Mītiņš izglītības krievu valodā atbalstam. 2018. gada 24. februārī, Rīgā

Nepilsoņu tiesības, krievu skolas un viendzimuma laulības: ko rīdzinieki par to visu domā

53
(atjaunots 11:00 18.01.2021)
Spriežot pēc rīdzinieku atbildēm, visvairāk Latvijā tiek ievērotas latviešu tiesības; kāpēc nepilsoņiem nevajadzētu rēķināties ar tiesību paplašināšanu, bet pensionāru un invalīdu stāvoklis var nedaudz uzlaboties.

RĪGA, 18. janvāris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc partijas "Latvijas Krievu savienība" pasūtījuma pagājušā gada nogalē Pētījumu centrs SKDS rīkoja Rīgas iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viņu viedokli par dažādu iedzīvotāju grupu tiesību ievērošanu un identificētu to vērtību orientācijas. Izrādījās, ka rīdzinieki ir konservatīvi laulības jautājumos, vēlas, lai valsts palīdz saviem iedzīvotājiem, turklāt viņu viedokļi atšķīrās jautājumā par to, vai Latvijā ir jādod iespēja mazākumtautībām mācīties dzimtajā valodā un vai jāpiešķir nepilsoņiem balsstiesības vēlēšanās.

Ievērojamā vienotība

Gandrīz puse (45%) aptaujāto rīdzinieku tā vai citādi uzskata, ka valstij ir jāsniedz palīdzība un jāatbalsta valsts iedzīvotāji, bez valsts atbalsta izdzīvot nav iespējams. Pārsvarā tam piekrīt personas ar zemiem ienākumiem un pamatizglītības līmeni. Pretējam apgalvojumam – iedzīvotājiem nav jāgaida palīdzība no valsts un jārūpējas par sevi pašiem – piekrita tikai 11% rīdzinieku, bet 38% piekrita abiem apgalvojumiem.

Iedzīvotāju konservatīvisms bija skaidri redzams laulības jautājumos. Absolūtais vairākums rīdzinieku uzskata, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība, bet viendzimuma savienība valstij nav jāatzīst. Šeit vienprātīgas bija visas galvenās rīdzinieku grupas – gan jaunieši, gan seniori, gan latviski runājoši, gan krievvalodīgie. Tā domā rīdzinieki neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa, izglītības un dzīvesvietas, lai gan pilsētas iedzīvotāji tomēr vairāk tiecas atbalstīt viendzimuma laulību legalizāciju.

Domstarpības

Tiesa gan, ir jautājumi, kuros rīdzinieki nav tik saliedēti. Piemēram, jautājumā par apmācības valodu skolās un bērnudārzos vērojamas būtiskas domstarpības. Ja 31% aptaujāto uzskata, ka izglītībai jābūt latviešu valodā, tad 37% nosliecas uz to, ka bērniem jāmācas dzimtajā valodā. Turklāt ceturtdaļa respondentu piekrīt abiem viedokļiem un, šķiet, dod priekšroku kādam citam, jauktās izglītības variantam.

Protams, viedokļi sadalījās atbilstoši valodai, kurā runā ģimenē. Vairākums latviski runājošo rīdzinieku (59%) dod priekšroku apmācībai vienīgi valsts valodā. Tieši tāda pati krievvalodīgo daļa, pretēji, vēlas lai viņu bērnu un mazbērnu izglītība būtu dzimtajā valodā, tādējādi skaidri norādot, ka negrasās atteikties no krievu valodas un vēlas saglabāt savu identitāti.

Līdzīga šķelšanās vērojama arī jautājumā par Latvijas nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tikai 15% latviešu runājošo uzskata, ka nepilsoņiem ir arī jābalso, savukārt krievvalodīgo vidū tā domā 62% respondentu.

Valodu grupu pozīcijas atšķiras arī jautājumā par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu vai saglabāšanu. Tiesa gan, jāatzīmē, ka kopumā lielākā daļa Rīgas iedzīvotāju tomēr vēlētos, lai tas paliek savā vietā.

Diskriminējamās grupas

Polārus viedokļus respondenti demonstrē arī nepilsoņu tiesību ievērošanas jautājumā. Kopumā tikai 40% aptaujāto rīdzinieku uzskata, ka viņu tiesības vairāk vai mazāk tiek ievērotas, taču latviski runājošo vidu tādu ir absolūtais vairākums. Tas skaidri norāda, ka tuvākajā laikā nav vērts gaidīt balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem, nemaz nerunājot par automātiskas pilsonības piešķiršanu, jo valdošais politiskais spēks, kas orientējas uz savu vēlētāju, nepārprotami pretosies šādai iniciatīvai.

Pensionāri un invalīdi var gaidīt zināmu dzīves līmeņa uzlabošanos. Pēc aptaujas datiem, šīs iedzīvotāju grupas ir visvairāk diskriminētākas. Tam, ka pensionāru tiesības netiek ievērotas, piekrīt 51% aptaujāto, tam, ka netiek ievērotas invalīdu tiesības – 57%. Spilgti izteikta atšķirība šeit nav vērojama arī sociāli demogrāfiskajā griezumā, kas liecina par vienādu pozīciju dažādos rīdzinieku slāņos.

Ļoti atšķiras viedokļi jautājumā par ģimeņu un bērnu tiesību ievērošanu. Te Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāji sadalījās aptuveni divās vienādās daļās – 43% uzskata, ka šādu ģimeņu tiesības netiek ievērotas, bet 45% – apgalvo pretējo. Turklāt galvenais noteicošais faktors ir ienākumu līmenis. Jo turīgāki respondenti, jo vairāk viņi sliecas uzskatīt, ka ar šīs grupas tiesībām viss ir kārtībā.

Aizsargātie slāņi

Tāpat atšķiras rīdzinieku viedokļi par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu. Taču te galvenais faktors ir vecums. Jaunie respondenti vairāk nekā vecākie uzskata, ka šo cilvēku tiesības netiek ievērotas. Tomēr lielākā daļa visās sociāli demogrāfisko grupu uzskata, ka seksuālo minoritāšu tiesību jomā  Latvijā vairāk vai mazāk valda kārtība.

Vairāk nekā puse rīdzinieku domā, ka krievu tiesības samērā tiek ievērotas, lai gan atbildes ievērojami atšķiras atkarībā no respondentu sarunvalodas ģimenē. Krievvalodīgie izjūt diskrimināciju daudz vairāk nekā latviski runājošie respondenti. Tāpat vairākums respondentu uzskata, ka Latvijā tiek ievērotas gan jauniešu, gan sieviešu un vīriešu tiesības.

Interesanti, ka te vērojamas atšķirības respondentu izglītības un ieņēmumu griezumā. Jo mazāk turīgi un izglītoti ir respondenti, jo vairāk viņi tiecas domāt, ka šīs grupas ir diskriminētas.

Vienlaikus par visaizsargātāko iedzīvotāju slāni rīdzinieki uzskata latviešus. Pārliecība, ka viņu tiesības tiek ievērotas, dominē visās sociāli demogrāfiskajās grupās, kas skaidri norāda, kā intereses Latvijā ir prioritāras.

53
Tagi:
SKDS, aptauja, iedzīvotāji, Rīga
Pēc temata
Likums paredz pensiju palielināšanu janvārī, faktiski seniori savu naudu saņems vēlāk
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ziemassvētku stāsts Dikensa garā. Izrādās, Latvijā ir savs Salatētis
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

5
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

5
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

11
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

11
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu