Veikals

Cilvēkiem ir reālas vajadzības: Latviju aicina atvērt veikalus

65
(atjaunots 10:43 27.01.2021)
Tirdzniecības sfēras pārstāvji aicina valdību atļaut cilvēkiem iegādāties veikalos nepieciešamās preces.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Veikalus valstī ir jāatver, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes lodzeklis Ģirts Rungainis norādīja telekanāla Rīga TV24 programmas "Latvijas labums" ēterā.

Viņš norādīja, ka valstī ieviestie tirdzniecības ierobežojumi vēl ilgi negatīvi ietekmēs ekonomiku.

"Cilvēkiem ir reālas vajadzības. Ir nepieciešams risināt ūdensvada, apkures, elektrības problēmas un tā tālāk. Viņi nedodas uz veikaliem izklaidēties. Ja kādam valsts pārvaldē šķiet, tad viņi alojas. Es nezinu, kas viņiem veic iepirkumus. Ekonomikai nepieciešams atvērt visa spektra veikalus," ", teica LTRK pārstāvis. Viņš piezīmēja: jo lielāks skaits veikalu būs atvērts, jo vairāk būs kvadrātmetru, kuros var atrasties pircēji. Pēc viņa domām, galvenais – nepulcēt pircējus ar nepārdomātām cenu akcijām un atļaut pirkt nepieciešamās preces.

Pēc Rungaiņa domām, nekādu priekšnoteikumu veikalu slēgšanai nav – pasākums tikai rada problēmas iedzīvotājiem un ekonomikai ilgtermiņā perspektīvā.

Sociologs Jānis Hermanis publicēja ētera ierakstu sociālajos tīklos un paziņoja, ka pēc ziemas svētkiem veikalus varētu atvērt.

​​"Pilnīgi pareizi! Ir lietas, kuras plīst, lūst un nolietojas, bet interneta veikali tās piegādā lēni. Ja kāds vēl nav pamanījis, tad janvārī-februārī veikalos nekad nav tāda drūzma kā decembrī. Dāvanas nopirktas, nauda iztērēta, pērk tikai pašu nepieciešamāko," sociologs uzrakstīja savā lapā Twitter.

Tīmekļa veikali patiešām netiek galā, pastāstīja Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs Latvijas radio 4 programmā "Doma laukums".

"Tirgotāji cer, ka noteiktā termiņā viņiem pienāks krava, bet tā nepienāk. Otrkārt, pie mums netiek galā jau loģistikas dienesti… Notiek arī citas kļūmes, kuru rezultātā loģistika nestrādā normāli."

Kravu un sūtījumu piegādes uzņēmums "Omniva" atzina, ka piegādātāji netiek galā ar slodzi – pārāk daudz pasūtījumu, notikušas pārāk krasas pāmaiņas, kam neviens nebija gatavs.

Situācija visas industrijas līmenī ir visnotaļ sarežģīta, konstatēja uzņēmuma pārstāve Beāte Krauze-Čebotare. Arī citos uzņēmumos ir liels sūtījumu skaits, kas jāpiegādā laikus, tomēr diemžēl rezultātā daļu sūtījumu mēs varam piegādāt laikus, bet daļa kavējas – dažkārt pat līdz nedēļai. Viņa atgādināja, ka Latvijā notiek tas pats, kas citās valstīs, tikai ārzemēs pieaugums nav tik liels, jo Latvijā ieviesti ierobežojumi. Tie nozīmē, ka lielākā daļa veikalu ir slēgti, un cilvēki pūlas nopirkt tās pašas preces internet. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijā būtiski pieauguši pirkumi internetā, tāpēc ir liels skaits vietējo sūtījumu, kas jāpiegādā, viņa paskaidroja.

Preču apgrozījumu caur pakomātiem apgrūtina arī tas, ka cilvēki nesteidz saņemt sūtījumus, tāpēc pārējie nevar saņemt pasūtījumus.

Problēmas ar pirkumiem interneta veikalos rada arī pielaikošana.

Danusēvičs paskaidroja, ka 40% pircēju nevar uzreiz nopirkt tādus apavus kā vēlētos, pie tam daudzi, iespējams, pat 70% nevar atļauties par katru cimdu piegādi maksāt 5 eiro.

Pie tam lielākajai daļai iedzīvotāju vēl joprojām nav pietiekamu iemaņu, lai iepirktos internetā. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionos.

Danusēvičs atklāja: tirgotāji reģionos stāsta, ka 70% pircēju nevar vai neprot norēķināties attālināti un ar to jārēķinās. Viņaprāt, nevar pieņemt likumus, ko varēs izpildīt tikai 10-20% cilvēku.

65
Tagi:
tirdzniecība, ierobežojumi
Pēc temata
Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt
Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"
Unikāls eksperiments: Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs par kārtējiem ierobežojumiem
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

5
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

5
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Finanšu aprēķini

CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem

4
(atjaunots 16:12 02.03.2021)
Speciālisti norāda, ka arī šajā aspektā neiztika bez koronavīrusa epidēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmes.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1143 eiro. Tiek atzīmēts, ka šis rādītājs ir par 6,2 procentiem jeb 66 eiro augstāks, nekā 2019. gadā, raksta Press.lv.

2020. gadā vidējā alga pēc nodokļu atskaitīšanas bija 841 eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums bija 5,9%.

Speciālisti norāda, ka koronavīrusa pandēmija veikusi savas korekcijas arī šajā dzīves aspektā. Piemēram, epidēmijas laikā pilnas slodzes darba ņēmēju skaits samazinājās par 3,9% jeb 29 300 cilvēku. Radītāju pieaugumu ietekmēja arī algu fonda izaugsme, tas bija vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tomēr ir arī zaudējumu nesošas nozares, kurās bija novērots visvērienīgākais štata samazinājums, piemēram, transporta un viesnīcu, kā arī izklaides un sabiedriskās ēdināšanas nozare.

2020. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas sektorā - 2161 eiro (+3,8% gadā), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1866 euro (+7,8%), enerģētikā - 1413 eiro (+3,4%), valsts pārvaldē - 1371 euro (4,6 procenti), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1353 euro (+11,1 euro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1289 eiro (+9,7 euro), veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1211 eiro (+9,7 euro).

Zemākā vidējā darba alga bija tūristu un sabiedriskās ēdināšanas jomā – 726 eiro (-5,3% gadā).

Latvijas reģionu vidū mēneša vidējā bruto alga 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visvairāk pieaugusi Rīgas reģionā (+7,8%), Zemgalē (5,3%) un Latgalē (5,5 procenti).

Rīgā vidējā bruto alga pērn joprojām bija visaugstākā - 1276 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē - viszemākā, šeit tā bija 793 eiro jeb 62% no vidējās darba algas Rīgā.

4
Tagi:
alga, CSP
Pēc temata
Ne šis, ne tas: minimālā alga ir pacelta, tomēr joprojām ir šausmīgi maza
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju
Minimālās algas Eiropas Savienībā: kurā vietā ierindojas Latvija