RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Piektdien Latvija līdz ar citām Baltijas un Skandināvijas valstīm vērsusies Eiropas Komsijā ar aicinājumu pieprasīt kompāniju BioNTech и Pfizer skaidrojumus jautājumā par koronavīrusa profilaksei paredzētās vakcīnas piegāžu plānoto apjomu samazināšanu.
Minēto valstu veselības ministri vērsās pie ES veselības un pārtikas drošības komisāres Stellas Kirjakidu ar lūgumu pieprasīt publisku situācijas skaidrojumu par BioNTech/Pfizer vakcīnas piegādēm. Politiķi uzsvēra savlaicīgas piegādes stabilitātes un caurskatāmības lieto nozīmi un konstatēja, ka Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Dānijas un Zviedrijas valdības nevar plānot sekmīgu vakcināciju, neieplānojot vakcīnas piegādi.
Iepriekš kļuva zināms, ka amerikāņu kompānija Pfizer samazina vakcīnas piegādes no sava Vācijs partnera BioNTech uz trim līdz četrām nedēļām, ņemot vērā būvdarbus fabrikā Beļģijā, kuru mērķis ir palielināt ražošanas apjomus ilgtermiņa perspektīvā.
Ministri aicināja EK darīt visu iespējamo, lai palielinātu Pfizer/BioNTech vakcīnas ražošanas apjomus un nodrošinātu preparāta partiju sadali atbilstoši iepirkumu līgumiem un sākotnējiem pasūtījumiem. Vēstulē uzsvērts, ka piegādes problēmas rada nopietnas bažas par vakcinācijas procesa stabilitāti un drošību.
Pie tam EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, saņēmusi Pfizer apliecinājumu, ka visu vakcīnas devu piegādes termiņi ES 2021. gada pirmajā trimestrī tiks ievēroti.
"Šodien uzzinājām, ka Pfizer vakcīnas piegādes aizkavēsies. Es nekavējoties sazinājos ar kompānijas vadītāju, kurš man apstiprināja, ka bija aizkavēšanās ar piegādēm, tomēr viņš man apliecināja, ka visas devas, kuru piegāde garantēta pirmajā trimestrī, tiks piegādātas pirmajā trimestrī," teica politiķe preses konferencē Lisabonā.
Viņa pastāstīja, ka Pfizer vadītājs pats strādā pie Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas piegādes termiņa saīsināšanas un nokavētā laika kompensācijas.
Veselības ministrijas jaunākie dati liecina, ka Latvija saņēmusi 30 255 vakcīnas Comirnaty devas un 1,2 tūkstošus vakcīnu no Moderna. Kopumā kopš pandēmijas sākuma republikā reģistrēti vairak nekā 54 tūkstoši Covid-19 gadījumu, miruši 935 cilvēki.
RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.
LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.
Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.
Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.
Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.
RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.
Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".
Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".
Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.
Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.
Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.
Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.
Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.
Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.
NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.
Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.
Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.