Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko

Jūlija Stepaņenko gatava organizēt referendumu par ģimeni

306
(atjaunots 13:58 17.01.2021)
Ģimenes – vīrieša un sievietes savienības – aizstāvji ir gatavi līdz pēdējam cīnīties par šī jēdziena iekļaušanu Satversmē.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Ja likumprojekts par Satversmes grozījumiem, kuri nosaka ģimenes – vīrieša un sievietes savienības jēdzienu, netiks pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, deputāti ir gatavi sākt parakstu vākšanu par referendumu, pastāstīja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko radio Baltkom ēterā.

Iepriekš Saeima iesniedza izskatīšanai komisijām Nacionālās apvienības sagatavotos Satversmes 110. panta grozījumus, kas paredz nostiprināt jēdzienu par ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību.

Daudzi šiem grozījumiem nepiekrīt vai vismaz uzskata, ka patlaban nav tiem piemērots brīdis. Piemēram, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka patlaban šis jautājums neesot uzmanības centrā. Frakcija "Saskaņa" paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies.

Savukārt Jūlija Stepaņenko ir gatava darīt visu iespējamo, lai panāktu grozījumus Satversmē.

"Ja mums pietrūks 3-4 balsis, mēs jau esam gatavi iet uz tautas referendumu. Grozījumu redakcija mums ir gandrīz gatava, tiek izstrādāta anotācija," viņa pastāstīja.

"Iespējams, to varētu vēlreiz koriģēt, jo mums bijušas vairākas juristu sapulces, kas grozījumu sagatavoja. Tā vēl sīkāk skaidros, uz ko attieksies grozījumi, lai cilvēkiem nerastos jautājumi: "Ai, es esmu vientuļa mamma, mani apvaino, manis te nav." Varbūt tādā aspektā mūsu redakcija nebija tik juridiski perfekta, tā sakot, toties saprotamāka cilvēkiem, kuru viedokli mēs plānojam vaicāt," pastāstīja Stepaņenko.

Par pamatu mēģinājumiem grozīt Satversmi kļuva Satversmes tiesas spriedums, kas paredzēja, ka Satversmē noteiktā ģimeņu aizsardzība paredz valsts pienākumu aizsargāt arī viendzimuma ģimenes.

Vienlaikus Igaunijā jautājums par ģimenes jautājumam veltītu referendumu ir slēgts – trešdien parlaments nobalsoja pret jautājuma "Vai laulībām Igaunijā joprojām jābūt vīrieša un sievietes savienībai?" piedāvāšanu referendumam 2021. gada 18. aprīlī, vēstīja Postimees. Reformu partijas priekšsēdētāja Kaija Kallasa konstatēja, ka referendumam izgāzties likusi opozīcijas taktika: piemēram, pirmdien balsojuma rezultāts būtu citāds.

Atgādināsim, ka trešdien premjerministrs Jiri Ratass atkāpās no amata un paziņoja, ka koalīcija ar partiju EKRE, kas pieprasīja referendumu, ir pārtraukta. Demisija bija saistīta ar korupcijas skandālu, kurā izrādījās iejaukta Centra partija.

Prezidente Kersti Kaljulaida uzticēja valdības veidošanu Kallasai – vienai no skaļākajiem referenduma kritiķiem.

306
Pēc temata
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības
Urbanovičs: ar likumu nevar atrisināt viendzimuma savienību reģistrācijas problēmu

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

24
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

24
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji

No 2022. gada Latvijā pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs

8
(atjaunots 14:35 07.05.2021)
Pabalsts par vienu bērnu palielināsies no 11,38 līdz 25 eiro; ja ģimenē ir trīs bērni, ik mēnesi tā saņems 225 eiro, patlaban pabalsts par trešo bērnu ir 34,14 eiro, par otro – 22,76 eiro.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

8
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Lūdz izmaksāt 500 eiro pabalstu arī studentiem
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu