Bijusī veselības ekonomikas ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Latvijai ir vajadzīgs "Māršala plāns": Viņķele prognozē nopietnas problēmas pēc pandēmijas

202
(atjaunots 15:04 30.01.2021)
Plānveida medicīna un Latvijas iedzīvotāju psihiskās veselības atjaunošana prasīs milzīgas pūles no Latvijas pēc Covid-19 pandēmijas beigām, ziņo bijusī veselības ekonomikas ministre Ilze Viņķele.

RĪGA, 30. janvāris - Sputnik. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas biroja vadītājs Dr. Hanss Klīge savā Twitter mikroblogā informēja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju pasaule saskaras ar cilvēku psihiskās veselības stāvokļa pandēmiju.

Bijusī Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele brīdina, ka valstij pēc Covid-19 pandēmijas beigām būs nopietnas problēmas ne tikai ar cilvēku psihisko veselību, bet arī ar plānveida medicīnu.

Viņķele brīdina par rindām pēc plānveida medicīniskās palīdzības un ziņo par "Māršala plānu" nepieciešamību Latvijai, proti, analoģiskam tam, ko ASV piedāvāja pēckara Eiropas atjaunošanai.

Bažas un bailes

Iepriekš PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss ziņoja par pandēmijas negatīvo ietekmi uz miljoniem cilvēku psihisko veselību – cilvēci pārņēma bažas un bailes.

Pasaules veselības organizācija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Turklāt, pēc Gebreiesusa stāstītā, psihiskās veselības atbalsta dienestu darbības traucēšana arī negatīvi ietekmēja cilvēkus. Ierobežojoši pasākumi, kas tika ieviesti, lai novērstu Covid-19 izplatīšanos, un, attiecīgi, kontaktu ierobežošana arī nesekmēja psihiskajai veselībai.

Kā atzīmēja Gebreiesuss, aptuveni miljards cilvēku pasaulē cieš no psihes traucējumiem. Turklāt lielākajai daļai iedzīvotāju nav pieejama medicīniskā palīdzība.

Latvijas valdība jau ir nolēmusi piešķirt 7,11 miljonus eiro Veselības ministrijai, lai īstenotu pasākumus, kas samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija. Turklāt tā realizācija ir jāsāk jau šogad.

202
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, medicīna, Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Aptauja: vairāk nekā pusei Latvijas jauniešu ir emocionālas problēmas
Zinātnieki pierādījuši, ka koronavīruss bojā smadzenes. Kādas ir sekas?
Specifiskas mutācijas: konstatētas tikai Latvijai raksturīgas Covid-19 komplikācijas
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

8
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

8
Tagi:
Cilevičs, Krišjānis Kariņš, ES, diskriminācija, krievvalodīgie, Latvija
Pēc temata
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Kuzins: politika iejaukusies CVK lēmumā par referendumu par izglītību krievu valodā
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu
Šņabja glāzīte, foto no arhīva

"Vakcīnas var droši apvienot ar alkoholu": Manavakcina.lv tvīts radījis skandālu

35
(atjaunots 00:02 06.03.2021)
Sociālo tīklu lasītāji beidzot novērtējuši Latvijas Veselības ministrijas pūles. Tiesa, viņus iepriecinājuši nevis vakcinācijas tempi, bet gan ziņa, ka vakcīnu Covid-19 profilaksei var apvienot ar alkohola lietošanu.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Pagaidām Latvija diemžēl nekādi nevar palepoties ar vakcinācijas rezultātiem un teicami organizētu procesu. Regulāru kritikas devu par efektīva darba trūkumu saņem gan Vakcinācijas birojs, gan platforma Manavakcina.lv.

Tomēr laba ziņa nākusi no citas puses – Manavakcina.lv speciālisti atbildēja uz jautājumu par vakcīnas un alkohola apvienošanu – izrādās, tas daudziem ir aktuāls. Tvīts sacēla kājās sociālos tīklus un radīja sarkastisku smīnu un strīdu vētru.

"Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru! " viņi paziņoja savā lapā Twitter.

​Tāds drosmīgs paziņojums samulsināja pat mediķus.

"Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas. Diezgan "drosmīgs" tvīts, lai neteiktu citādāk," precizēja pazīstamais reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

​Citi lasītāji uztvēra ziņu ar ļaunu sarkasmu.

"Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu?" taujāja lasītājs ar lietotājvārdu Latvietis Vidējais.

​​"Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji," pasmīnēja Eva Estere.

​​"Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt," konstatēja Jānis Bērziņš.

​​"Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums," pieļāva Gundars Gūte.

​​"Beidzot redzu, ka birojs strādā," secināja komentētājs Akmentiņš.

​Atgādināsim, ka vakcinācijas tempi Latvijā ir zemākie Baltijas valstīs un vieni no zemākajiem ES. Pandēmija nav beigusies, un Latvijas iedzīvotājus, iespējams, gaida jauni ierobežojumi. Ar katru nedēļu Latvijā aug jaunā "britu" paveida infekcijas gadījumu skaits, tāpēc epidemiologi iesaka valdībai padomāt par jauniem pasākumiem cīņā ar pandēmiju.

35
Tagi:
sociālie tīkli, vakcīna, vakcinācija, Latvija
Pēc temata
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju
Uzmanību, krāpnieki: nezināmas personas sūta vēstules ar aicinājumu vakcinēties
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
(0:57 / 6.34Mb / просмотров видео: 4979)

Putins pastāstīja, ar ko Maskava pārsteigusi viņa kolēģi no Eiropas

0
(atjaunots 20:57 06.03.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc personiskas tikšanās Maskavā atklāja, kādu iespaidu uz viņa kolēģi atstājusi Krievijas galvaspilsēta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.

"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.

Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.

0
Tagi:
Maskava, Vladimirs Putins