr nekavējoties atgriezās pie savas dzimtās valodas.

Programmas gaitā Vakcinācijas biroja vadītāja pastāstīja, ka Latvija saņēmusi Moderna vakcīnu kravu – 2,5 tūkstošus devu. Tomēr pagaidām neesot zināms, kad gaidāmas nākamās šīs vai citas vakcīnas partijas. Juhņēviča konstatēja, ka pagaidām konkrētu termiņu nav, turklāt piezīmēja, ka jautājums par to, ko vakcinēs ar AstraZeneca vakcīnu nav Vakcinācijas biroja kompetencē – tas pārzinot vakcīnas operatīvas piegādes no brīža, kad tās šķērsojot Latvijas robežu. Mēneša laikā valsts saņēmusi 31 tūkstoti vakcīnu Covid-19 profilaksei.

Juhņēviča skaidroja, ka viens no biroja galvenajiem uzdevumiem ir pārliecināt sabiedrību par nepieciešamību vakcinēties: informācijas plāns jau izstrādāts, starp galvenajām mērķa grupām ir seniori un krievvalodīgā auditorija. Ierēdne ir pārliecināta, ka masveida vakcinācija ir vienīgā iespēja atgriezties pie normālas dzīves.

Grūti teikt, kāpēc Eva Juhņēviča palaida garām dāvāto iespēju īstenot praksē izstrādāto plānu saziņai ar vienu no savām galvenajām mērķa grupām. Ja biroja tālākais darbs un ieplānotā saziņa turpināsies tādā pašā gultnē, pastāv iemesls šaubām, vai izdosies efektīvi pārliecināt cilvēkus vakcinēties.

Atgādināsim, ka Vakcinācijas birojs tikai pavisam nesen izķepurojies no iepriekšējā skandāla, kad sabiedrībai kļuva zināms pārlieku dāsnais atalgojums, ko iestādes darbiniekiem paredzējis jaunais veselības ministrs.

 

120
Tagi:
Latvija, koronavīruss, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Uzmanību, krāpnieki: nezināmas personas sūta vēstules ar aicinājumu vakcinēties
"Pēc otrās devas bija elle zemes virsū": kas zināms par vakcīnu blaknēm
Pieraksts rindā, privātas klīnikas, izbraukuma brigādes: jauns vakcinācijas plāns
Latvijā nevar organizēt pat apakšbikšu tirdzniecību: Ušakovs komentēja vakcināciju

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

8
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

8
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

11
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

11
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem